Skorpiona un Centaura asociācija (dažkārt saukta par Sco‑Cen vai Sco OB2) ir plaša jaunu zvaigžņu grupa Saules tuvumā un tiek uzskatīta par tuvāko OB tipa asociāciju mūsu apkārtnē. Tā atrodas aptuveni 380–470 gaismas gadu (apmēram 120–145 parseku) attālumā, un tās locekļos ir gan spožas, masīvas zvaigznes, gan neskaitāmi mazi, jauni mākslinieki (zema masu zvaigznes) un brūnie punduri.

Struktūra un vecums

Sco‑Cen nav viendabīgs klasteris, bet gan trīs galvenas apakšgrupas ar nedaudz atšķirīgu vecumu un izvietojumu: Augšējais Skorpijs (Upper Scorpius), Augšējais Centaurus–Lupus (Upper Centaurus–Lupus) un Apakšējais Centaurus–Krusta (Lower Centaurus–Crux). Kopumā šīs zvaigznes ir salīdzinoši jaunas — to vecums svārstās aptuveni no 11 līdz ~15–20 miljoniem gadu atkarībā no apakšgrupas un konkrētā mērījuma. Tādos apstākļos joprojām var novērot gan protoplanētu disku pazīmes, gan agrīnas planetāro sistēmu veidošanās stadijas.

Izcelsme un zvaigžņu veidošanās

Šīs zvaigznes veidojušās no viena liela molekulārā mākoņa vai no vairākiem radniecīgiem mākoņiem — tas nozīmē, ka tās ir „dzimušas” no ļoti līdzīga materiāla. Sco‑Cen OB asociācija ir galvenā daļa no plaša zvaigžņu veidošanās kompleksa, kurā zvaigžņu dzimums ir uzliesmojis pēdējos <20 miljonu gados un joprojām turpinās dažādos tuvākajos molekulārajos mākoņos tā apkārtnē.

Kustība un dinamika

Sco‑Cen asociācijas zvaigžņu locekļiem ir gandrīz paralēli ātruma vektori; relatīvi pret Sauli to pārvietošanās ātrums ir aptuveni 20 km/s. Apakšgrupu iekšējās ātruma atšķirības ir nelielas — apmēram 1–2 km/s — kas norāda, ka grupas lielākoties nav gravitacionāli saistītas kopā un pakāpeniski izplešas. Pēdējo ~15 miljonu gadu laikā Sco‑Cen reģionā, visticamāk, ir eksplodējusi vairākas supernovas, radot apkārt izpletušus gāzes superpūšļus.

Supernovu liecības un Saules tuvums

Ķīmiskās atliekas no šīm supernovām ir atklātas arī uz Zemes. Dzelzs‑60 (60Fe), kas konstatēts fosilizētās baktērijās un jūras gultnes nogulumos, liecina, ka aptuveni pirms 2 000 000 gadiem Saules sistēmas tuvumā notikusi supernova. Dzelzs‑60 atrasts arī vecākos nogulumos, kas radušies aptuveni pirms 8 miljoniem gadu, kas sniedz papildu pierādījumus par vairākām relatīvi tuvām eksplozijām pagātnē. Šādas supernovas, visticamāk, ir veicinājušas apkārtējās gāzes izpūšanu un ietekmējušas vietējo starpzvaigžņu vidi (piemēram, veidojot tādus strukturālus elementus kā Lokālais burbulis vai Loop I).

Nozīmība astrofizikā un novērojumiem

  • Laboratorija jaunajām zvaigznēm: Sco‑Cen ir viena no svarīgākajām vietām, kur pētnieki var tieši pētīt agrīnas zvaigžņu attīstības stadijas, protoplanētu diskus un agrīnas planētu veidošanos, jo objekti ir gan salīdzinoši tuvu, gan vienmērīgi jauni.
  • Masīvās zvaigznes: Asociācijā ir vairākas spožas un masīvas zvaigznes, tostarp slavenā Antaresa un daudzas zvaigznes, kas veido Dienvidu krustu; tās ir viegli novērojamas no dienvidu puslodes.
  • Ietekme uz vidi: Iepriekšējo supernovu sprādzieni ir izmainījuši apkārtējo starpzvaigžņu materiālu un varētu būt ietekmējuši kā Saules sistēmas vidi, tā kosmisko staru fonu un iespējamos ģeoloģiskus/bioloģiskus efektus uz Zemes.

Praktiskas piezīmes novērotājiem

Sco‑Cen elementi ir labi pamanāmi galvenokārt no dienvidu puslodes, kur tie aizņem plašu laukumu debesīs ap konstelācijām Skorpions un Centaurs. Tās tuvums un relatīvā spožuma dēļ daudzus asociācijas locekļus var pētīt gan ar pavisam nelieliem teleskopiem, gan ar moderniem infrasarkanajiem un rentgena instrumentiem, kas ļauj atklāt protoplanētu diskus, jaunus zvaigžņu dēļus un citu jaunību raksturojošas pazīmes.

Sco‑Cen asociācija ir nozīmīgs un labi pētīts reģions, kurā savienojas zvaigžņu dzimšana, masīvo zvaigžņu dzīves gaitas un supernovu ietekme uz lokālo galaktisko vidi — tāpēc tā turpina būt aktīvu pētījumu objekts gan teorētiskajā, gan novērojumu astronomijā.