Duma (augu ģints) — apraksts, sugas un taksonomija
Duma (augu ģints) — detalizēts apraksts, sugu pārskats (D. coccoloboides, D. florulenta, D. horrida) un taksonomija ar filoģenētikas apskatu.
Duma ir neliela augu ģints, ko pēc molekulāriem un filoģenētiskiem pētījumiem izdalīja T. M. Šustera (T. M. Schuster). Šajā taksonomiskajā skatījumā dažas iepriekš pie Polygonum vai Muehlenbeckia pieskaitītās sugas tiek novietotas atsevišķā grupā. Visas minētās sugas tiek saistītas ar konkrētu kladi ģimenes iekšienē (teksta avotos minēta kā ATP klade). Citos taksonomiskiem resursos šīs sugas joprojām var parādīties kā Muehlenbeckia sinonīmi.
Pašlaik ģintī tiek iekļautas dažas nelielas sugas; bieži minētas trīs galvenās: D. coccoloboides, D.florulenta un D. horrida.
· 
Duma florulenta
Apraksts
Palīdzot klasificēt, Duma sugas parasti aprakstāmas kā mazi krūmi vai puskrūmi ar ārkārtīgi vītņainiem, bieži sarežģīti savītiem zariem. Lapas bieži ir mazas, vienkāršas. Ziedi ir nelieli, parasti bez lielām kronēm (apetāli), raksturīga arī ocrea (stublāja apvalks), kas ir raksturīga ķērpju dzimtai (Polygonaceae). Augļi parasti ir akeni (cietas, sausas sēkliņas), kā tas raksturīgs ģimenes sugām.
Sugas — īss pārskats
D. florulenta — plašāk dokumentēta suga, kas iepriekš bieži bija aprakstīta kā Muehlenbeckia florulenta. Tās populārā angļu valodas nosaukuma avots attiecas uz koksnējo, blīvi zariem raksturīgo auguma uzbūvi. Sastopama galvenokārt Austrālijas iekšzemes mitrājzonās un palienēs.
D. coccoloboides — par šo sugu publiskā informācija ir ierobežotāka; tā tiek minēta taksonomiskajos sarakstos līdzās citām Duma sugām.
D. horrida — nosaukums norāda uz smalkām, asiastām vai “dūrienveida” iezīmēm (horrida = “kodīga/asi”), tādēļ iespējams, ka suga ir vairāk pielāgota sausākiem vai aizsargājošiem biotopiem.
Taksonomija un statusa neskaidrības
T. M. Šustera izpēte (balstoties uz molekulāriju un filoģenētiskām analīzēm) ierosināja izdalīt Duma kā atsevišķu ģinti no Muehlenbeckia. Tomēr taksonomiskie principi un reģistri dažādās floras datubāzēs var atšķirties — dažas institūcijas pieņem jauno sadalījumu, citas saglabā tradicionāro iekļaušanu Muehlenbeckia. Šī nesakritība ir ierasta, kad jauni molekulāri dati maina iepriekšējo morfoloģiju balstīto klasifikāciju.
Izplatība un biotopi
Lielākā daļa minēto Duma sugu ir saistītas ar Austrālijas reģioniem, īpaši iekšzemes upju palienēm, mitrājiem un periodiski applūstošiem krūmājiem (īpaši D. florulenta). Dažas sugas var būt pielāgotas sausākiem apstākļiem vai krasta/aizsargājošiem biotopiem. Precīzs izplatības areāls katrai sugai var atšķirties un ir atkarīgs no taksonomiskā statusa, kādā dati ir uzrādīti.
Ekoloģiskā nozīme un cilvēku izmantošana
D. florulenta plašāk aprakstīta kā nozīmīgs krūms upju palienēs — tā veido blīvas audzes, kas nodrošina patvērumu un ligzdošanas vietas putniem un citiem dzīvniekiem. Šādas sugas var palīdzēt stabilizēt krastu zonu augsni un ir izmantotas revegetācijas un atjaunošanas projektos, it īpaši vietās, kur nepieciešams atjaunot palieņu krūmājus. Tomēr izmantošana un nozīme var atšķirties atkarībā no reģiona un pieejamās informācijas.
Konservācija
Sugu statuss nav viendabīgi noteikts starp datubāzēm; to aizsardzības nepieciešamība ir atkarīga no lokalitātes, biotopa izmaiņām (piem., ūdens režīma izmaiņas, lauksaimniecības paplašināšanās) un invazīvo sugu ietekmes. D. florulenta biotopi, kas saistīti ar periodisku applūšanu, var būt jutīgi pret upju regulēšanu un ūdens izmantoto maiņu, tāpēc lokālas apsvērumos var būt nepieciešamas aizsardzības un atjaunošanas programmas.
Ja nepieciešams, iespējams papildināt šo pārskatu ar konkrētām atsaucēm uz taksonomiskajiem pētījumiem (piem., T. M. Schuster publikācijām), floras datubāzēm un reģionālo izplatības informāciju, kā arī ar detalizētāku aprakstu par katras sugas morfoloģiju un ekoloģisko nišu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas un kāpēc klasificēja Duma kā dzimtu?
A: T. M. Šusters (T. M. Schuster) klasificēja Duma kā ģinti pēc dažu Polygonum sugu filoģenētikas izpētes.
J: Kurā kladē ietilpst visas Duma sugas?
A: Visas Duma sugas pieder ATP klīdai.
J: Kā Duma tika klasificēta pirms T. M. Šustera pētījuma?
A: Pirms T. M. Šustera pētījuma Duma tika klasificēta kā Muehlenbeckia Jet.
J: Cik sugu ietilpst Duma ģintī?
A: Duma ģintī ir trīs sugas, t. i., D. coccoloboides, D. florulenta un D. horrida.
J: Kura Duma suga ir minēta tekstā?
A: Tekstā ir minēta Duma florulenta.
J: Kāda lieluma ir Duma sugas?
A: Duma sugas ir sīkas.
J: Vai Duma sugas ir sastopamas kādā noteiktā ģeogrāfiskajā reģionā?
A: Tekstā nav sniegta informācija par ģeogrāfisko reģionu, kurā Duma sugas ir sastopamas.
Meklēt