Dilema: definīcija, retoriskā kļūda un loģiskās formas

Dilema (no grieķu δί-λημμα "divkāršs piedāvājums") ir situācija vai problēma, kurā pastāv vismaz divas izvēles iespējas (vai rādījumi), no kurām neizbēgami jāizvēlas viena. Ikdienā dilema bieži tiek raksturota kā sarežģīta izvēle — cilvēks it kā ir "uzsēdies uz dilemmas ragiem", proti, stāv starp divām iespējām, no kurām neviena nešķiet pilnīgi pieņemama vai ērta.

Retoriskais lietojums un kļūda (nepatiesa dihotomija)

Dilema tiek izmantota arī kā retorisks paņēmiens, piemēram formulējumā "jums jāizvēlas vai nu A, vai B". Šādā kontekstā var rasties loģikas kļūda — nepatiesa dihotomija (false dilemma), ja tiek ignorētas citas reālas iespējas vai ja A un B nav patiesi pretstati. Tipisks piemērs: "Vai nu tu esi ar mums, vai pret mums" — šajā formulējumā tiek ierobežots diskurss, izslēdzot trešas puses pozīciju vai sarežģītāku attieksmi.

Formālā loģika

Formālajā loģikā dilemas nozīme ir precīzāka un nereti atšķiras no ikdienas lietojuma. Tur pastāv divas iespējas (A vai B), taču abas ved pie viena un tā paša secinājuma C; tādēļ neatkarīgi no tā, kura no tām ir patiesa, var secināt C. To var izteikt simboliski, kā seko:

A ∨ B , A ⇒ C , B ⇒ C ⊢ C {\displaystyle A\vee B,A\Rightarrow C,B\Rightarrow C\vdash C}

Neformālā tulkojumā: "Zināms, ka viena (vai abas) no A vai B ir patiesa, un gan A, gan B implicē C; tāpēc neatkarīgi no A un B patiesības mēs varam droši secināt C."

Dilemmas varianti un "ragi"

Dilemmas bieži attēlo kā "ragu" skaitu — klasiskā dilemmā ir divi ragi (divas alternatīvas). Tomēr var būt arī vairāk nekā divas iespējas; šādus gadījumus dažkārt sauc par horned dilemmas (daudzragu dilemmas). Ragu skaits var atspoguļoties nosaukumos: divragu (divvirzienu) dilemma, trīsragu (trīsvirzienu) dilemma jeb plašāk — trilemma u u.tml., ja rādījumu skaits ir trīs vai vairāk.

Tipiskās formas: konstruktīvā un iznīcinošā dilemmā

Loģikā izšķir vairākas standarta dilemmu formas. Divas no svarīgākajām ir:

• Konstruktīvā dilemma — ja no katras no divām alternatīvām seko attiecīgs secinājums, un ir zināms, ka viena no alternatīvām ir patiess, tad var secināt attiecīgo secinājumu:

  1. (Ja X, tad Y) un (Ja W, tad Z).

  2. X vai W.

  3. Tāpēc Y vai Z.

  Simboliski: (X → Y), (W → Z), (X ∨ W) ⊢ (Y ∨ Z).

  Piemērs: "Ja līs, tad zeme būs slapja. Ja darbosies apūdeņošana, tad zeme būs slapja. Vai nu līs, vai darbosies apūdeņošana — tātad zeme būs slapja."

• Iznīcinošā (destruktīvā) dilemma — ja katra no alternatīvām noved pie kāda secinājuma, un ir zināms, ka šo secinājumu pretējais ir patiess (t.i., vismaz viens konsekvents netiek pieņemts), tad var secināt, ka pretēji ir arī sākotnējām alternatīvām:

  Formāli: (A → B), (C → D), (¬B ∨ ¬D) ⊢ (¬A ∨ ¬C).

  Piemērs: "Ja tas ir darba diena, veikals būs atvērts. Ja tas ir brīvdiena, veikals būs slēgts. Ja veikals nav atvērts (¬B) vai nav slēgts (?), tad no attiecīgajiem apstākļiem var izsecināt attiecīgus noliegumus." (Svarīgi rūpīgi formulēt lai izvairītos no kļūdām—praktiskajos piemēros jābūt konsekventiem).

Biežas kļūdas un kā reaģēt uz dilemmas uzstādījumu

• Neatbilstoša dihotomija (false dilemma) — pārlieku ierobežo iespējas, izslēdzot alternatīvas. Atbildes stratēģija: parādīt trešo ceļu vai sadalīt alternatīvas smalkāk.
• Viltus dilemmas sarunās — retoriski ierobežo izvēli, lai manipulētu klausītāju. Izmanto jautājumus vai piedāvā papildus variantus, prasot precizēt pieņēmumus.
• Nepareiza loģiskā pakešanalīze — daži argumenti šķiet dilemmatiski, bet satur slēptus pieņēmumus vai kļūdainas implikācijas. Izanalizēt premisas un to savstarpējās attiecības.

Praktiski ieteikumi, risinot dilemmas

• Identificēt visas reālās alternatīvas, neapmierinieties ar pirmo bināro izvēli.
• Pārbaudīt, vai premisas ir patiesas un vai no tām loģiski seko secinājumi.
• Ja dilemmas pamatā ir emocijas vai retorika, atdalīt loģiskos faktus no vērtējumiem.
• Izvērtēt kompromisus un jaukto risinājumu iespējas (daļēja īstenošana no abām pusēm).

Sākotnējais izcelsmes un lietojuma piezīmes

Vārds "dilema" nāk no grieķu valodas un ir literāri tulkojams kā "divkāršs piedāvājums". Filosofijā un retorikā dilemmu analīze bijusi svarīga kopš antīkajiem laikiem — tā palīdz skaidrot, kā argumenti tiek veidoti un kā tie var tikt manipulēti.

Ja nepieciešams, var papildināt rakstu ar vairāk piemēru no reālas dzīves (ētikas dilemas, politiskās izvēles, ikdienas lēmumi), kā arī ar formālākām pierādījumu rindām un simbolisko loģikas izteiksmju attēlojumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dilemma?

J: Kā dilemma tiek izteikta formālajā loģikā?

Vai ir dažādi dilemmu veidi?

Jautājums: Cik daudz izvēļu ir ragainā dilemmā?

J: Ko nozīmē atrasties dilemmas ragos?

J: Ko nozīmē konstruktīvas dilemmas?

Meklēt pēc burta