Ārpusdzemdes (ektopiskā) grūtniecība: definīcija, cēloņi, simptomi un riski
Ārpusdzemdes grūtniecība rodas, ja embrijs implantējas (pieķeras kaut kur) ārpus dzemdes. Normālas grūtniecības gadījumā embrijs implantējas dzemdes sienā — tieši dzemde ir vieta, kur embrijs var attīstīties par augli. Ārpusdzemdes grūtniecība nespēj attīstīties par dzīvspējīgu bērnu un var apdraudēt mātes veselību.
Kur visbiežāk rodas ārpusdzemdes grūtniecība
Lielākā daļa gadījumu notiek olvados — kanālos, kas savieno olnīcas un dzemdi; tāpēc ārpusdzemdes grūtniecību bieži sauc par cauruļvadu grūtniecību. Retāk implantācija var notikt olnīcā, dzemdes kaklā (dzemdes kaklā), intraabdomināli vai rētaudiem.
Cēloņi un riska faktori
Ārpusdzemdes grūtniecību izraisa situācijas, kas traucē olšūnas vai apaugļota olšūni pārvietoties līdz dzemdei. Biežākie riska faktori:
- Iepriekšējas olvadu infekcijas vai iekaisumi (piemēram, dzimumceļu infekcijas, PID).
- Iepriekšējas olvadu operācijas vai rētas, kas maina olvada iekšējo struktūru.
- Iepriekš bijusi ārpusdzemdes grūtniecība.
- Nelabvēlīgi reproduktīvie pasākumi — asistētā apaugļošana (IVF) nedaudz palielina risku.
- Intrauterīnā spirāle (IUD) samazina iespēju iestāties grūtniecībai, bet ja grūtniecība iestājas ar IUD, tā ir lielākā daļa ārpusdzemdes.
- Smēķēšana — palielina risku, jo ietekmē olvadu kustību.
- Vecums — risks nedaudz pieaug ar vecumu, īpaši pēc 35 gadiem.
Simptomi
Simptomi var būt līdzīgi agrīnai grūtniecībai, taču bieži parādās sāpes un asiņošana. Biežākie simptomi:
- Vaginālas asiņošanas vai brūnganas izdalījumi, kas atšķiras no parastā menstruālā cikla.
- Sāpes vēdera lejasdaļā vai sānos — no vieglām līdz ļoti spēcīgām.
- Ja olvads plīst, var parādīties pēkšņas, smagas sāpes, asiņošana vēderā un reibonis vai samaņas zudums (šoks).
- Dažreiz pleca sāpes (referred pain), ko izraisa iekšējo asiņošanu, kas kairina diafragmas nervus.
Ja jūtat stipras sāpes, seko zems asinsspiediens, ātra sirdsdarbība vai vājišana — meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību nekavējoties.
Diagnoze
Ārpusdzemdes grūtniecību nosaka, izmantojot:
- Asins analīzes — noteikta hormona hCG līmeņa novērtēšana (pārmērīgi zems vai neprognozējami mainīgs līmenis var liecināt par ārpusdzemdes).
- Vagināla ultrasonogrāfija — visbiežāk izmanto, lai redzētu, vai augļa maisiņš atrodas dzemdē vai ārpus tās.
- Laparoskopija — ja diagnoze nav skaidra vai ir aizdomas par tubeālu pārrāvumu, var veikt diagnostisku operāciju.
Ārstēšana
Ārstēšanas izvēle atkarīga no grūtniecības stadijas, simptomiem un pacienta stabilitātes:
- Medicīniskā ārstēšana — metotreksāts (pretvēža zāles) var tikt lietots, ja ārzemdzemdes grūtniecība ir agrīnā stadijā, hCG līmenis nav pārāk augsts un pacients ir stabils. Nepieciešama regulāra hCG monitorēšana, lai pārliecinātos par ārstēšanas efektu.
- Ķirurģiska ārstēšana — ja olvads ir plīsis vai pacients ir nestabils, nepieciešama operācija. Parasti veic laparoskopisku operāciju: salpingostomiju (izņem embriju, saglabājot olvadu, ja iespējams) vai salpingektomiju (noņem olvadu), atkarībā no bojājuma apjoma.
- Novērošana (expectant management) — retos gadījumos, ja simptomi ir minimāli un hCG līmenis samazinās, ārsts var ieteikt uzraudzību bez aktīvas iejaukšanās.
Rh-negatīvām sievietēm parasti tiek ievadīts anti-D anti-Rh imunoglobulīns, lai novērstu imunitātes attīstību nākotnē.
Komplikācijas un ilgtermiņa perspektīva
- Smagas komplikācijas — olvada plīsums un iekšēja asiņošana, kas var būt dzīvībai bīstama.
- Ietekme uz auglību — atkarīga no bojājuma apjoma; ja viens olvads saglabāts un ir veselīgs, iespējas palikt stāvoklī nākotnē saglabājas. Tomēr risks atkārtotai ārpusdzemdes pastāv.
Profilakse un padomi
- Ātrā ārstēšana un ārstēšana dzimumceļu infekcijām samazina olvadu bojājuma risku.
- Smēķēšanas atmešana samazina risku.
- Ja esat bijusi iepriekšējā ārpusdzemdes grūtniecībā vai jums ir riska faktori, pārrunājiet ar ārstu agrīnas grūtniecības monitoringa iespējas.
Kad meklēt medicīnisko palīdzību
Meklējiet tūlītēju palīdzību, ja ir:
- stipras vai pastiprinošas sāpes vēderā,
- smaga vagināla asiņošana,
- reiboņi, samaņas zudums vai zems asinsspiediens,
- stipras plecu sāpes kopā ar vēdera simptomiem.
Ja jums ir aizdomas par ārpusdzemdes grūtniecību vai ja agrīnas grūtniecības laikā jūtat neparastus simptomus, sazinieties ar savu ģimenes ārstu, ginekologu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Agrīna diagnoze un ārstēšana samazina komplikāciju risku un palīdz saglabāt nākotnes reproduktīvo veselību.
Ārpusdzemdes grūtniecības diagramma ar augli, kas iestrēdzis olvadā.
Riska faktori
Riska faktori (faktori, kas palielina ārpusdzemdes grūtniecības iestāšanās iespējamību):
- Ārpusdzemdes grūtniecības iestāšanās pirms
- Iegurņa iekaisuma slimība (PID)
- Operācijas izraisīti olvadu bojājumi.
- Olvados, kas nav normālas formas
- Grūtniecības iestāšanās pēc cauruļvadu pārsiešanas vai intrauterīnās intravenozo kontracepcijas ievietošanas laikā.
Simptomi
Sākumā var nebūt nekādu simptomu. Sieviete var pat nezināt, ka ir stāvoklī. Dažreiz viņai var būt sāpes iegurnī vai asiņošana no maksts.
Bet, kad embrijs ir audzis aptuveni 6 līdz 8 nedēļas, tas kļūst pietiekami liels, lai olvads plīst (pārrāvums). Tas ir medicīniski neatliekams gadījums, un sieviete var iet bojā.
Kad olvads ir plīsis, tas sāks asiņot vēderā. Simptomi būs šādi:
- Sāpes, kas sākas ļoti ātri un ir ļoti asas. Sāpes būs tieši virs kaunuma zonas, bet sākumā tikai vienā pusē.
- Pēc kāda laika sāpes izplatīsies uz pārējo vēdera daļu. Kad olvads asiņo, asinis kairina pārējo vēdera dobuma daļu un izraisa sāpes.
- Galu galā sieviete var zaudēt tik daudz asiņu, asiņojot vēderā, ka viņa var zaudēt samaņu, nonākt šokā vai nomirt.
Diagnoze un ārstēšana
Lai noskaidrotu, vai sievietei ir ārpusdzemdes grūtniecība, ārsts var veikt iegurņa eksāmenu, lai pārbaudītu jutību un sāpes. Ir arī asins analīzes grūtniecības hormona hCG noteikšanai. Normālas grūtniecības gadījumā hGC līmenis katru dienu dubultojas. Zems līmenis liecina par problēmu, piemēram, ārpusdzemdes grūtniecību. Lai noteiktu, vai embrijs ir vai nav implantējies dzemdē, var izmantot arī ultrasonogrāfiju.
Ir divi galvenie ārpusdzemdes grūtniecības ārstēšanas veidi, ja tā tiek diagnosticēta pirms olvada plīsuma. Pirmais ir ar medikamentu metotreksātu. Ja tas tiek lietots pietiekami agri, tas var izraisīt abortu un pārtraukt grūtniecību. Otrais veids ir ķirurģiska operācija, ko sauc par laparoskopiju (operācija, ko veic ar lāzeru). Ķirurgs veic nelielu iegriezumu vēderā un izņem embriju. Laparoskopiju veic pēc pirmajām grūtniecības nedēļām.
Kad olvads plīst, ir nepieciešama neatliekama operācija, lai salabotu bojāto olvadu un izvadītu asinis no vēdera dobuma iekšpuses. Pacientei var būt nepieciešama arī ārstēšana asins zuduma gadījumā.
Rezultāti
Ārdzemdes grūtniecība nevar kļūt par bērnu. Taču tā var ietekmēt turpmāko grūtniecību un auglību. Tā kā ārpusdzemdes grūtniecības gadījumā embrijs parasti aug olvadā, olvads var tikt bojāts. Tādējādi ir lielāka iespēja, ka tur var iestrēgt vēl viens embrijs. Vēl vienas ārpusdzemdes grūtniecības iespējamība ir atkarīga no olvadu bojājuma apjoma un olvadu veselības. Tomēr pat pēc ārpusdzemdes grūtniecības ir pilnīgi iespējams iestāties normālai grūtniecībai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ārpusdzemdes grūtniecība?
A: Ārpusdzemdes grūtniecība ir tad, kad embrijs implantējas (pieķeras kaut kur) ārpus dzemdes.
J: Kur parasti embrijs implantējas normālas grūtniecības gadījumā?
A: Normālas grūtniecības gadījumā embrijs implantējas (iestrēgst) dzemdes sienā.
J: Kāpēc lielāko daļu ārpusdzemdes grūtniecību sauc par tubāro grūtniecību?
A: Lielākā daļa ārpusdzemdes grūtniecību notiek olvadā, kas ir viens no diviem caurulēm, kas savieno olnīcas un dzemdi.
J: Vai ārpusdzemdes grūtniecība var kļūt par normālu grūtniecību un dzemdēt bērnu?
A: Nē, ārpusdzemdes grūtniecība nevar kļūt par normālu grūtniecību, un bērniņš nerodas.
J: Kādas veselības problēmas ārpusdzemdes grūtniecība var radīt mātei?
A: Ārpusdzemdes grūtniecība var izraisīt nopietnas veselības problēmas mātei.
J: Kur vēl ārpusdzemdes grūtniecība var notikt, izņemot olvadus?
A: Retos gadījumos ārpusdzemdes grūtniecība var notikt olnīcā vai dzemdes kaklā.
J: Kas ir dzemde un kāpēc tā ir svarīga grūtniecības laikā?
A: Dzemde ir vienīgā vieta organismā, kur embrijs var izaugt par augli. Tā ir svarīga grūtniecības laikā, jo nodrošina vidi embrijam, kas attīstās, un palīdz to barot un aizsargāt.
