Canopus jeb Alfa Carinae Bayera apzīmējumu sistēmā ir spožākā zvaigzne savā zvaigznājā (Carina) un spožākā zvaigzne dienvidu nakts debesīs. Tā ir otrā spožākā zvaigzne pēc Sīriusa un viegli pamanāma dienvidu puslodes debesīs; to jau gadsimtiem izmantojuši kā orientieri un navigācijas zvaigzni.
Canopus attālums no Zemes bija neskaidrs līdz 1990. gadu satelītu mērījumiem. Pirms Eiropas Hipparcos misijas precīzākām paritātes noteikšanām attāluma aplēses bija ļoti atšķirīgas — no aptuveni 96 gaismas gadiem līdz pat 1200 gaismas gadiem. Hipparcos datiem pateicoties tika noteikts, ka Canopus atrodas aptuveni 310 gaismas gadu (96 parseku) attālumā no mūsu Saules sistēmas, kas ļāva daudz skaidrāk novērtēt tās fiziskās īpašības.
Grūtības izmērīt Canopus attālumu radīja tās īpašā daba — tā nav tipiska galaktiskā pamatsecības zvaigzne, bet gan spoža zvaigzne pēc spožuma klases (luminosity class II), ko dažkārt dēvē par „mazāk spožu supermilzeni” vai gaišu milzeni. Šādas zvaigznes ir salīdzinoši reti un bieži atrodas pārejas stadijā starp karstu zvaigzni un sarkanās milzenes statusu — tās var būt vai nu agrīnā pārejas posmā uz sarkanā milža fāzi, vai atgriežas no tās. Šī sarežģītā evolucionārā stadija apgrūtināja spriedumus par Canopus patieso spožumu (luminozitāti) un līdz ar to arī attāluma aplēses, kamēr nebija pieejami tieši paritātes mērījumi no kosmosa.
Spožums un redzamība: Canopus ir ārkārtīgi spoža — tās kopējā (bolometriskā) spožuma novērtējums ir aptuveni 13 600 reižu lielāks nekā Saules. Redzamā spožuma ziņā Canopus visos debess stūros ir visspožākā zvaigzne apmēram 700 gaismas gadu rādiusā. Tās redzamais spožuma lielums no Zemes ir aptuveni m = −0,7, tāpēc Sīriuss Debesīs šķiet vēl spožāks tikai tāpēc, ka atrodas ievērojami tuvāk (aptuveni 8,6 gaismas gadi). Pat ja Canopus atrastos tikai 1 astronomiskajā vienībā no novērotāja, tās šķietamā spožuma lielums būtu aptuveni −37.
Temperatūra un izmēri: Canopus virsmas (efektīvā) temperatūra ir aptuveni 7 350 ± 30 K, tāpēc zvaigzne ir gaiši baltbalta. Tās diametrs ir mērīts kā apmēram 0,6 astronomiskās vienības (izmērītais leņķiskais diametrs ir ļoti mazs — apmēram 0,006 loka sekundes), kas nozīmē, ka Canopus diametrs ir aptuveni 65 reižu lielāks nekā Saules diametrs. Ja Canopus novietotu Saules vietā, tā robeža izstieptos aptuveni trīs ceturtdaļas ceļa līdz Merkurijam. Lai Zemei līdzīga planēta šajā sistēmā saņemtu līdzvērtīgu staru apgaismojumu kā mūsu Zeme, tai būtu jāatrodas ļoti lielā attālumā — teju trīs reizes tālāk nekā Plutons, lai Canopus izskatītos debesīs kā mūsu Saule.
Canopus ir arī ievērojams kā rentgena staru avots. Tas liecina par aktīvu, karstu magnētisko vainagu — daļiņu un lauka aktivitāti, kas var sasildīt plazmu vairākos miljonos grādu (novērojumi liecina par koronālām temperatūrām, kas var sasniegt desmitiem miljonu kelvinu).
Attiecībā uz izcelsmi un piederību lielākiem zvaigžņu veidojumu kopumiem, Canopus bieži tiek sasaistīts ar plašākām jaunām zvaigžņu grupām reģionā, un to saista ar kustību un vecumu, kas saskan ar Skorpiona un Centaura asociācijas reģionu — tas liecina, ka Canopus varētu būt radies līdzīgos apstākļos kā citas šajā apgabalā esošās jaunas, masīvākas zvaigznes.
Evolūcija un nozīme: Canopus ir zvaigzne, kas pārvietojas pa evolucionāro ceļu pēc oglekļa — tā vairs neražo kodolsintēzē ūdeņradi centrālajā reģionā, bet ir paplašinājusies un atdziest, virzoties pretim sarkanā milža fāzei. Tā sniedz svarīgu informāciju par masīvu zvaigžņu dzīves gaitu un parādībām, kā arī par zvaigžņu koronālās aktivitātes izpausmēm ārpus galaktiskās pamatsecības zvaigznēm.
Novērošana: Canopus ir redzama visērtāk no dienvidu puslodes. No ziemeļu platuma punktiem to var ieraudzīt tikai, ja novērotājs atrodas pietiekami tālu uz dienvidiem — tāpēc no lielākās daļas Ziemeļamerikas un Eiropas tā nav redzama. Tā ir labi pazīstama un viegli atpazīstama zvaigzne, kurai ir nozīmīga loma gan tradicionālajā navigācijā, gan mūsdienu astronomijā.
