Galvaskausa nervs

Funkcija

Galvaskausa nervi nodrošina motorisko un sensoro stimulāciju galvenokārt galvas un kakla rajonos. Šī sensorā stimulācija ietver tādas sajūtas kā temperatūra, tausti, garša, redze, oža, līdzsvars un dzirde.

Smarža (I)

Smaržas nervs (CN 1) nosūta informāciju par smaržām no deguna uz smadzenēm. Smadzenēs šī informācija tiek apstrādāta un kļūst par olaksiju jeb mūsu ožas sajūtu. Smaržas nervs ir aferents sensorais nervs, kas nozīmē, ka tas uzņem informāciju no ārpasaules un nosūta to uz centrālo nervu sistēmu.

Struktūra

Smaržas nervs ir īsākais galvaskausa nervs. Tas ir viens no diviem galvaskausa nerviem, kas nav savienots ar smadzeņu stumbru, otrs ir redzes nervs (CN 2).

Smaržas nervs nav tikai viens nervs, bet gan neironu grupa, kas strādā kopā, lai veiktu vienu un to pašu uzdevumu. Smaržas neironi sāk sazaroties deguna dobumā. No šejienes tie caur deguna dobuma jumtu paceļas augšup un savienojas ar ožas sīpolu.

Smaržas nervs ir unikāls, jo tas ir vienīgais galvaskausa nervs, kas var reģenerēt savas daļas, ja tas ir bojāts.

Sajūtu ceļš

Smaržu molekulas, ko sauc par aromātiskajām vielām, nonāk degunā un deguna dobumā. Šeit tās uztver ožas neironi. Šie neironi ir sazaroti gar deguna dobuma gļotādu. Smaržu neironi uztver signālu no smaržas molekulām un veido elektriskos signālus, ko sauc par darbības potenciāliem. Darbības potenciāli pārvietojas pa deguna neironiem pa deguna dobuma jumtu, ko sauc arī par krustenisko plāksnīti. Pēc iziešanas cauri krustveida plāksnītei ožas neironi nosūta darbības potenciālus uz ožas sīpolu. No turienes signāli tiek nosūtīti pa ožas traktiem uz dažādām smadzeņu daļām. Piemēram, daži signāli tiek nosūtīti uz frontālo daivu, kur smaržas tiek identificētas un apzīmētas.

Šī ceļa bojājums var izraisīt anosmiju jeb ožas sajūtas zudumu.

Vīzija (II)

Redzes nervs (CN II) pārraida redzes informāciju no tīklenes uz smadzenēm.

Acu kustības (III, IV, VI)

Acu motoriskais nervs (CN III) kontrolē lielāko daļu ar acs kustībām saistīto muskuļu, tostarp plakstiņus un acu zīlītes kontroli. Trochleārais nervs (CN IV) un abducensa nervs (CN VI) atbild katrs par saviem atsevišķiem acu muskuļiem.

Sejas sajūta, žokļa kustības (V)

Trijzaru nervu (CN V) sauc par "trīszaru nervu", jo tas sastāv no 3 daļām. Visas šīs daļas kopā ir atbildīgas par sejas sajūtām un lielākām sejas kustībām, piemēram, sakodienu un košļāšanu.

Sejas izteiksme (VII)

Sejas nervs (CN VII) kontrolē sejas izteiksmes muskuļus un palīdz pārnest garšas sajūtas no mēles aizmugures un mutes.

Dzirde un līdzsvars (VIII)

Vestibulohleārais nervs (CN VIII) pārraida skaņas un līdzsvara (līdzsvara) informāciju no iekšējās auss uz smadzenēm.

Mutes dobuma sajūtas, garša un siekalošanās (IX)

Glosofaringeālais nervs (CN IX) ir jaukts nervs, kas pārnēsā plašu sensoro un motorisko informāciju.

Sirds un gremošanas kontrole (X)

Vagus nervs (CN X) nodrošina parasimpātisko sirds un gremošanas trakta kontroli. Tas ir garākais veģetatīvās nervu sistēmas nervs cilvēka ķermenī.

Plecu pacelšana un galvas pagriešana (XI)

Papildu nervs (CN XI) ir galvaskausa nervs, kas kontrolē sternocleidomastoidālos un trapeces muskuļus.

Mēles kustības (XII)

Hipoglosālais nervs (CN XII) ir iesaistīts mēles kustību kontrolē, kas nepieciešamas runas un rīšanas procesā.

Galvas anatomija ar ožas nervu, ieskaitot deguna dobuma, ožas nervu, krustveida plāksnītes, ožas sīpola un ožas trakta marķējumus.

Maršruti no smadzenēm

Galvaskausa nervi pēc izvadīšanas no smadzenēm ceļo galvaskausa iekšienē. Dažiem no tiem, lai sasniegtu savu galamērķi, ir jāatstāj šis kaulainais nodalījums. Nervi bieži vien iet caur caurumiem galvaskausā, ko sauc par foraminālām. Citi nervi iet pa kaulainiem kanāliem - garākiem ceļiem, kas norobežoti ar kaulu. Šajos foraminālos un kanālos var atrasties vairāk nekā viens galvaskausa nervs, un tajos var būt arī asinsvadi.

Saistītās lapas

• Neirons
• Centrālā nervu sistēma
• Smadzeņu stumbrs