Galvaskausa nervi — 12 pāri: definīcija, funkcijas un anatomija

Uzzini par 12 galvaskausa nervu pāriem — definīcija, funkcijas un anatomija. Skaidri apraksti par nervu ceļiem, simptomiem un klīniskajiem aspektiem.

Galvaskausa nervs ir jebkurš nervs, kas ir tieši savienots ar smadzenēm vai smadzeņu stumbru. Tas atšķiras no muguras nerviem, kas ir savienoti ar muguras smadzeņu segmentiem. Galvenie nervi tiešāk pārraida informāciju starp galvas smadzenēm un ķermeni (galvenokārt galvas un kakla daļām), nodrošinot jutību, kustību, īpašos maņas ceļus un parasimpātiskos (autonomos) vadus.

Katrs galvaskausa nervs pastāv kā pāris un atrodas abās centrālās nervu sistēmas pusēs. Visi galvaskausa nervi atrodas virs kakla pirmā skriemeļa (kakla skriemeļa). Cilvēkam ir divpadsmit galvaskausa nervu pāri. Tie ir numurēti ar romiešu cipariem I–XII, pamatojoties uz to secību no smadzeņu priekšpuses uz aizmuguri, kur atrodas smadzeņu stumbrs.

Veidi un funkcijas

Galvaskausa nervi var būt:

• Sensoriski (jutīgi) — pārraida informāciju no maņu receptoriem uz smadzenēm (piem., oža, redze, dzirde).
• Motoriski — kontrolē skeleta muskulatūru galvas un kakla apvidū (piem., acu kustības, rīšana, valoda).
• Jaukts — satur gan jutīgas, gan motoriskas šķiedras (piem., trigeminālais nervs).
• Autonomās (parasimpātiskās) šķiedras — regulē dzīvībai svarīgas funkcijas, piemēram, acs pupilas sašaurināšanu, siekalu un gļotu sekrēciju, sirds un kuņģa darbību (piem., III, VII, IX, X).

Pārsvarā galvaskausa nervu kodoli (nuclei) atrodas smadzeņu stumbrā; izņēmums ir I un II nervs, kas faktiski ir smadzeņu izaugumi (traķi), nevis nervu saknes no stumbra.

12 pāri — nosaukumi un galvenās funkcijas

• I. Ožu nervs (n. olfactorius) — speciālais sensoriskais nervs ožas sajūtai. Klīniskie testi: smaržas atpazīšana pa vienai nāsei. Bojājumi var izraisīt anosmiju (smaržas zudumu).
• II. Redzes nervs (n. opticus) — speciālais sensoriskais nervs redzei. Testi: redzes asums, redzes lauki, papilas apsekošana. Bojājumi — redzes lauka defekti vai pilnīgs redzes zudums.
• III. Acu riņķa kustību nervs (n. oculomotorius) — motorisks + parasimpātisks; kontrolē lielāko daļu acs kustības muskuļus un pupilas sašaurināšanu. Bojājums: diplopija, skropstu leņķa dilatācija, ptoze.
• IV. Virsuzacu kustību nervs (n. trochlearis) — motorisks; inervē m. obliquus superior, ļauj acij rotēt uz leju un uz āru. Bojājums izraisa diplopiju, grūtības skatīties lejup.
• V. Trijzaru nervs (n. trigeminus) — juxtsajūtu un motoriska daļa; galvas un sejas jutība, žokļa muskuļu (košļāšanas) funkcija. Testi: sejas jutība, jaudas testi košļāšanai. Patoloģijas: trigemināla neiralģija (sāpju lēkmes).
• VI. Pārvietojošais nervs (n. abducens) — motorisks; inervē m. rectus lateralis (noņem aci uz āru). Bojājums — medialisācijas diplopija.
• VII. Sejas nervs (n. facialis) — motorisks + īpašā sensoriskā un parasimpātiskā daļa; kontrolē sejas ekspresijas muskuļus, garšu priekšējai 2/3 mēles daļai, siekalu un asaru dziedzeru sekretu. Bojājumi: Bell's palsy, garšas traucējumi.
• VIII. Dzirdes un līdzsvara nervs (n. vestibulocochlearis) — speciāls sensoriskais nervs dzirdei un līdzsvaram. Testi: audiometrija, vestibulārie testi. Bojājumi var izraisīt dzirdes zudumu, vertigo un līdzsvara traucējumus.
• IX. Rīkles mēles nervs (n. glossopharyngeus) — jaukts; garša aizmugurējai 1/3 mēles daļai, rīkles jutība, daļa parasimpātisko šķiedru uz siekalu dziedzeri. Testi: rīkles reflekss, garšas pārbaude. Bojājumi var ietekmēt rīšanu un garšu.
• X. Blīvākais vai klīstošais nervs (n. vagus) — ļoti plaša ietekme; jaukts nervs, kas inervē balseni, rīkli, barības vadu, lielu daļu krūškurvja un vēdera orgānu parasimpātiskās funkcijas. Klīniskie simptomi: balss aizsmakums, sliktāka rīšana, autonoma disfunkcija.
• XI. Piegulošais nervs (n. accessorius) — motorisks; inervē m. sternocleidomastoideus un m. trapezius, svarīgs galvas pagriezienam un pleca pacelšanai. Tests: pleca pacelšana, galvas pagriešana pret pretestību.
• XII. Mēles nervs (n. hypoglossus) — motorisks; kontrolē mēles muskuļus, būtisks runāšanai un rīšanai. Bojājumi izraisa mēles atsalumu, artikulācijas grūtības.

Kliniskā nozīme un izmeklēšana

Novērtējot pacientu, ārsti bieži pārbauda galvaskausa nervu funkcijas kā daļu no neiroloģiskās izmeklēšanas. Būtiskie punkti:

• Vienpusēja vai abpusēja disfunkcija var norādīt uz lokālu nerva bojājumu, nervu kompresiju, demielinizāciju, iekaisumu vai audzēju.
• Daži sindromi raksturīgi konkrētu nervu bojājumiem, piemēram, Bell's palsy (VII), trigemināla neiralģija (V), akustiskais neirīoma/vestibulārais schwannoma (VIII).
• Attēldiagnostika (MR, CT), elektrofizioloģiskie testi (EMG, audiometrija) un laboratorijas izmeklējumi palīdz noteikt cēloņus un plānot ārstēšanu.

Izpratne par galvaskausa nervu anatomiju un funkcijām ir būtiska gan klīniskajā praksē, gan neiroloģiskajā diagnostikā, jo tie nodrošina saikni starp smadzenēm un daudzām svarīgām jutīgām, motoriskām un autonomām funkcijām galvas un kakla reģionā.

Funkcija

Galvaskausa nervi nodrošina motorisko un sensoro stimulāciju galvenokārt galvas un kakla rajonos. Šī sensorā stimulācija ietver tādas sajūtas kā temperatūra, tausti, garša, redze, oža, līdzsvars un dzirde.

Smarža (I)

Smaržas nervs (CN 1) nosūta informāciju par smaržām no deguna uz smadzenēm. Smadzenēs šī informācija tiek apstrādāta un kļūst par olaksiju jeb mūsu ožas sajūtu. Smaržas nervs ir aferents sensorais nervs, kas nozīmē, ka tas uzņem informāciju no ārpasaules un nosūta to uz centrālo nervu sistēmu.

Struktūra

Smaržas nervs ir īsākais galvaskausa nervs. Tas ir viens no diviem galvaskausa nerviem, kas nav savienots ar smadzeņu stumbru, otrs ir redzes nervs (CN 2).

Smaržas nervs nav tikai viens nervs, bet gan neironu grupa, kas strādā kopā, lai veiktu vienu un to pašu uzdevumu. Smaržas neironi sāk sazaroties deguna dobumā. No šejienes tie caur deguna dobuma jumtu paceļas augšup un savienojas ar ožas sīpolu.

Smaržas nervs ir unikāls, jo tas ir vienīgais galvaskausa nervs, kas var reģenerēt savas daļas, ja tas ir bojāts.

Sajūtu ceļš

Smaržu molekulas, ko sauc par aromātiskajām vielām, nonāk degunā un deguna dobumā. Šeit tās uztver ožas neironi. Šie neironi ir sazaroti gar deguna dobuma gļotādu. Smaržu neironi uztver signālu no smaržas molekulām un veido elektriskos signālus, ko sauc par darbības potenciāliem. Darbības potenciāli pārvietojas pa deguna neironiem pa deguna dobuma jumtu, ko sauc arī par krustenisko plāksnīti. Pēc iziešanas cauri krustveida plāksnītei ožas neironi nosūta darbības potenciālus uz ožas sīpolu. No turienes signāli tiek nosūtīti pa ožas traktiem uz dažādām smadzeņu daļām. Piemēram, daži signāli tiek nosūtīti uz frontālo daivu, kur smaržas tiek identificētas un apzīmētas.

Šī ceļa bojājums var izraisīt anosmiju jeb ožas sajūtas zudumu.

Vīzija (II)

Redzes nervs (CN II) pārraida redzes informāciju no tīklenes uz smadzenēm.

Acu kustības (III, IV, VI)

Acu motoriskais nervs (CN III) kontrolē lielāko daļu ar acs kustībām saistīto muskuļu, tostarp plakstiņus un acu zīlītes kontroli. Trochleārais nervs (CN IV) un abducensa nervs (CN VI) atbild katrs par saviem atsevišķiem acu muskuļiem.

Sejas sajūta, žokļa kustības (V)

Trijzaru nervu (CN V) sauc par "trīszaru nervu", jo tas sastāv no 3 daļām. Visas šīs daļas kopā ir atbildīgas par sejas sajūtām un lielākām sejas kustībām, piemēram, sakodienu un košļāšanu.

Sejas izteiksme (VII)

Sejas nervs (CN VII) kontrolē sejas izteiksmes muskuļus un palīdz pārnest garšas sajūtas no mēles aizmugures un mutes.

Dzirde un līdzsvars (VIII)

Vestibulohleārais nervs (CN VIII) pārraida skaņas un līdzsvara (līdzsvara) informāciju no iekšējās auss uz smadzenēm.

Mutes dobuma sajūtas, garša un siekalošanās (IX)

Glosofaringeālais nervs (CN IX) ir jaukts nervs, kas pārnēsā plašu sensoro un motorisko informāciju.

Sirds un gremošanas kontrole (X)

Vagus nervs (CN X) nodrošina parasimpātisko sirds un gremošanas trakta kontroli. Tas ir garākais veģetatīvās nervu sistēmas nervs cilvēka ķermenī.

Plecu pacelšana un galvas pagriešana (XI)

Papildu nervs (CN XI) ir galvaskausa nervs, kas kontrolē sternocleidomastoidālos un trapeces muskuļus.

Mēles kustības (XII)

Hipoglosālais nervs (CN XII) ir iesaistīts mēles kustību kontrolē, kas nepieciešamas runas un rīšanas procesā.

Galvas anatomija ar ožas nervu, ieskaitot deguna dobuma, ožas nervu, krustveida plāksnītes, ožas sīpola un ožas trakta marķējumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir galvaskausa nervs?

J: Ar ko galvaskausa nervu savienojums atšķiras no muguras nervu savienojuma?

J: Starp kurām ķermeņa daļām galvaskausa nervi pārsvarā pārsūta informāciju?

J: Cik galvaskausa nervu pāru ir cilvēkam?

J: Kur ķermenī atrodas visi galvaskausa nervi?

J: Kā galvaskausa nervi ir numurēti?

J: Vai galvaskausa nervi ir abās centrālās nervu sistēmas pusēs?

Meklēt pēc burta