OGPU — Apvienotā valsts politiskā pārvalde (1922–1934)
OGPU (Apvienotā valsts politiskā pārvalde, 1922–1934) — Padomju slepenpolicija, kas radīja Gulagu, veda politiskās represijas, operācijas ("Trests") un nostiprināja Staļina varu.
OGPU bija Padomju Savienības slepenpolicija no 1922. līdz 1934. gadam. Tā bija pēc čekas un pirms NKVD. Tās oficiālais nosaukums bija Apvienotā valsts politiskā pārvalde.
Veidošanās un vadība
OGPU izveidojās kā turpinājums un pārejas posms no revolucionārās čekas uz strukturētāku valsts drošības aparātu. Pāreja no čakai raksturīgā režīma uz OGPU bija saistīta gan ar nepieciešamību normalizēt valsts pārvaldi pēc Pilsoņu kara, gan ar vēlmi dot drošības iestādei plašas pilnvaras iekšējās pretreakcijas un spiegošanas apkarošanai. Par OGPU vadītājiem bija pazīstami Feliks Dzeržinskis (līdz 1926. gadam) un pēc tam Vjačeslavs Menžinskis (1926.–1934.).
Pilnvaras un darbības metodes
Teorētiski OGPU bija paredzēts darboties daudz savaldīgāk nekā sākotnējai boļševiku slepenajai policijai Čekai, taču praksē tās pilnvaras drīz palielinājās. 1926. gadā padomju kriminālkodeksā tika izdarīti grozījumi, ievietojot nodaļu par "pretvalstisko terorismu", — likums bija formulēts neskaidri un sniedza plašas interpretācijas iespējas. OGPU rīcībā bija gan tiesvedībai paredzēti tribunāli, gan ekstraterritoriālas procedūras, tostarp tā dēvētās "troikas" un citi īpaši orgāni, kas ļāva veikt arestus, nopratināšanas un soda pasākumus bez plašas tiesas izmeklēšanas. Ar laiku OGPU reāli ieguva pat vēl lielākas pilnvaras nekā iepriekšējā Čeka.
Svarīgākās operācijas
Iespējams, visplašāk zināmā OGPU darbība ārpolitikā bija tā sauktā "Trasta" operācija 1924.–1925. gadā. OGPU aģenti sazinājās ar emigrantiem Rietumeiropā un izlikās, ka darbojas liela pretpadomju grupa, pazīstama kā "Trests". Krievi trimdā un ārvalstu izlūkdienesti uzticēja "Trastam" būtiskas naudas summas un piegādes. Operācijas gaitā "Trestam" izdevās pievilināt Krievijā vadošo antikomunistisko aktīvistu Sidniju Reiliju; viņš tika sagūstīts un nogalināts, kas OGPU deva gan praktisku, gan liela mēroga propagandas rezultātu.
OGPU arī veica plašas kontrizlūkošanas un infiltrācijas operācijas pret ārvalstu spiegošanas centriem un emigrantu organizācijām, kā arī pret iekšzemes opozīcijas grupējumiem. No 1927. līdz 1929. gadam tā vadīja intensīvas izmeklēšanas par iespējamām opozīcijas sazvērestībām; šo periodu iezīmēja Staļina publiskie dekrēti, kas jebkuru opozīcijas viedokli padarīja par potenciāli bīstamu, un GPU (tātad OGPU) saņēma papildu pilnvaras meklēt un iznīcināt "naidīgos elementus". Tā rezultātā sekoja virkne tiesas procesu un represīvu pasākumu, kas vēlāk attīstījās masveida tīrīšanā 1930. gadu vidū.
Represe iekšienē: Gulags un reliģiju vajāšana
OGPU bija atbildīga par darba nometņu tīkla pamatu veidošanu, kas vēlāk kļuva par plašo Gulagu sistēmu. Tā organizēja arestus, tiesas un izsūtījumus, tostarp kulaku un citu "sociāli nelabvēlīgo" grupu masveida deportācijas, kas saistījās ar kolektivizācijas un ekonomiskās pārorientācijas īstenošanu.
Tāpat OGPU kļuva par padomju valdības instrumentu reliģisko kopienu represijās — īpaši cieta Krievijas Pareizticīgā baznīca, grieķu un latīņu katoļi, islāma kopienas un citas reliģiskās organizācijas. OGPU aģenti veica spiegošanu, aizturēšanu, konfiskācijas un baznīcu slēgšanu.
Attiecības ar kreiso disidentu un anarhistu kustībām
OGPU galvenokārt vērās pret tā sauktajiem "pretpadomju elementiem", taču tajā pašā laikā tas bija arī instruments iekšējo kreiso disidentu, anarhistu un citu neatbilstošu grupu apkarošanai — izvēršot operācijas, kas noveda pie grupu iznīcināšanas, arestiem vai piespiešanas sadarboties ar varu.
Pāreja uz NKVD un tālākais mantojums
1934. gada jūlijā OGPU apvienoja jaunizveidotajā Vissavienības iekšlietu tautas komisariātā (NKVD) kā Galveno valsts drošības pārvaldi (GUGB) un citus struktūru elementus. No šīm struktūrām vēlāk attīstījās plašāk pazīstamais Valsts drošības komitejas aparāts (KGB) — OGPU darbība, metodes un personāls deva pamatu vēlākajām padomju drošības institūcijām.
Noderīgas piezīmes
- Likumi un prakse: OGPU darbību raksturo ne tikai likumu maiņa (piem., 1926. gada grozījumi), bet arī prakse — ārkārtīgas procedūras, kuras ļāva rīkoties ārpus parastām tiesas sistēmām.
- Starptautiskais aspekts: OGPU veica arī ārvalstu operācijas un dezinformācijas kampaņas; tas bija redzams gan "Trasta" operācijā, gan citos gadījumos.
- Mantojums: OGPU nozīmīgi ietekmēja PSRS represīvo praksi 1930. gados un tālāk, un daudzas metodes turpināja pastāvēt arī nākamajos valsts drošības aparātos.
OGPU darbība ir viena no galvenajām 20. gadsimta padomju represiju daļām — tās pilnvaru paplašināšana, slepenas operācijas un plašās ekstraterritoriālās procedūras atstāja ilgstošu ietekmi uz PSRS iekšpolitiku un sabiedrību.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija OGPU oficiālais nosaukums?
A: OGPU oficiālais nosaukums bija Apvienotā valsts politiskā pārvalde.
J: Ko OGPU darīja 1926. gadā?
A.: 1926. gadā Padomju Savienības kriminālkodeksā tika izdarīti grozījumi, iekļaujot nodaļu par "pretvalstisko terorismu", un tas deva OGPU lielākas pilnvaras.
J: Kāda bija viena no tās veiksmīgākajām operācijām?
A.: Viena no veiksmīgākajām operācijām bija pazīstama kā "Uzticības operācija", kas norisinājās no 1924. līdz 1925. gadam. Tās ietvaros pret komunistiem noskaņoti operatori tika ievilināti Krievijā, kur viņus sagūstīja un nogalināja.
J: Kā Staļins reaģēja uz opozīcijas viedokli?
A: Staļins izdeva publisku dekrētu, ka visi opozīcijas uzskati jāuzskata par bīstamiem, un piešķīra GPU (OGPU) pilnvaras meklēt naidīgus elementus.
J: Kādu sistēmu tas izveidoja?
OGPU izveidoja Gulaga sistēmu darba nometnēs ieslodzītajiem.
J: Kā tā vajāja reliģiskās organizācijas?
A: OGPU vajāja reliģiskās organizācijas, piemēram, krievu pareizticīgo baznīcu, grieķu katoļus, latīņu katoļus, islāmu un citas reliģiskās organizācijas.
J: Kad tā apvienojās ar citu aģentūru? A: OGPU 1934. gada jūlijā apvienojās jaunizveidotajā Vissavienības iekšlietu tautas komisariātā (NKVD), bet pēc tam kļuva plašāk pazīstama kā Valsts drošības komiteja (KGB).
Meklēt