Viskrievijas Ārkārtas komisija
Čeka bija pirmā padomju valsts drošības organizācija. Tā tika izveidota 1917. gada 20. decembrī pēc Vladimira Ļeņina dekrēta. Tās pirmais vadītājs bija poļu aristokrāts un komunists Felikss Dzeržinskis.
Līdz 1918. gada beigām pilsētās bija izveidotas simtiem čekas komiteju. Čeka grupas arestēja, spīdzināja vai sodīja ar nāvi tūkstošiem disidentu, dezertieru un citu cilvēku. Pēc 1922. gada čekas grupās, tāpat kā NKVD, notika daudzas reorganizācijas. Tās locekļus par čekistiem sauca vēl 80. gadu beigās.
Čeka jau no tās pirmsākumiem bija svarīga boļševiku komunistiskās valdības militārā un drošības struktūra. 1921. gadā čekas karaspēks bija 200 000 karavīru. Šie karavīri uzraudzīja un vadīja Gulagu sistēmu, "rekvizēja" pārtiku, spīdzināja un sodīja ar nāvi politiskos oponentus, apspieda strādnieku un zemnieku sacelšanās un nemierus, kā arī dežūrējošās Sarkanās armijas dumpjus.
Čeku nomainīja OGPU.
Dzeržinskis, čekas dibinātājs
Nosaukums
Čeka 1918. gadā darbojās ar pilnu nosaukumu (krievu valodā) "Viskrievijas Ārkārtējā komisija cīņai pret kontrrevoluciju, peļņas gūšanu un korupciju".
Par spīti dažādām oficiālām nosaukuma maiņām, čekistu par čekistu sauca visu padomju laiku. Šis termins Krievijā tiek lietots arī mūsdienās. Piemēram, prezidents Vladimirs Putins Krievijas plašsaziņas līdzekļos ir dēvēts par "čekistu", jo viņš ir strādājis KGB.
