OGPU
OGPU bija Padomju Savienības slepenpolicija no 1922. līdz 1934. gadam. Tā bija pēc čekas un pirms NKVD. Tās oficiālais nosaukums bija Apvienotā valsts politiskā pārvalde.
Teorētiski OGPU bija paredzēts darboties daudz savaldīgāk nekā sākotnējai boļševiku slepenajai policijai Čekai. OGPU pilnvaras tika ievērojami palielinātas 1926. gadā, kad padomju kriminālkodeksā tika izdarīti grozījumi, iekļaujot nodaļu par "pretvalstisko terorismu". Likums bija neskaidri formulēts un ļoti plaši interpretēts. Jau pirms tam tā izveidoja tribunālus, lai tiesātu visizņēmamākos terorisma gadījumus, parasti neizsaucot lieciniekus. Ar laiku OGPU pilnvaras kļuva vēl lielākas nekā čekas pilnvaras.
Iespējams, visspilgtākie panākumi bija 1924.-1925. gadā veiktā trasta operācija. OGPU aģenti sazinājās ar emigrantiem Rietumeiropā un izlikās, ka darbojas lielā grupā, kas strādāja pie komunistiskā režīma gāšanas, pazīstama kā "Trests". Krievi trimdā, tāpat kā ārvalstu izlūkdienesti, piešķīra "Trastam" lielas naudas summas un piegādes. Visbeidzot "Trestam" izdevās ievilināt Krievijā vienu no vadošajiem antikomunistiskajiem aktīvistiem Sidniju Reiliju, lai viņš tiktos ar "Trestu". Kad viņš bija Krievijā, viņu sagūstīja un nogalināja. Tas bija liels propagandas panākums.
No 1927. līdz 1929. gadam OGPU veica intensīvu izmeklēšanu par opozīcijas apvērsumu. Drīz vien Staļins izdeva publisku dekrētu, ka jebkurš opozīcijas viedoklis jāuzskata par bīstamu, un piešķīra GPU pilnvaras meklēt naidīgos elementus. Staļina piecu gadu plāna laikā notika daudzi tiesas procesi.
OGPU bija atbildīga par Gulagu sistēmas izveidi. Tā kļuva arī par padomju valdības roku, kas vajāja Krievijas Pareizticīgo baznīcu, grieķu katoļus, latīņu katoļus, islāmu un citas reliģiskās organizācijas. OGPU bija arī galvenā slepenpolicijas aģentūra anarhistu un citu kreiso disidentu frakciju atklāšanai, arestēšanai un likvidēšanai Padomju Savienības sākumā.
1934. gada jūlijā OGPU tika apvienota jaunizveidotajā Vissavienības iekšlietu tautas komisariātā (NKVD). Pēdējo reizi tas pārtapa par plašāk pazīstamo Valsts drošības komiteju (KGB).
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija OGPU oficiālais nosaukums?
A: OGPU oficiālais nosaukums bija Apvienotā valsts politiskā pārvalde.
J: Ko OGPU darīja 1926. gadā?
A.: 1926. gadā Padomju Savienības kriminālkodeksā tika izdarīti grozījumi, iekļaujot nodaļu par "pretvalstisko terorismu", un tas deva OGPU lielākas pilnvaras.
J: Kāda bija viena no tās veiksmīgākajām operācijām?
A.: Viena no veiksmīgākajām operācijām bija pazīstama kā "Uzticības operācija", kas norisinājās no 1924. līdz 1925. gadam. Tās ietvaros pret komunistiem noskaņoti operatori tika ievilināti Krievijā, kur viņus sagūstīja un nogalināja.
J: Kā Staļins reaģēja uz opozīcijas viedokli?
A: Staļins izdeva publisku dekrētu, ka visi opozīcijas uzskati jāuzskata par bīstamiem, un piešķīra GPU (OGPU) pilnvaras meklēt naidīgus elementus.
J: Kādu sistēmu tas izveidoja?
OGPU izveidoja Gulaga sistēmu darba nometnēs ieslodzītajiem.
J: Kā tā vajāja reliģiskās organizācijas?
A: OGPU vajāja reliģiskās organizācijas, piemēram, krievu pareizticīgo baznīcu, grieķu katoļus, latīņu katoļus, islāmu un citas reliģiskās organizācijas.
J: Kad tā apvienojās ar citu aģentūru? A: OGPU 1934. gada jūlijā apvienojās jaunizveidotajā Vissavienības iekšlietu tautas komisariātā (NKVD), bet pēc tam kļuva plašāk pazīstama kā Valsts drošības komiteja (KGB).
