Entoprokti (Kamptozoa) — apraksts, uzbūve un dzīvesveids
Entoprocta jeb Kamptozoa ir sīku, sēdošu ūdensdzīvnieku dzimta, kuru garums ir no 0,1 līdz 7 milimetriem (0,004 līdz 0,28 collas). Nobrieduši indivīdi ir dobelveidīgi, uz salīdzinoši gariem kātiņiem. Tās ir filtrēdāji ar taustekļu vainagu, kura skropstas rada ūdens straumes uz mutes pusi. Gan mute, gan anus atrodas vainaga iekšpusē. Virspusēji līdzīgajiem Bryozoa (Ectoprocta) anus ir ārpus dobu taustekļu "vainaga". Lielākā daļa entoproktu dzimtu ir koloniālas, un visas, izņemot 2 no 150 sugām, ir jūras. Dažas vientuļās sugas var pārvietoties lēni.
Izskats un uzbūve
Entoproktu ķermenis parasti sadalīts divās galvenajās daļās: dobele vai "kalīze" (calyx), kurā atrodas galvenie orgāni un taustekļu vainags, un kātiņš (stalk), kas piestiprina organismu pie substrāta. Taustekļu vainags veidots no ciliated (skropstu) šūnām — tās rada ūdens plūsmu un pārvieto sīkas barības daļiņas uz muti. Atšķirībā no bryozojiem (Ectoprocta), entoproktu mutes un anusa atveres atrodas vainaga iekšienē, nevis ārpus tā.
Kolonijās atsevišķi indivīdi (zooīdi) parasti izveidojas ar perēšanu un veido dažādas koloniālas formas: plāksnītes, garenus stolonus vai stublājus. Vientuļie entoprokti ir mazāk izplatīti, taču dažas sugas spēj lēnām pārvietoties, nodyzējoties pa virsmu vai izmainot kātiņa formu.
Dzīvesveids un barošanās
Entoprokti ir filtrētāji: skropstas uz taustekļiem rada ūdens straumes, kas virza planktona daļiņas un organisko vielu pie mutes. Barības vielas tiek savāktas ar gļotām vai ciliated epitēliju un novadītas uz zarnu. Taustekļu izkārtojums un citu mīksto audu struktūra palīdz noķert un nogalēt sīkās barības daļiņas.
Ekoloģiski entoprokti bieži dzīvo uz cietiem substrātiem — akmeņiem, gliemežu gliemēm, spongijām, sūnām un citām bentiskām virsmām. Dažas sugas dzīvo ciešās saistībās ar citiem dzīvniekiem, izmantojot saimnieku kā substrātu vai veidojot simbiózes attiecības. Savukārt dažas nūdibranžu (jūras gliemežu) un plakanās tārpiņu sugas plēsīgi barojas ar entoproktiem.
Reprodukcija un attīstība
Entoprokti vairojas gan seksuāli, gan asexuāli. Dažas sugas izdala neapaugļotas olšūnas ūdenī (broadcast spawning), bet citas olšūnas līdz izšķilšanās brīdim tur perēšanas kamerās. Ir sugas, kuras izmanto placentai līdzīgus orgānus, lai barotu attīstāmās olšūnas. Pēc izšķilšanās kāpuri parasti īsu brīdi peld kā planktons un tad nosēžas uz virsmas, kur tie metamorfējas. Metamorfozes laikā kāpuru zarnas var pagriezties pat 180°, tādējādi mutes un anālā atvere kļūst vērsta uz augšu — tas ir tipisks entoproktu attīstības posms. Koloniālās sugas papildus reproducējas arī ar klonēšanas (budošanas) ceļiem, veidojot jaunus zooīdus.
Ekoloģiskā nozīme un lielākie draudi
Entoprokti var būt svarīga bentosa kopienu daļa, īpaši vietās ar bagātīgu planktonu vai minerālu nogulumiem, kur tie palīdz pārstrādāt organisko vielu plūsmu. Tie arī nodrošina barību plēsējiem, piemēram, dažiem jūras gliemežiem un plakanajiem tārpiem. Tomēr to izplatība un biomasas var būt ierobežota ar pieejamo substrātu, ūdens kvalitāti un piesārņojumu. Lokālas izmaiņas jūras vidi — piemēram, eutrofikācija vai fiziska substrāta zaudēšana — var samazināt entoproktu populācijas.
Fosilijas, izplatība un taksonomijas vieta
Entoproktu fosilijas ir ļoti retas, un pirmie eksemplāri, kas ir droši identificēti, datējami ar augšējojuras periodu. Taksonomiski entoprokti agrāk tika salīdzināti ar Bryozoa, taču mūsdienu morfoloģiskie un molekulārie pētījumi norāda uz citu filiāžu saistību. Vairumā pētījumu, kas veikti, sākot ar 1996. gadu, entoproktus uzskata par Trochozoa dzimtas pārstāvjiem, kurā ietilpst arī gliemji un anneīdi. Tomēr 2008. gadā veiktā pētījumā secināts, ka entoprokti ir cieši saistīti ar mijakļiem, tādēļ to sistemātiskā vieta joprojām runā un tiek pārskatīta ar jauniem datiem.
Pētniecība un praktiska nozīme
Entoprokti interesē zinātniekus gan no evolūcijas un taksonomijas viedokļa, gan ekoloģijas jomā. Viņu neparastā uzbūve, dzīves cikls un attiecības ar citiem organismiem piedāvā iespējas pētīt filtrēšanas mehānismus, koloniālo attīstību un evolūcijas saistības starp dažādām bezmugurkaulnieku grupām. Praktiskā nozīme cilvēkam ir ierobežota, taču pētījumi var palīdzēt labāk saprast bentiskās ekosistēmas un to reakciju uz vides pārmaiņām.
- Izplatība: galvenokārt jūras, retas saldūdens sugas.
- Sugas skaits: aptuveni 150 sugas (lielākā daļa koloniālas).
- Barošanās: filtrētāji ar taustekļu vainagu.
- Reprodukcija: seksuāla (ar planktona kāpuriem vai perēšanu) un asexuāla (budošana).
Atsevišķs entoprokts
Nosaukumi
"Entoprocta" nozīmē "iekšējais anuss". Alternatīvais nosaukums "Kamptozoa" nozīmē "izliekts" vai "izliekts" dzīvnieks. Daži autori lieto Entoprocta, bet citi dod priekšroku Kamptozoa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Enšēde?
A: Entoprocta, saukta arī par Kamptozoa, ir sīku, no 0,1 līdz 7 milimetriem (0,004 līdz 0,28 collas) garu sēdošo ūdens dzīvnieku dzimta.
J: Kā veidojas nobrieduši indivīdi?
A: Nobriedušie īpatņi ir dobelveidīgi, uz samērā gariem kātiņiem.
J: Kā tās barojas?
A: Tās ir filtrēdājas, ar taustekļu vainagu, kura skropstas rada ūdens straumes mutes virzienā. Gan mute, gan anālais kakls atrodas vainaga iekšpusē.
J: Vai ir kādas atšķirības starp entoproktiem un sūspārņiem?
A: Virspusēji līdzīgajiem Bryozoa (Ectoprocta) anuss atrodas ārpus dobu taustekļu "vainaga".
J: Vai visas sugas ir jūras?
A: Lielākā daļa entoproktu dzimtu ir koloniālas, un visas, izņemot 2 no 150 sugām, ir jūras. Dažas vientuļās sugas var pārvietoties lēni.
J: Kā tie vairojas?
A: Dažas sugas neapaugļotas olšūnas izmet ūdenī, bet citas līdz izšķilšanās brīdim olšūnas tur perēšanas kamerās, un dažas no šīm sugām izmanto placentai līdzīgus orgānus, lai barotu olšūnas, kas attīstās. Pēc izšķilšanās kāpuri īsu brīdi peld un pēc tam nosēžas uz ūdens virsmas, kur tie metamorfējas un pagriež zarnas līdz pat 180° leņķī tā, ka mute un tūpļa daļa ir vērsta uz augšu. Gan koloniālās, gan vientuļās sugas vairojas arī klonēšanas ceļā.
J: Kad pirmo reizi tika droši identificētas fosilijas?
A; Entoproktu fosilijas ir ļoti retas, un pirmie droši identificētie eksemplāri ir no augšējās juras laikmeta.
