Dons Kihots (Don Quijote) — romāns, sižets un literārā nozīme

Dons Kihots — Servantesa klasika: romāna sižets, varoņu analīze un tās literārā nozīme mūsdienu prozā. Uzzini stāsta simboliku un ietekmi.

"Dons Kihots" ir Miguela de Servantesa romāns. Grāmata, kas izdota divās daļās (1605. un 1615. gadā), bieži tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem mūsdienu romāniem. Pirmo reizi tā tika uzrakstīta spāņu valodā, bet drīz pēc tam to angļu valodā pārtulkoja Tomass Šeltons. Romāns ir plaši tulkots un pētīts; daudzi literatūras vēsturnieki akcentē tā jaunievedumus prozas struktūrā, meta-naratīvā un rakstzīmju psiholoģiskajā attīstībā.

Sižeta kopsavilkums

Stāsts seko Alonso Kihano (spāņu: Alonso Quijano) — pusmūža zemniekam no La Mančas, kurš, pārlasījis daudz bruņinieku romānu, zaudē saikni ar realitāti un nolemj kļūt par klaiņojošu bruņinieku ar vārdu Dons Kihots no La Mančas. Viņš apvelk vecu bruņu izskatu, sauc par savu iemīļoto sievieti Dulcinea del Toboso (reālajā dzīvē tas ir vienkāršs lauku sievietes tēls, kuru viņš idealizē) un dodas piedzīvojumos kopā ar savu vienkāršo, bet prātīgo gūstekni–palīgu Sančo Pansu.

Romāns attēlo viņu ceļojumus, kuros Dons Kihots saskata varoņdarbus tur, kur apkārtējā pasaule ir parasta un ikdienišķa. Viņa ideāli—bruņniecība, gods, mīlestība—sastopas ar pragmatisku, bieži vien cinisku reālitāti. Daudzi cilvēki viņu neizprot un izsmej, tomēr Sančo un Dons Kihots izveido dziļu draudzību, kurā pretstatās idealisms un pragmatisms.

Slavenākie epizodi

• Vējdzirnavu cīņa: iespējams vispazīstamākais moments, kad Dons Kihots uzskata vējdzirnavas par milžiem un mēģina uz tām uzbrukt; viņš tiek vējšmests un sakauts, bet joprojām tic, ka aiz tā stāv maģija vai burvju spēks.
• Viesnīcas (tilta) epizodes: daudzos gadījumos Dons Kihots interpretē viesnīcu par bruņinieku pili, kas rada komiskas un reizēm traģiskas situācijas.
• Dulcinea idealizācija: Dons Kihots veltīgi ciena sievieti, kuru pats ir padarījis par ideālu — šis motīvs atklāj rakstura iekšējo pasauli un ilūziju spēku.

Galvenie tēli

• Dons Kihots — idealists, kurš cenšas atdzīvināt bruņniecības ideālus mūsdienīgā pasaulē; viņa konfliktējošā attieksme pret realitāti rada gan humoru, gan traģēdiju.
• Sančo Pansa — vienkāršs zemnieks un Dons Kihota gūsteknis/palīgs; viņš piedāvā pragmatisku skatījumu, bet reizēm arī aizsargā un mācās no sava kunga idealisma.
• Dulcinea del Toboso — ideālā mīļotā, vairāk simbols nekā patiesa persona; viņas attēlojums atklāj romāna tematus par ilūziju spēku.

Tēmas un motīvi

Romāns risina vairākus centrālos jautājumus:

• Realitāte pret ilūziju: kuras robežas pastāv starp to, ko cilvēks tic, un to, kas objektīvi notiek?
• Idealizms pret pragmatismu: Dons Kihots un Sančo Pansa simbolizē divas pasaules uztveres, kas gan konfliktē, gan papildina viena otru.
• Literatūras kritika: romāns parodē un analizē bruņinieku romānus, reizē apzinoties paša teksta fiktīvo dabu (meta-fikcija).
• Tautas un elite attiecības: humora un sociālo komentāru līmenī romāns attēlo dažādus sabiedrības slāņus.

Rakstības paņēmiens un literārā nozīme

Cervantes izmanto sarežģītu naratīvu tehniku: romāns iekļauj atstāstus, dokumentu imitācijas un pat "aplokšņu" — lasītājs tiek pastāvīgi atgādināts, ka redz lasāmu stāstu. Viens no svarīgiem paņēmieniem ir attēlojums, ka stāstu par Dona Kihotu reģistrējis izdomāts musulmaņu hronists Cide Hamete Benengeli, kas piešķir tekstam meta-naratīva slāni un izaicina lasītāja uzticību autoritātei.

Dons Kihots tiek uzskatīts par modernā romāna priekšteci, jo tajā parādās dziļāka varoņu psiholoģiska attīstība, daudzslāņaina struktūra un pašrefleksija par literatūras dabu. Vārds "donkihots" vai īpašības termins "donkihotisms" daudzās valodās (tajā skaitā arī latviešu valodā) ir ienācis kā apzīmējums idealistiskai, neracionālai aizstāvībai par idealizētiem mērķiem.

Izdošana, sērijas un Avellenedas sekojums

Pēc pirmās daļas iznākšanas 1605. gadā parādījās arī neoficiāls turpinājums, ko 1614. gadā publicēja autors, kurš parakstījās kā Avelleneda. Cervantes reaģēja, sacerot otro oficiālo daļu (1615), kurā viņš atspēko Avellenedas versiju un papildina romānu ar jauniem meta-naratīviem elementiem — personāži otrajā daļā jau ir lasījuši pirmo daļu un zina par Dona Kihota slavu.

Beigas un interpretācijas

Romāna beigās Alonsu Kihano smagi ievainots atgriežas mājās. Pirms nāves viņš, pēc dažām interpretācijām, atgūst prātu, atsakās no bruņinieka ilūzijām un mirs kā Alonsu Kihano — tas ir skumjš, bet arī simbolisks noslēgums, kas atstāj jautājumu par to, kas ir uzvarējis: realitāte vai cilvēka spēja sapņot.

Ietekme un adaptācijas

"Dons Kihots" ietekmējis gandrīz visu Eiropas literatūru un kultūru — no romāniem, dzejas un teātra līdz mākslai, operai, baletam un kino. Romāna tēli un motīvi tiek regulāri atsaukti arī mūsdienu literatūrā un populārajā kultūrā, bet pats darbs tiek tulkots simtiem valodās un interpretēts dažādos laikmetos.

Cervantes darbs joprojām tiek plaši lasīts un mācīts, jo tas apvieno humora, traģēdijas un dziļas filozofiskas pārdomas par cilvēka dabu, literatūras varu un sabiedrību.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas uzrakstīja Donu Kihotu?

J: Cik daļās un kuros gados tika izdots "Dons Kihots"?

J: Kādā valodā sākotnēji tika uzrakstīts "Dons Kihots"?

J: Kas un kad pārtulkoja Donu Kihotu angļu valodā?

J: Kāpēc daudzi pētnieki uzskata, ka "Dons Kihots" ir pirmais modernais romāns?

J: Kas ir Dons Kihots?

J: Kāds ir slavenākais Dona Kihota piedzīvojums grāmatā?

Meklēt pēc burta