Celera: ASV korporācija cilvēka genoma sekvencēšanā — vēsture un nozīme
Uzzini Celera vēsturi un nozīmi cilvēka genoma sekvencēšanā — no Ventera vadītās privātās iniciatīvas un konkurences ar valsts projektu līdz mūsdienu genomikas ietekmei.
Celera ir Kalifornijā, ASV, reģistrēta korporācija, dibināta 1998. gadā ar mērķi ātri atklāt un komercializēt informāciju par DNS sekvenču analīzi, īpaši par cilvēka genomu. Uzņēmums izmantoja augstas caurlaidspējas sekvenēšanas sistēmas un spēcīgas skaitļošanas iespējas, lai ātrāk nekā tradicionālās pieejas iegūtu un saliktu genomiskos datus. Vēlāk Celera reorganizējās un tagad uzņēmums pilnībā pieder korporācijai Quest Diagnostics, kas sniedz klīnisko laboratoriju pakalpojumus.
Celera dibināšanā un pirmajos zinātniskajos darbos svarīgu lomu spēlēja Kreigs Venters un Hamiltons Smits. Venters kā stratēģis un vadītājs virzīja uzņēmumu uz ātru, komerciālu pieeju cilvēka genoma kartēšanai, bet Smits — kā pieredzējis molekulārās bioloģijas pētnieks — deva zinātnisku atbalstu un tehnisku autoritāti. Kopā ar viņiem strādāja arī lielas komandas laboratoriju un datu inženieru, kas attīstīja nepieciešamās metodes un programmatūru.
Metode un konkurence ar valsts projektu
Celera plaši izmantoja tā saukto whole‑genome shotgun (pilna genoma šaušanas) pieeju: ģenoma DNS tika sasmalcināta nelielos fragmentos, katrs fragments ātri nosekvenēts, un pēc tam masīvi datoralgoritmi savienoja fragmentus atpakaļ kopējā genomā. Šī metode bija ātrāka un potenciāli lētāka nekā tradicionālās kartēšanas un posmu pa posmam sekvenēšanas pieejas, ko izmantoja valsts finansētais Cilvēka genoma projekts. Tomēr šai pieejai bija arī izaicinājumi — sarežģīti atkārtojumi genomā varēja sarežģīt pareizu montāžu.
Starptautiskā, valsts finansētā Cilvēka genoma projekta un privata Celera sacensība par genoma sekvencēšanu izraisīja plašas diskusijas par datu pieejamību, pētījumu finansēšanu un intelektuālā īpašuma tiesībām. Celera plānoja daļu rezultātu piedāvāt komerciālai piekļuvei, kamēr publiskais konsorcijs atbalstīja brīvu datu apmaiņu. Spiediens no abām pusēm un sabiedriskā interese galu galā noveda pie vienošanās par noteiktu sadarbību un vienlaicīgu rezultātu publiskošanu.
Publikācijas, komercializācija un strīdi
2000.—2001. gada periodā Celera un publiskais konsorcijs paziņoja par cilvēka genoma melnrakstiem, kas bija nozīmīgs solis biomedicīnas zinātnē. Celera piedāvāja datu piekļuves pakalpojumus un meklēja biznesa modeļus, lai monetizētu ģenoma informāciju — piemēram, licencēšanu un abonēšanas piekļuvi savam meklēšanas rīkam un datu bāzēm. Tas izraisīja debates par to, cik brīvi pieejamiem jābūt genomikas datiem, kā arī par iespējamiem patentiem uz ģenētiskajām secībām un saistītajām atklāsmēm.
Nozīme un mantojums
Celera bija nozīmīgs katalizators genomikas attīstībā: uzņēmuma izmēģinātās augstās caurlaidspējas sekvenēšanas metodes un spēcīgā izmantošana skaitļošanas metožu montāžā paātrināja tehnoloģiju attīstību un konkurenci no privātā sektora puses. Rezultātā sekvenēšanas izmaksas strauji samazinājās, atvieglojot genomikas izmantošanu medicīnā, farmācijas un diagnostikas pētījumos.
Nozīmīgākās tēmas, ko Celera izcēla un kas ietekmēja turpmāko zinātni un politiku:
- Ātrums un efektivitāte: privātais modelis pierādīja, ka genoma secību iegūšana var būt daudz ātrāka, ja tiek izmantotas lielas investīcijas un jauni algoritmi.
- Diskusijas par piekļuvi: debate par datu atvērtību pret komerciālu apsaimniekošanu palīdzēja formulēt principus publiskai datu dalīšanai un intelektuālā īpašuma regulēšanai genomikā.
- Tehnoloģiju attīstība: Celera rosināja uzlabot sekvenēšanas iekārtas, automatizāciju un datu apstrādes metodes, kas vēlāk kļuva par daļu no plašāk pieejamām sekošanas platformām.
Kopumā Celera atstāja sarežģītu, bet būtisku mantojumu: uzņēmums demonstrēja gan privātā sektora lomu ātrā zinātniskā progresā, gan uzsvēra nepieciešamību sabalansēt komercintereses ar publisku piekļuvi un zinātnes kopējo labumu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Celera?
A: Celera ir Kalifornijā bāzēta korporācija, kas specializējas DNS secības analīzē, jo īpaši cilvēka genoma izpētē.
J: Kas dibināja Celera?
A: Celera līdzdibinātāji bija Kreigs Venters un Hamiltons Smits.
J: Kāds bija Celera sākotnējais mērķis?
A.: Celera sākotnējais mērķis bija atklāt un pārdot informāciju par DNS secības analīzi, galveno uzmanību pievēršot cilvēka genomam.
J: Kam pašlaik pieder Celera?
A: Pašlaik Celera pieder korporācijai Quest Diagnostics, kas sniedz klīnisko laboratoriju pakalpojumus.
Kādas bija attiecības starp Celera un valsts finansēto Cilvēka genoma projektu?
A.: Sākotnēji starp Celera un valsts finansēto Cilvēka genoma projektu pastāvēja konkurence, bet galu galā tās vienojās par zināmu sadarbību.
J: Kas bija Celera pirmais prezidents?
A.: Celera pirmais prezidents bija Kreigs Venters.
J: Kāda bija Hamiltona Smita loma uzņēmumā Celera?
A.: Hamiltons Smits bija viens no Celera līdzdibinātājiem un bija iesaistīts uzņēmuma sākotnējā zinātniskajā pamatojumā.
Meklēt