Karolīna Heršela (1750. gada 16. marts – 1848. gada 9. janvāris) bija vācu astronome, kura lielāko dzīves daļu pavadīja Anglijā. Viņa tiek uzskatīta par pirmo profesionālo sievieti-astronomi, kuras veikums ievērojami ietekmēja astronometrijas attīstību un atklājumus 18.–19. gadsimtā.

Agrīnā dzīve un ceļš uz Angliju

Karolīna dzimusi Hanoverē kā viena no daudziem bērniem ģimenē; viņas tēvs bija amatnieks un mūziķis, kas iemācīja Karolīnai lasīt un muzicēt. Bērnībā viņu smagi skāra slimība, kas ierobežoja viņas augšanu un ietekmēja veselību, taču viņa ieguva izglītību mūzikā un strādāja par dziedātāju un mūzikas skolotāju.

1772. gadā Karolīna pārcēlās uz Angliju, lai pievienotos savam brālim Viljamam Heršelam (William Herschel). Sākotnēji viņa palīdzēja viņam muzikālajos uzdevumos un mājas rūpēs, bet vēlāk kļuva par viņa tuvāko sadarbnieci astronomijas darbos, reģistrējot novērojumus, pārbaudot pozīcijas un veicot nepieciešamos aprēķinus.

Darbs, atklājumi un publikācijas

Kopā ar brāli Karolīna piedalījās novērojumos, kamēr Viljams konstruēja un izmantoja lielus teleskopus. Viņas rūpīgais darbs ar datiem — novērojumu pieraksti, katalogu sakārtošana un pozīciju pārbaude — būtiski veicināja brāļu Heršeļu veikumu. Karolīna pati veica neatkarīgus novērojumus un ir zināma ar vairākām nozīmīgām atklāsmēm:

  • viņa atklāja vairākus komētus — kopumā astoņus, un šie atklājumi stiprināja viņas reputāciju kā rūpīgai un pratīgai novērotājai;
  • viņa sakārtoja un papildināja zvaigžņu, miglāju un zvērsu (klasteru) datus, izveidojot katalogus un indeksus, kas vēlāk palīdzēja citiem astronomiem turpināt pētījumus;
  • Karolīna regulāri uzraudzīja un laboja brāļa publikācijas un novērojumu ierakstus, nodrošinot datu precizitāti un pieejamību pētniekiem.

Atzinība, amati un godalgas

Viņa bija pionieris arī kā sieviete zinātnē: pirmā sieviete, kas saņēma algu kā zinātniece, un plaši tiek minēta kā pirmā sieviete Anglijā, kas ieņēma valdības amatu zinātnes jomā, jo viņai tika piešķirts regulārs atbalsts par viņas darbu pie observatorijas novērojumiem. Viņas nopelni tika atzīti ar vairākām ievērojamām balvām un goda vietām:

  • 1828. gadā viņai piešķīra Karaliskās Astronomijas biedrības zelta medaļu;
  • 1835. gadā viņa tika iecelta par Karaliskās Astronomijas biedrības goda locekli kopā ar Mariju Somervilu;
  • 1838. gadā Karolīna kļuva par Īrijas Karaliskās akadēmijas goda locekli;
  • 1846. gadā, savā 96. dzimšanas dienā, viņa saņēma zelta medaļu par zinātni no Prūsijas karaļa.

Pēcbrīža dzīve un mantojums

Pēc brāļa Viljama nāves Karolīna atgriezās dzimtajā Hanoverē, kur dzīvoja atlikušo mūžu. Viņas darbs un piemērs ietekmēja nākamās paaudzes astronomus un bija iedvesma sievietēm, kuras vēlējās darboties dabaszinātnēs. Karolīnas ieguldījums nebija vienkārši palīgdarbība — viņa sniedza neatkarīgus atklājumus, izveidoja organizētus datus un pierādīja, ka sievietes var būt nozīmīgas zinātnes autoretes un praktiskās atklāšanas veicējas.

Viņas dzīve un sasniegumi mūsdienās tiek pieminēti gan populārā, gan akadēmiskā literatūrā par astronomijas vēsturi, un viņas vārds paliek saistīts ar 18. un 19. gadsimta novatorisku novērojumu darba attīstību.