Jilms (Ulmus) — apraksts, īpašības un izplatība
Jilms (Ulmus) — izsmeļošs apraksts, īpašības un izplatība: izskats, lapu īpatnības, apputeksnēšana, augļi (samara) un izplatīšanās no Sibīrijas līdz Indonēzijai.
Jilmi ir lapu koki un puslapu koki, kas sastopami visā ziemeļu puslodē — no Sibīrijas un Eiropas līdz Indonēzijai, no Meksikas līdz Japānai. Atkarībā no sugas tie var būt gan nelieli krūmi, gan lieli koki, kas sasniedz 20–40 m augstumu. Jilmi bieži aug upju ielejās, meža malās un pieaugušos koku sastāvos, kā arī tiek stādīti parkos un aleju rindās kā dekoratīvi un ēnas koki.
Apraksts un morfoloģija
Jilmiem ir maiņlapainas, vienkāršas lapas ar zobainu malu; lapu forma un izmērs ir dažāds, bet raksturīga ir asimetriska lapas pamatne un asi smaila vai noapaļota galotne. Lapu virsma var būt raupja vai gluda, reizēm ar redzamām spīdīgām šķiedrām.
Jilmēm ir hermafrodītiski, bieži mazi, neizteikti ziedi, un, tā kā tos apputeksnē vējš, tiem parasti nav ziedlapiņu. Ziedi parasti parādās agri pavasarī, nereti pirms lapu pilnas attīstības vai vienlaikus ar tām. Auglis ir plakana, bieži apaļīga vai apļveida samara — spārnoja sēkla ar sēklu centrā, ko vējš izplata uz attālumiem.
Koka mizai ir raksturīga dziļa rievojums vecākiem kokiem, bet jaunie dzinumi bieži ir gludi. Jilma koksne ir cieša, elastīga un izturīga pret plaisāšanu, tāpēc tradicionāli to izmanto mēbeļu, ritenju disku, konstrukciju un citos izstrādājumos.
Izplatība, dzīves ilgums un augšana
Jilmi sastopami plašā ģeogrāfiskā areālā pa visu ziemeļu puslodi. Tie aizņem dažādas biotopus — no sausākiem stepju apgabaliem līdz mitrām upju krastmalām. Jilmu sugas un šķirnes pielāgojas dažādiem augsnes un klimata apstākļiem.
Daudzu sugu attīstība līdz pilnai briedumam aizņem vairākus gadu desmitus; daži izteikti ilgmūžīgi jilmju eksemplāri var sasniegt vairākus simtus gadu. Augšanas ātrums atkarīgs no sugas, atrašanās vietas un audzēšanas apstākļiem.
Ekoloģiskā un saimnieciskā nozīme, draudi
Jilmi ir nozīmīgi bioloģiskajā daudzveidībā — to ziedi un lapas nodrošina barību un mājvietu dažādiem kukaiņiem, putniem un sīkiem posmkājiem. Cilvēkiem tie ir vērtīgi kā ēnas koki, ainavu veidošanā un kokmateriālu ieguvei.
Tomēr daudzām jilmju sugām draud slimības un kaitēkļi — visplašāk pazīstama ir holandiešu jilmju slimība (Dutch elm disease), ko izplata mizgrauži un kas iznīcina kokus visā pasaulē. Cilvēki veic selekciju un audzē slimībizturīgas šķirnes, kā arī īsteno aizsardzības pasākumus, lai saglabātu jilmju populācijas.
Biežāk sastopamās sugas (piemēri)
- Ulmus glabra (platlapu jeb Wych jilm)
- Ulmus minor (lauku jilm)
- Ulmus pumila (Sibīrijas jilm)
- Ulmus americana (Amerikāņu jilm)
- Ulmus parvifolia (Ķīnas jilm)
Stādīšanas un kopšanas laikā jāņem vērā sugas prasības pēc augsnes, saules gaismas un pieejama mitruma, kā arī jāseko slimību profilaksei. Lai saglabātu jilmju daudzveidību un ainaviskās vērtības, svarīga ir gan dabisko populāciju aizsardzība, gan slimībizturīgu šķirņu selekcija.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida koks ir Elm?
A: Elmi ir lapu koki un puslapu koki.
J: Kur ir sastopami brieži?
A: Jilmi sastopami visā ziemeļu puslodē no Sibīrijas līdz Indonēzijai, no Meksikas līdz Japānai.
J: Kāda veida lapām ir zilmju lapas?
A: Jilmiem ir maiņlapu, vienkāršas, vienkāršas, viena vai divkārši šķautņainas lapas, kas pie pamata parasti ir asimetriskas, bet galotnē - asas un asi smaili smailas.
J: Vai jilmi ir hermafrodīti?
A: Jā, eglītes ir hermafrodītiskas, tām ir ideāli ziedi.
J: Kā apputeksnē jilmus?
A: Jilmus apputeksnē vējš.
J: Kādi ir zilmju augļi?
A: Elma auglis ir apaļa samara.
Jautājums: Cik ilgā laikā jilmiem ir jāsasniedz briedums?
A: Elmiem līdz briedumam ir vajadzīgi vairāki desmiti gadu desmiti.
Meklēt