Šangri-La: tumšā līdzenuma reģions uz Saturna mēness Titāna

Šangri-La ir liels, tumšs apgabals uz Saturna mēness Titāna. Tā atrodas 10°S 165°W / 10°S 165°W / -10; -165. Vieta ir nosaukta iedomātas ielejas Šangri-La vārdā Tibetā. Daži cilvēki domā, ka tas ir ļoti plašs tumša materiāla līdzenums. Iespējams, ka šie plašie, tumšie Titāna apgabali kādreiz ir bijuši jūras, bet tagad tie ir izžuvuši.

Atrašanās un nosaukums

Šangri-La atrodas Titāna ekvatoriālā joslā, un tās tumšais raksturs padara šo reģionu viegli pamanāmu kosmosa izpētes attēlos. Nosaukums radies no literārā tēla—mītiskas ielejas Šangri-La—un to piešķīra, lai atšķirtu šo plašo tumšo lauku no apkārtējām gaišākajām teritorijām.

Īpašības un sastāvs

Šangri-La un citi līdzīgi tumši apgabali uz Titāna parasti tiek skaidroti kā plašas smilšu kārtas vai lineāru kāpu lauki. Datu apkopojums no Cassini orbiteru radarainstrumentiem liecina, ka šajās zonās ir lineāras kāpas, kas stiepjas desmitiem līdz simtiem kilometru. Šīs kāpas, visticamāk, sastāv no cietiem organiskajiem materiāliem (piemēram, tā sauktajiem tholīniem), kuri rodas atmosfēras ķīmiskās reakcijās un nogulsnējas uz virsmas. Vietām tumšo materiālu var veidot arī smalkas ledus vai citi organisko vielu maisījumi.

Vēja un klimata ietekme uz Titāna virsmu — īpaši ekvatoriālajos platumos — veicina kāpu veidošanos un orientāciju. Delles virzieni un kāpu ritmiskums radarattēlos dod informāciju par dominējošajiem vējiem un nogulsnēšanās procesiem. Gaišākas "salas" norāda uz augstākiem, cietākiem zemes pleķiem, kas var būt no ledus klintīm vai vecākiem materiāliem, kas nav noklāti ar tumšo pārklājumu.

Attiecība ar apkārtējiem reģioniem

Šangri-La ieskauj vairākas augstākas zemes platības: austrumos atrodas Ksanadu, rietumos - Adiri, bet ziemeļos - Dilmūna. Šīs gaišākas teritorijas izceļas topogrāfiski un ģeoloģiski — tās dažkārt tiek sauktas par "salām" tumšajā laukā, jo stiepjas pāri plašajai tumšajai virsmai kā izolētas augstienes.

Cassini-Huygens misijas loma

Huygensa zonde piezemējās Šangri-La rietumu daļā, netālu no Adiri. Huygensa nosēšanās 2005. gada 14. janvārī sniedza pirmos tiešos datus no Titāna virsmas, tostarp fotoattēlus un mērījumus par vietējā gruntī esošā materiāla tekstūru un sastāvu. Savukārt Cassini orbitālā izpēte, izmantojot radaru un infrasarkano instrumentus, kartēja ekvatoriālos tumšos laukus, dokumentēja kāpu struktūras un palīdzēja izprast, kā šie apgabali saistīti ar atmosfēras procesiem un iespējamo šķidro ogļūdeņražu ciklu Titānā.

Zinātniskā nozīme un nākotnes pētījumi

Šangri-La un līdzīgi reģioni ir īpaši interesanti, jo tie var sniegt informāciju par Titāna klimatiskajām un ķīmiskajām norisēm, par organisko vielu rašanos un transportēšanos, kā arī par iespējamo sausuma un šķidrumu (metāna/etāna) mijiedarbību planētas virsmā. Turpmākas misijas un novērojumi (t. sk. nākamās paaudzes orbiteri un iespējamie landeri) var precizēt, cik daudz no tumšā materiāla ir cietas organiskas "smiltis", cik daudz ir nogulumu no iepriekš pastāvējušiem jūras baseiniem, un kā mainās šie apgabali laika gaitā.

Kopsavilkumā: Šangri-La ir viens no Titāna plašajiem tumšajiem līdzenumiem, kas veidots no organiskajiem materiāliem un pārklāj lielas ekvatoriālās teritorijas. Tas atrodas līdzās gaišākām augstienēm un ir bijis nozīmīgs objekts, ko pētīja Cassini un Huygensa misija, sniedzot ieskatu Titāna sarežģītajā virsmas un atmosfēras mijiedarbībā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Šangri-La?

J: Kur uz Titāna atrodas Šangri-La?

J: Kāpēc Šangri-La ir nosaukta kādas vietas Tibetā vārdā?

J: Kāda ir Šangri-La tekstūra?

J: Par kādiem agrāk tika uzskatīts, ka ir bijuši plaši, tumši Titāna apgabali, tostarp Šangri-La?

J: Kāpēc jūras uz Titāna tagad ir sausas?

J: Kā sauc gaišākos apgabalus uz Šangri-La un kur tie atrodas?

Meklēt pēc burta