Caroline Herschel

Agrīnā dzīve

Karolīna dzima 1750. gada 16. martā Hannoverē, Vācijā. Tēvs viņu mudināja iegūt izglītību. Viņa pati apguva ģeometriju. Viņai bija grūta dzīve, jo cilvēki, kurus viņa mīlēja, nomira. Pēc tēva nāves viņas brālis Viljams Heršels ierosināja viņai doties pie viņa uz Angliju. Viņa kopā ar brāli 1772. gada 16. augustā devās no Hanoveres uz Angliju.

Anglijā Karolīnas kaimiņiene mācīja, kā gatavot ēst, tirgoties un runāt angliski. Tas paplašināja viņas redzesloku. Viljams iedrošināja viņu būt neatkarīgai. Viņa pieteicās mācīties dziedāt un spēlēt klavesīnu. Tā viņa kļuva par daļu no Viljama muzikālajiem priekšnesumiem nelielos pasākumos. Heršels un Viljams brīvajā laikā diskutēja par astronomiju. Tas izraisīja viņas intereses pieaugumu. Karolīna sāka iekļaut angļu sabiedrību savā ikdienas dzīvē. Galu galā viņa nolēma veltīt savu laiku astronomijai. Tas palīdzēja Viljamam: viņam bija vajadzīgi Karolīnas talanti dokumentu kopēšanā. 

Astronomija

Kad viņi bija Anglijā, Karolīna palīdzēja brālim viņa zinātniskajā darbā. Viņa palīdzēja viņam atklāt Urānu ar sešu pēdu teleskopu. Viljamss tika atzīts par Urāna atklājēju. Par savu atklājumu viņš saņēma bruņinieka ordeni, un viņa bija viņa asistente. Viņa pierakstīja un izpildīja viņa uzdevumus. Viņas aprēķini un uzskaite vienmēr bija precīzi. Tie ietaupīja viņas brālim daudz laika. Karolīna bieži strādāja pie saviem atklājumiem. Viņa patstāvīgi atklāja Andromēdas galaktikas otro pavadoni (Messier 110; NGC 205) un vēl vienu jaunu miglāju. Viņa 1786-1795. gadā atklāja arī astoņas komētas.

Viņa pārstrādāja Flamstīda Mākoņu un zvaigžņu kopu katalogu. Rezultātu 1798. gadā publicēja Karaliskā biedrība, un tajā bija iekļauts visu Flamstīda veikto zvaigžņu novērojumu rādītājs, kļūdu saraksts un saraksts ar vairāk nekā 560 zvaigznēm, kuras nebija iekļautas katalogā. 1825. gadā Karolīna Flamstīda darbus uzdāvināja Getingenes Karaliskajai akadēmijai.

Viņa bija pirmā sieviete, kas atklāja komētu. No 1789. līdz 1797. gadam viņa atklāja vēl septiņas komētas. Viņas vārdā nosaukta 35P/Herschel-Rigollet komēta, kā arī Mēness krāteris C. Herschel un planetoīds (281) Lucretia. Viņa ir slavena arī ar savu darbu kopā ar brāli. Viņa palīdzēja viņam pētījumos. Viņa reorganizēja Džona Flamstīda (John Flamsteed) britu katalogu, kurā bija uzskaitītas gandrīz 3000 zvaigžņu.

Heršela brālis nomira 1822. gadā un atstāja viņu bez finansiāla atbalsta. Pēc viņa nāves viņa atgriezās Hannoverē un saņēma stipendiju no britu karaliskās ģimenes. Viņa arī palīdzēja brāļa dēlam pabeigt tēva darbu.

Apbalvojumi

1828. gadā Karaliskā Astronomijas biedrība apbalvoja Karolīnu Heršeli ar zelta medaļu par viņas darbu zinātnē. Desmit gadus vēlāk viņa kļuva par Karaliskās Astronomijas biedrības goda locekli. Līdzīgu apbalvojumu Heršela saņēma arī no Īrijas Karaliskās akadēmijas. Prūsijas karalis viņai deviņdesmit sestajā dzimšanas dienā pasniedza zelta medaļu par zinātnisko darbu.

Mantojums

Beidzoties Karolīnas dzīvei, viņa sakārtoja divarpus tūkstošus miglāju un zvaigžņu kopu līdzīgu polāro attālumu zonās. Viņas brāļadēls Džons Heršels tās sistemātiski pārskatīja. Saraksts galu galā tika paplašināts un pārdēvēts par Jauno vispārējo katalogu. Daudzi nezvaigžņu objekti joprojām tiek identificēti ar NGC numuru.

Heršels nomira 1848. gada 9. janvārī Vācijā. Viņa nomira 97 gadu vecumā. Heršels nekad nebija precējies.

Asteroīds tika atklāts 1888. gadā. To nosauca par Lukrētiju, kas bija Heršela otrais vārds. Heršela mantojums saglabājās arī pēc viņas nāves, jo viņa atklāja vairākas komētas.