Feijoa ir Acca sellowiana, mūžzaļa krūma vai maza, 1-7 m augsta koka auglis. Tā aug no Brazīlijas dienvidu daļas, Kolumbijas, Urugvajas, Paragvajas un Argentīnas ziemeļu augstienēm. Tos audzē arī Azerbaidžānā, Irānā (Ramsarā), Gruzijā, Krievijā (Sočos), Jaunzēlandē un Tasmānijā Austrālijā.
Šo augli sauc arī par "ananāsu guavu" vai "guavasteen".
Apraksts
Feijoa ir mūžzaļš krūms vai mazs koks ar blīvu, spēcīgu lapotni. Lapas ir biezas, olveida, zaļganas ar sudrabainu apakšpusi. Ziedi ir dekoratīvi: ārpuse rozā līdz sarkanīga, iekšpuse balta, ar daudzām putekšlapām — ziedu sīkie piekari (ziedlapiņas) ir ēdami un saldie. Augļi ir ovāli, parasti 3–6 cm gari, zaļā krāsā, ar aromātisku, saldenu mīkstumu, kas atgādina ananasu, zemenes un guavu kombināciju. Miza ir nedaudz pūkaina un neatšķiras krāsiski, mīkstums var būt dzeltenīgi zaļš līdz krēmīgs.
Izplatība un klimats
Acca sellowiana ir cēlusies no Dienvidamerikas augstienēm, taču to veiksmīgi audzē subtropu un mērenā klimata reģionos visā pasaulē. Feijoa labi aug vietās ar mēreni siltu vasaru un aukstām, bet ne pārāk bargām ziemām. Augs ir samērā izturīgs pret sala ietekmi — daudzas šķirnes tolerē īslaicīgas temperatūras kritumus līdz apmēram -8…-10 °C, tomēr jaunie dzinumi un ziedi ir jutīgāki pret salnām.
Audzēšana dārzā un podos
- Saule un vieta: izvēlieties saulainu līdz daļēji noēnotu vietu; vislabāk aug pilnā saulē.
- Auglīga un drenēta augsne: feijoa dod priekšroku labi drenētām, viegli skābām līdz neitrālām augsnēm (pH aptuveni 5.5–7.5). Ilgstoši applūdusi augsne var izraisīt sakņu puvi.
- Laistīšana: regulāra, mērena laistīšana īpaši sausā laikā; pieaugot atkritīs raža, bet augļi var kļūt mazāk aromātiski, ja nav stresa signālu.
- Mēslošana: pavasarī un vasaras sākumā bagātināt ar sabalansētu mēslojumu vai komposterētu kūtsmēsliem; azotamērens jābūt saprātīgam, lai neveicinātu pārāk intensīvu lapotni uz rēķina ziedēšanas.
- Apgriešana: veidojoša apgriešana notiek agrā pavasarī; atjaunojoša apgriešana noņem vecus vai blīvus zarus, lai gaisma nokļūtu augsnē un veicinātu ziedēšanu.
- Stādīšana podos: feijoa labi der lielos podos uz terases vai balkona. Nodrošiniet labu drenāžu un kvalitatīvu augsni; pļāpām jābūt periodiskai pārstādīšanai ik pēc 3–5 gadiem.
Pavairošana
Feijou var pavairot ar sēklām, no stiebralām (spraudeņiem), ar inapzīmēšanu (air-layering) vai graftēšanu. Sēklas dīgst un dod augļus, bet šķirnes iezīmes var mainīties, tāpēc komerciālā audzēšanā biežāk izmanto vegetatīvas metodes (spraudeņi, grafti), lai saglabātu izvēlētās šķirnes īpašības. Daudzas šķirnes ir daļēji pašapaugļojošas, taču krustapaugļošana ar blakus stādītiem citu šķirņu kokiem bieži palielina ražu un augļu kvalitāti. Galvenie apputeksnētāji ir bitītes un citi kukaiņi.
Ražas novākšana un uzglabāšana
Augļi nobriest rudenī vai agrā ziemā atkarībā no klimata. Tos var ievākt, kad āda kļūst nedaudz mīkstāka un izdala raksturīgo aromātu. Daudziem feijoas ir labāks aromāts, ja tos nedaudz nostāvina istabas temperatūrā. Uzglabājot ledusskapī, augļi parasti saglabājas vairākas nedēļas; mīkstinātu mīkstumu var sasaldēt vai pārstrādāt džemos, biezeņos un smūtijos.
Ēšana un kulinārija
Feijoa var ēst svaigu, izgrebjot mīkstumu ar karoti vai sagriežot uz pusēm. Mīkstums ir saldens, smaržīgs un var tikt izmantots:
- smūtijos un desertos,
- džemos, želejās un sīrupos,
- salātos — piejaukums vai mērces sastāvdaļa,
- piedevām marinādēm vai gaļas mērcēm, sniedzot exotisku aromātu.
Ziedlapiņas ir ēdamas un saldas; tās lieto gardēžu salātos vai kā dekorāciju.
Uzturvērtība un veselība
Feijoa ir labs C vitamīna, uztura šķiedru un antioksidantu avots. Tā regulāra iekļaušana ēdienkartē var palīdzēt imūnsistēmai un gremošanai. Tomēr produktam nav zināmu universālu ārstniecisku īpašību, un to nevajadzētu izmantot kā ārstniecības aizvietotāju ārsta nozīmētajai terapijai.
Sugu un šķirnes
Ir pieejamas vairākas kultivētas šķirnes, kas atšķiras pēc augļu lieluma, garšas un nogatavināšanas laika. Dažas labi zināmas šķirnes ir audzētas Jaunzēlandē un citos audzēšanas centros. Izvēloties šķirni, pievērsiet uzmanību:
- atsparībai sala apstākļiem;
- augtspējai atbilstošā reģionā;
- vēlmei pēc saldākas vai ar skābenumu bagātākas garšas.
Bojātāji un slimības
Biežāk sastopamie izaicinājumi feijou audzēšanā ir:
- pūces un sakņu sabrukums, ja augsne ir pārmērīgi mitra,
- mēra (fungālas slimības) un lapu plankumu infekcijas mitrās apstākļos,
- cukuru laputis, mēra kukaiņi un dažkārt augļu mušas komerciālās audzēs.
Profilaktiski pasākumi: nodrošināt labu gaisa cirkulāciju, izvairīties no pārmērīgas laistīšanas, veikt atbilstošu šķērēšanu un vajadzības gadījumā lietot integrētas kaitēkļu pārvaldības paņēmienus.
Padomi dārzniekam
- Audzējiet vismaz divas šķirnes, ja dzīvojat reģionā, kur apputeksnējums ir ierobežots — tas uzlabos ražu.
- Sargājiet ziedus un jaunos dzinumus no vēlīnajām pavasara salnām.
- Komposta un organisko mēslojumu izmantošana veicina veselīgu augu augšanu un labāku ražu.
- Ja vēlaties izmantot feijoa kā dzīvžogu vai dekoratīvu stādījumu — regulāra formēšana nodrošina blīvu un pievilcīgu augšanu.
Feijoa ir interesants un daudzpusīgs augs gan kā pārtikas avots, gan kā dārza dekoratīvs elements. Ar pareizu izvēli, piemērotu vietu un kopšanu tas var dot bagātīgu, aromātisku ražu un prieku dārzniekiem dažādos klimatiskajos reģionos.


