Elizabetes reliģiskā apmetne
Elizabetes I reliģiskais regulējums bija Elizabetes I atbilde uz reliģiskajiem strīdiem, kas radās Henrija VIII, Eduarda VI un Marijas I valdīšanas laikā.
Šī atbilde tika sniegta divos Anglijas parlamenta likumos. Ar 1559. gada Aktu par pārākumu tika apstiprināta Anglijas baznīcas neatkarība no Romas. Ar 1559. gada Likumu par vienveidību tika noteikts, kāda būs Anglijas baznīcas forma.
Bieži vien to uzskatīja par Anglijas reformācijas beigām un anglikānisma pamatu. Taču daži vēsturnieki uzskata, ka Anglija par protestantu valsti tautas līmenī kļuva tikai daudzus gadus vēlāk. Šķiet, ka vēl ilgu laiku pēc tam starp iedzīvotājiem un garīdznieku vidū pastāvēja lielas nesaskaņas.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Elizabetes reliģiskā apmetne?
A: Elizabetes reliģiskā vienošanās bija Elizabetes I atbilde uz reliģiskajiem konfliktiem, kas radās Henrija VIII, Eduarda VI un Marijas I valdīšanas laikā.
J: Cik Parlamenta likumu bija iesaistīti Elizabetes reliģiskajā noregulējumā?
A.: Elizabetes reliģisko jautājumu risināšanā bija iesaistīti divi parlamenta likumi.
J: Ko apstiprināja 1559. gada Akts par pārākumu?
A: 1559. gada Augstākā vara apstiprināja Anglijas baznīcas neatkarību no Romas.
J: Kāds bija 1559. gada Vienādības akta mērķis?
A: 1559. gada Vienprātības akts noteica Anglijas baznīcas formu.
J: Ko daži uzskata par Elizabetes reliģisko iekārtu?
A: Daži uzskata, ka Elizabetes reliģiskais noregulējums ir Anglijas reformācijas beigas un anglikānisma nostiprināšanās.
J: Vai pēc Elizabetes reliģiskā noregulējuma Anglija tautas līmenī tika uzskatīta par protestantu valsti?
A: Vēsturnieki uzskata, ka Anglija par protestantu valsti tautas līmenī kļuva tikai daudzus gadus vēlāk.
J: Vai Elizabetes reliģiskā noregulējuma laikā iedzīvotāju un garīdzniecības vidū pastāvēja nesaskaņas?
A: Jā, iedzīvotāju un garīdzniecības vidū vēl ilgu laiku pēc tam pastāvēja lielas nesaskaņas.
