Pelnrušķīte (Stikla kurpītis) — Šarla Pero pasaka un tās varianti
Pelnrušķīte (Stikla kurpītis) — Šarla Pero pasakas izcelsme, sižets un varianti. Pēti starptautiskās versijas, adaptācijas un folkloras sakarības.
"Pelnrušķīte jeb Stikla kurpītis" ir Šarla Pero pasaka. Pirmo reizi tā anonīmi tika publicēta Parīzē 1697. gadā grāmatā Histoires ou contes du temps passé (Stories or Tales of Past Times), kurā iekļautas astoņas Pero pasakas. Perrault izdevums nostiprināja pasakas šodien pazīstamo formu, piešķirot tai stilizētu morāli un elegantiem elementiem, piemēram, slaveno stikla kurpīti.
Pasaka stāsta par nabadzīgu un labu meiteni, kuru pēc tēva nāves vājprātā izjāj viņas ļaunā stiefmāte un skaudīgās māsas. Ar savas pasaku krustmātes palīdzību viņa tiek pārvērsta un tiek nogādāta uz princa rīkotajām ballēm, iekāpjot ķirbju karietē un iemirdzoties sveču gaismā. Pusnaktī māksla un maģija izgaist, tāpēc viņa bēg no balles, pazaudējot vienu no savām stikla kurpītēm. Princis, kurš ir iemīlējies viņā, atrod kurpīti un izmanto to, lai atrastu meiteni, kurai tā der, — ar šo motīvu pasakas sižets risinās līdz laimīgai beigai.
Vēsture un iespējamie avoti
Līdzīgas Eiropas pasakas ir atrodamas Bonaventūras des Perjē grāmatā "Jaunas atpūtas un jautras spēles" (1558) un Džiambatistas Baziles grāmatā "Pentamerone" (1634–1636). Brāļi Grimmi savu versiju "Aschenputtel" iekļāva "Bērnu un sadzīves pasakās" (1812). Tomēr Šarla Pero versija ir tā, kas bieži tiek uzskatīta par «mūsdienu» kanonisko variantu, īpaši Rietumu kultūrā.
Pasakas varianti un izplatība
- Pasaka figurē daudzās pasaules tradīcijās — tai ir analogi ķīniešu, indiešu, afrikāņu, javiešu, austrāliešu un japāņu literatūrā un folklorā. Katram reģionam ir savas detaļas, piemēram, dažādās versijās var ne būt brīnumainas krustmātes, bet gan palīdzība no dzīvniekiem vai gariem.
- Literārais variants reizēm spēj apvienot vairākus sižeta elementus: no svinībām un zaudētām kurpēm līdz testiem, kas pierāda īsto identitāti. Folklorā šo stāstu bieži klasificē kā Aarne–Thompson–Uther tipu 510A — «Persecuted Heroine» (vainotā varone).
- Dažos seno tekstu tulkojumos un komentāros tiek minēts, ka «stikla» kurpītes motīvs var būt valodu vai kultūras pārpratuma rezultāts (piemēram, vārda «vair» — biezas kažokādas — sajaukšana ar «verre» — stiklu). Tomēr Perrault versijā tieši minētas «stikla» kurpes, kas radīja simbolisku un estētisku efektu.
Motīvi un interpretācijas
Pasakai ir daudzšķautņaina simbolika. Bieži minētie motīvi un to interpretācijas:
- Vairākas identitātes pārbaudes: zaudētā kurpīte darbojas kā identitātes pierādījums un sociālās kāpnes simbols — caur kurpīti princis atrod «piemēram» savu potenciālo sievu.
- Brāķēta ģimenes struktūra: stiefmātes un stiefmāsu antagonisms reprezentē ciešanas, verdzību un sociālo izolāciju, savukārt varones pacietība un labestība tiek atalgotas.
- Maģija un pāreja uz pieaugušo dzīvi: pārvēršanās, laika ierobežojums (pusnakts) un brīnumaina palīdzība parasti simbolizē pāreju no bērnības uz pieaugušo statusu.
Adaptācijas un ietekme
"Pelnrušķīte" ir plaši adaptēta uz teātra skatuves, operām, baletu (piem., Prokofjeva balets), filmām, televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos. Slavenākās populārajās kultūrās ir Disneja animācija (1950), kā arī neskaitāmas mūzikas, kino un scenogrāfiskas versijas, kurās stāsts tiek pārstāstīts dažādos laikmetos un žanros — romanti, satīriski, feminisma lasījumā vai pat kā sociāla kritika.
Kāpēc stāsts ir paliekošs?
Pelnrušķīte piesaista uzmanību ar vienkāršu, vispārīgu sižetu, kurā ir skaidra spriedze, tīri morālie konflikti un spēcīgi vizuāli simboli (kurpe, kariete, balle). Tā ļauj dažādām kultūrām pārveidot stāstu, saglabājot pamatmotīvus, un tāpēc pasaka mūsdienās dzīvo gan bērnu grāmatās, gan pieaugušo interpretācijās.
Pasaka iedvesmo humanitāšu pētniekus, māksliniekus un folkloras krājējus, jo tā vienlaikus sniedz skaidru stāstījumu un atstāj telpu dažādām interpretācijām par sievietes lomu sabiedrībā, tiesībām uz laimi un grūtību pārvarēšanu.
Čārlza Robinsona (Charles Robinson) ilustrācija, 1900. gads. No grāmatas "Pagājušo laiku pasakas" ar Šarla Pero stāstiem.
Izdevums franču valodā
Masnē operas Cendrillon
Stāsts
Atraitnis apprecas ar lepnu un augstprātīgu sievieti. Viņai jau ir divas meitas. Viņi nicina vīrieša meitu no pirmās laulības, bet viņa ir maiga un skaista, viņi izturas pret viņu nežēlīgi. Viņai uztic visus mājas darbus, un viņa guļ bēniņos. Viņai dod Pelnrušķītes vārdu, jo viņa sēž skursteņa stūrī.
Kāds princis rīko balli, uz kuru tiek aicinātas visas kvalitatīvās dāmas. Pelnrušķītes pamāte dodas uz balli, bet Pelnrušķīte paliek mājās un raud. Viņas krustmāte parādās un pārvērš ķirbi par zelta karieti, lai aizvestu Pelnrušķīti uz balli. Ar zizliņa vicināšanu feja pārvērš peles, ķirzakas un žurku zirgos un pajūgos. Viņa dāvā Pelnrušķītei zelta un sudraba kleitu un stikla kurpītes. Viņa pavēl Pelnrušķītei atgriezties mājās līdz pusnaktij, jo šajā laikā beidzas burvestība. Pelnrušķīte dodas uz balli un visus apžilbina. Princis viņai pievērš īpašu uzmanību. Viņas pamāte viņu neatpazīst. Pusnaktī viņa aiziet un atgriežas mājās. Nākamajā vakarā viņa atkal dodas uz prinča balli. Viņa zaudē laika ritējumu, steidzas prom tieši pusnaktī, bet pazaudē vienu no savām stikla kurpītēm. Mājās Pelnrušķītes kleita pārvēršas par lupatām, bet otra stikla kurpīte paliek tāda pati.
Pamāte stāsta, ka princis ir iemīlējies nezināmā skaistajā dāmā. Princis pavēlē čības izmēģināt uz visām zemes dāmām. Viņš apprecēsies tikai ar to meiteni, kuras kāja būs piemērota čībelei. Pamāte pamēģina čības, bet tās nepieguļ. Pelnrušķīte to uzvelk, un tā pieguļ. Viņa izvelk no kabatas otru kurpīti un uzvelk to. Parādās krustmāte un ar savu nūjiņu pieskaras Pelnrušķītes drēbēm. Tās pārvēršas par krāšņāku kleitu nekā tā, ko viņa valkāja uz balli. Pēc dažām dienām princis viņu apprec. Pelnrušķīte piedod savām pamāte māsām par viņu ļaunumu un atrod viņām vīrus muižā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas uzrakstīja stāstu par Pelnrušķīti?
A: Šarls Pero uzrakstīja stāstu par Pelnrušķīti.
J: Kad tā pirmo reizi tika publicēta?
A: Stāsts pirmo reizi anonīmi tika publicēts Parīzē 1697. gadā grāmatā "Histoires ou contes du temps passé" (angļu valodā: Stories or Tales of Past Times).
J: Kāds ir stāsta sižets?
A: Stāsta sižets ir par sliktu meiteni, kura ar savas fejas krustmātes palīdzību dodas uz balli ar ķirbju pajūgu. Pusnaktī viņa bēg no balles un pazaudē savu stikla kurpīti. Princis, kurš ir iemīlējies viņā, atrod viņas pazaudēto kurpīti un vēlāk to izmanto, lai viņu atrastu.
J: Vai ir vēl kādas citas Eiropas pasakas, kas līdzīgas "Pelnrušķītei"?
A: Jā, ir arī citas "Pelnrušķītei" līdzīgas Eiropas pasakas, piemēram, Bonaventūra des Perjē "Jaunas rotaļas un jautras spēles" (1558) un Džambatistas Basiles "Pentamerone" (1634-6). Arī brāļi Grimmi savu versiju "Aschenputtel" iekļāva "Bērnu un sadzīves pasakās" (1812).
Vai ir līdzīgas pasakas citās kultūrās?
A: Jā, līdzīgas pasakas ir arī citās kultūrās, piemēram, ķīniešu, indiešu, afrikāņu, javiešu, austrāliešu un japāņu literatūrā un folklorā.
J: Kā Pelnrušķīte laika gaitā ir pielāgota?
A.: Pelnrušķīte laika gaitā ir tikusi pielāgota skatuves izrādēm, filmām, televīzijas raidījumiem un citiem plašsaziņas līdzekļiem.
Meklēt