Spicera (Spitzer) kosmiskais teleskops — NASA infrasarkanā observatorija
Spicera (Spitzer) infrasarkanā NASA observatorija — pēc 2003. starta ap Sauli atklāja slēptas zvaigznes, gāzu mākus un jaunas eksoplanētu pazīmes.
Spicera kosmosa teleskops ir teleskops, ko NASA palaida kosmosā 2003. gadā. Tas ir ceturtais teleskops Lielo observatoriju programmā (pirmais bija kosmiskais teleskops Hūbls). Hūbla kosmiskais teleskops uzņem redzamās gaismas attēlus, bet Spicera kosmiskais teleskops uzņem infrasarkanās gaismas attēlus. Atšķirībā no Hubble Spitzer riņķo ap Sauli, nevis ap Zemi.
Spicera kosmosa teleskops ir nosaukts zinātnieka Līmana Spicera vārdā. Tika plānots, ka tas darbosies 2,5 gadus, bet faktiski tas darbojās līdz 2009. gadam, kad beidzās dzesēšanas šķidruma krājumi. Dažas teleskopa daļas var darboties arī tad, kad tās ir sasilušas, un joprojām darbojas.
Misija un orbīta
Spitzer tika palaists 2003. gada 25. augustā ar Delta II raķeti no Keip‑Kanaveralas starta vietas. Tā galvenā spoguļa diametrs ir aptuveni 85 cm, un teleskops bija īpaši paredzēts darbam infrasarkanajā spektrā, kur daudzi kosmiski objekti ir spilgti, taču slēpti redzamajā gaismā putekļu dēļ. Lai samazinātu paša teleskopa siltumu un parādītu vāju infrasarkano starojumu, Spitzer tika dzesēts ar šķidro heliu (krioģeniskais posms).
Atšķirībā no Zemi riņķojošiem observatorijām, Spitzer atradās Zemi sekojošā heliocentriskā (ap Sauli riņķojošā) orbītā, kas pakāpeniski to attālināja no Zemes. Šāda orbīta samazināja Zemes un Mēness siltuma ietekmi un nodrošināja stabilu novērojumu vidi.
Instrumenti
- IRAC (Infrared Array Camera) — veica novērojumus galvenokārt 3–8 mikrometru diapazonā. IRAC bija galvenais instruments, kas turpināja darbu arī pēc šķidrā helija izsīkšanas (tas darbojās siltajā posmā kanālos 1 un 2: 3.6 un 4.5 µm).
- IRS (Infrared Spectrograph) — spektrālie novērojumi aptuveni 5–38 µm diapazonā, kas palīdzēja analizēt gāzu un putekļu sastāvu ap zvaigznēm un galaktikām.
- MIPS (Multiband Imaging Photometer for Spitzer) — attēlveidošana un fotometrija 24, 70 un 160 µm diapazonos, noderīga aukstu putekļu un disku pētīšanai.
Dzesēšana un "warm" posms
Sākotnējā, krioģeniskajā posmā Spitzer temperatūra bija tikai dažus kelvinus, pateicoties šķidrajam heliam, kas nodrošināja lielu jutīgumu garajos infrasarkanos viļņos. 2009. gada maijā šķidrais helijs izsīka, un teleskops pārgāja uz tā saukto "warm" (siltāku) posmu. Lai gan daži instrumenti vairs nestrādāja pilnā apjomā, IRAC kanāli 1 un 2 turpināja veiksmīgi darboties un nodrošināja augstas kvalitātes datus daudzos pētījumos vēl vairākus gadus.
Galvenie zinātniskie sasniegumi
Spitzer ir devuši nozīmīgu ieguldījumu daudzās astronomijas jomās. Starp svarīgākajiem sasniegumiem ir:
- ekstrasolu (ekzosistēmu) sastāvu un atmosfēru pētījumi, tostarp karsto Jupitera termiskā starojuma mērījumi un sekundāro aptumsumu novērojumi;
- zvaigžņu un planētu veidošanās procesi — novērojumi protoplanetārajos diskos un putekļu struktūrās, kas palīdz izprast planētu veidošanos;
- atklājumi par tumšiem un aukstiem objektiem, piemēram, brūnajiem punduriem un ļoti attālām galaktikām, kuras labāk redzamas infrasarkanajā gaismā;
- pētījumi par galaktiku veidošanos agrīnajā Visumā un staru veidošanās aktivitāti putekļainās vidēs.
Operācijas un misijas beigas
Spitzer misiju vadīja NASA JPL sadarbībā ar Spitzer Science Center (Caltech). Pēc šķidrā helija izsīkšanas misija tika pagarināta, izmantojot siltā posma novērojumus. Teleskops turpināja strādāt vairāk nekā desmit gadus pēc sākotnējā plāna, un NASA oficiāli beidza Spitzer darbību 2020. gada 30. janvārī, kad teleskops tika izslēgts un nogādāts pastāvīgā drošā stāvoklī.
Mantojums
Spicera dati joprojām tiek intensīvi izmantoti — tie ir pieejami arhīvos un turpina atklāt jaunas parādības. Spitzer demonstrēja infrasarkanās astronomijas spēku un sagatavoja ceļu nākamajām misijām (piem., Webb teleskopam), kas turpinās Spitzer iesākto pētījumu — izprast Visuma attīstību, zvaigznes un planētu rašanos, kā arī noskaidrot eksoplanētu īpašības.
Atklājumi
Spitzera kosmosa teleskops spēja saskatīt ļoti labas detaļas. Spicers bija pirmais teleskops, kas spēja saskatīt gaismu no ekstrasaules planētām (planētām ārpus Saules sistēmas). Tas spēja saskatīt arī dažas no pirmajām zvaigznēm Visumā, kas, domājams, bija tikai 100 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena.
Andromēdas galaktikas (M31) attēls, ko Spitzer uzņēma 2004. gadā.
Meklēt