Karolīna Heršela — biogrāfija: pirmā profesionālā sieviete-astronome
Karolīna Heršela — iedvesmojoša biogrāfija par pirmo profesionālo sievieti-astronomi: sasniegumi, godalgas un atzīšana, kas mainīja zinātnes vēsturi.
Karolīna Heršela (1750. gada 16. marts – 1848. gada 9. janvāris) bija vācu astronome, kura lielāko dzīves daļu pavadīja Anglijā. Viņa tiek uzskatīta par pirmo profesionālo sievieti-astronomi, kuras veikums ievērojami ietekmēja astronometrijas attīstību un atklājumus 18.–19. gadsimtā.
Agrīnā dzīve un ceļš uz Angliju
Karolīna dzimusi Hanoverē kā viena no daudziem bērniem ģimenē; viņas tēvs bija amatnieks un mūziķis, kas iemācīja Karolīnai lasīt un muzicēt. Bērnībā viņu smagi skāra slimība, kas ierobežoja viņas augšanu un ietekmēja veselību, taču viņa ieguva izglītību mūzikā un strādāja par dziedātāju un mūzikas skolotāju.
1772. gadā Karolīna pārcēlās uz Angliju, lai pievienotos savam brālim Viljamam Heršelam (William Herschel). Sākotnēji viņa palīdzēja viņam muzikālajos uzdevumos un mājas rūpēs, bet vēlāk kļuva par viņa tuvāko sadarbnieci astronomijas darbos, reģistrējot novērojumus, pārbaudot pozīcijas un veicot nepieciešamos aprēķinus.
Darbs, atklājumi un publikācijas
Kopā ar brāli Karolīna piedalījās novērojumos, kamēr Viljams konstruēja un izmantoja lielus teleskopus. Viņas rūpīgais darbs ar datiem — novērojumu pieraksti, katalogu sakārtošana un pozīciju pārbaude — būtiski veicināja brāļu Heršeļu veikumu. Karolīna pati veica neatkarīgus novērojumus un ir zināma ar vairākām nozīmīgām atklāsmēm:
- viņa atklāja vairākus komētus — kopumā astoņus, un šie atklājumi stiprināja viņas reputāciju kā rūpīgai un pratīgai novērotājai;
- viņa sakārtoja un papildināja zvaigžņu, miglāju un zvērsu (klasteru) datus, izveidojot katalogus un indeksus, kas vēlāk palīdzēja citiem astronomiem turpināt pētījumus;
- Karolīna regulāri uzraudzīja un laboja brāļa publikācijas un novērojumu ierakstus, nodrošinot datu precizitāti un pieejamību pētniekiem.
Atzinība, amati un godalgas
Viņa bija pionieris arī kā sieviete zinātnē: pirmā sieviete, kas saņēma algu kā zinātniece, un plaši tiek minēta kā pirmā sieviete Anglijā, kas ieņēma valdības amatu zinātnes jomā, jo viņai tika piešķirts regulārs atbalsts par viņas darbu pie observatorijas novērojumiem. Viņas nopelni tika atzīti ar vairākām ievērojamām balvām un goda vietām:
- 1828. gadā viņai piešķīra Karaliskās Astronomijas biedrības zelta medaļu;
- 1835. gadā viņa tika iecelta par Karaliskās Astronomijas biedrības goda locekli kopā ar Mariju Somervilu;
- 1838. gadā Karolīna kļuva par Īrijas Karaliskās akadēmijas goda locekli;
- 1846. gadā, savā 96. dzimšanas dienā, viņa saņēma zelta medaļu par zinātni no Prūsijas karaļa.
Pēcbrīža dzīve un mantojums
Pēc brāļa Viljama nāves Karolīna atgriezās dzimtajā Hanoverē, kur dzīvoja atlikušo mūžu. Viņas darbs un piemērs ietekmēja nākamās paaudzes astronomus un bija iedvesma sievietēm, kuras vēlējās darboties dabaszinātnēs. Karolīnas ieguldījums nebija vienkārši palīgdarbība — viņa sniedza neatkarīgus atklājumus, izveidoja organizētus datus un pierādīja, ka sievietes var būt nozīmīgas zinātnes autoretes un praktiskās atklāšanas veicējas.
Viņas dzīve un sasniegumi mūsdienās tiek pieminēti gan populārā, gan akadēmiskā literatūrā par astronomijas vēsturi, un viņas vārds paliek saistīts ar 18. un 19. gadsimta novatorisku novērojumu darba attīstību.
Agrīnā dzīve
Karolīna dzima 1750. gada 16. martā Hannoverē, Vācijā. Tēvs viņu mudināja iegūt izglītību. Viņa pati apguva ģeometriju. Viņai bija grūta dzīve, jo cilvēki, kurus viņa mīlēja, nomira. Pēc tēva nāves viņas brālis Viljams Heršels ierosināja viņai doties pie viņa uz Angliju. Viņa kopā ar brāli 1772. gada 16. augustā devās no Hanoveres uz Angliju.
Anglijā Karolīnas kaimiņiene mācīja, kā gatavot ēst, tirgoties un runāt angliski. Tas paplašināja viņas redzesloku. Viljams iedrošināja viņu būt neatkarīgai. Viņa pieteicās mācīties dziedāt un spēlēt klavesīnu. Tā viņa kļuva par daļu no Viljama muzikālajiem priekšnesumiem nelielos pasākumos. Heršels un Viljams brīvajā laikā diskutēja par astronomiju. Tas izraisīja viņas intereses pieaugumu. Karolīna sāka iekļaut angļu sabiedrību savā ikdienas dzīvē. Galu galā viņa nolēma veltīt savu laiku astronomijai. Tas palīdzēja Viljamam: viņam bija vajadzīgi Karolīnas talanti dokumentu kopēšanā.
Astronomija
Kad viņi bija Anglijā, Karolīna palīdzēja brālim viņa zinātniskajā darbā. Viņa palīdzēja viņam atklāt Urānu ar sešu pēdu teleskopu. Viljamss tika atzīts par Urāna atklājēju. Par savu atklājumu viņš saņēma bruņinieka ordeni, un viņa bija viņa asistente. Viņa pierakstīja un izpildīja viņa uzdevumus. Viņas aprēķini un uzskaite vienmēr bija precīzi. Tie ietaupīja viņas brālim daudz laika. Karolīna bieži strādāja pie saviem atklājumiem. Viņa patstāvīgi atklāja Andromēdas galaktikas otro pavadoni (Messier 110; NGC 205) un vēl vienu jaunu miglāju. Viņa 1786-1795. gadā atklāja arī astoņas komētas.
Viņa pārstrādāja Flamstīda Mākoņu un zvaigžņu kopu katalogu. Rezultātu 1798. gadā publicēja Karaliskā biedrība, un tajā bija iekļauts visu Flamstīda veikto zvaigžņu novērojumu rādītājs, kļūdu saraksts un saraksts ar vairāk nekā 560 zvaigznēm, kuras nebija iekļautas katalogā. 1825. gadā Karolīna Flamstīda darbus uzdāvināja Getingenes Karaliskajai akadēmijai.
Viņa bija pirmā sieviete, kas atklāja komētu. No 1789. līdz 1797. gadam viņa atklāja vēl septiņas komētas. Viņas vārdā nosaukta 35P/Herschel-Rigollet komēta, kā arī Mēness krāteris C. Herschel un planetoīds (281) Lucretia. Viņa ir slavena arī ar savu darbu kopā ar brāli. Viņa palīdzēja viņam pētījumos. Viņa reorganizēja Džona Flamstīda (John Flamsteed) britu katalogu, kurā bija uzskaitītas gandrīz 3000 zvaigžņu.
Heršela brālis nomira 1822. gadā un atstāja viņu bez finansiāla atbalsta. Pēc viņa nāves viņa atgriezās Hannoverē un saņēma stipendiju no britu karaliskās ģimenes. Viņa arī palīdzēja brāļa dēlam pabeigt tēva darbu.
Apbalvojumi
1828. gadā Karaliskā Astronomijas biedrība apbalvoja Karolīnu Heršeli ar zelta medaļu par viņas darbu zinātnē. Desmit gadus vēlāk viņa kļuva par Karaliskās Astronomijas biedrības goda locekli. Līdzīgu apbalvojumu Heršela saņēma arī no Īrijas Karaliskās akadēmijas. Prūsijas karalis viņai deviņdesmit sestajā dzimšanas dienā pasniedza zelta medaļu par zinātnisko darbu.
Mantojums
Beidzoties Karolīnas dzīvei, viņa sakārtoja divarpus tūkstošus miglāju un zvaigžņu kopu līdzīgu polāro attālumu zonās. Viņas brāļadēls Džons Heršels tās sistemātiski pārskatīja. Saraksts galu galā tika paplašināts un pārdēvēts par Jauno vispārējo katalogu. Daudzi nezvaigžņu objekti joprojām tiek identificēti ar NGC numuru.
Heršels nomira 1848. gada 9. janvārī Vācijā. Viņa nomira 97 gadu vecumā. Heršels nekad nebija precējies.
Asteroīds tika atklāts 1888. gadā. To nosauca par Lukrētiju, kas bija Heršela otrais vārds. Heršela mantojums saglabājās arī pēc viņas nāves, jo viņa atklāja vairākas komētas.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Karolīna Heršela?
A: Karolīna Heršela bija vācu astronome, kura lielāko daļu savas dzīves pavadīja Anglijā.
Kāds bija viņas lielākais sasniegums astronomijā?
A: Viņa bija pirmā mums zināmā sieviete astronome.
J: Vai viņas darbs bija plaši atzīts?
Jā, viņa bija pirmā sieviete, kas saņēma algu kā zinātniece, un pirmā sieviete Anglijā, kas ieņēma valsts amatus. Viņa tika apbalvota arī ar Karaliskās Astronomijas biedrības zelta medaļu un iecelta par Karaliskās Astronomijas biedrības un Īrijas Karaliskās akadēmijas goda locekli.
Vai viņa saņēma kādu atzinību vecumdienās?
A: Jā, Prūsijas karalis viņai 96. dzimšanas dienā pasniedza Zelta medaļu par zinātni.
J: Kad un kur viņa piedzima?
A: Karolīna Heršela piedzima 1750. gada 16. martā Vācijā.
J: Kad viņa nomira?
A: Viņa nomira 1848. gada 9. janvārī.
J: Cik ilgi viņa dzīvoja?
A: Viņa nodzīvoja 97 gadus.
Meklēt