Entoprokti
Entoprocta jeb Kamptozoa ir sīku, sēdošu ūdensdzīvnieku dzimta, kuru garums ir no 0,1 līdz 7 milimetriem (0,004 līdz 0,28 collas). Nobrieduši indivīdi ir dobelveidīgi, uz salīdzinoši gariem kātiņiem. Tās ir filtrēdāji ar taustekļu vainagu, kura skropstas rada ūdens straumes uz mutes pusi. Gan mute, gan anus atrodas vainaga iekšpusē. Virspusēji līdzīgajiem Bryozoa (Ectoprocta) anus ir ārpus dobu taustekļu "vainaga". Lielākā daļa entoproktu dzimtu ir koloniālas, un visas, izņemot 2 no 150 sugām, ir jūras. Dažas vientuļās sugas var pārvietoties lēni.
Dažas sugas neapaugļotas olšūnas izmet ūdenī, bet citas olšūnas līdz izšķilšanās brīdim tur perēšanas kamerās, un dažas no šīm sugām izmanto placentai līdzīgus orgānus, lai barotu olšūnas, kas attīstās. Pēc izšķilšanās kāpuri īsu brīdi peld un pēc tam nosēžas uz virsmas. Tur tās metamorfējas, un kāpuru zarnas parasti pagriežas līdz pat 180° leņķī tā, ka mute un anālais kakls ir vērsti uz augšu. Gan koloniālās, gan vientuļās sugas vairojas arī klonēšanas ceļā.
Dažas nūdibranžu (jūras gliemežu) un plakanās tārpiņu sugas plēsīgi barojas ar entoproktiem. Dažas entoproktu sugas ir konstatētas dzīvojošas ciešā saistībā ar citiem dzīvniekiem.
Entoproktu fosilijas ir ļoti retas, un pirmie eksemplāri, kas ir droši identificēti, datējami ar augšējojuras periodu. Vairumā pētījumu, kas veikti, sākot ar 1996. gadu, entoproktus uzskata par Trochozoa dzimtas pārstāvjiem, kurā ietilpst arī gliemji un anneīdi. Tomēr 2008. gadā veiktā pētījumā secināts, ka entoprokti ir cieši saistīti ar mijakļiem.
Atsevišķs entoprokts
Nosaukumi
"Entoprocta" nozīmē "iekšējais anuss". Alternatīvais nosaukums "Kamptozoa" nozīmē "izliekts" vai "izliekts" dzīvnieks. Daži autori lieto Entoprocta, bet citi dod priekšroku Kamptozoa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Enšēde?
A: Entoprocta, saukta arī par Kamptozoa, ir sīku, no 0,1 līdz 7 milimetriem (0,004 līdz 0,28 collas) garu sēdošo ūdens dzīvnieku dzimta.
J: Kā veidojas nobrieduši indivīdi?
A: Nobriedušie īpatņi ir dobelveidīgi, uz samērā gariem kātiņiem.
J: Kā tās barojas?
A: Tās ir filtrēdājas, ar taustekļu vainagu, kura skropstas rada ūdens straumes mutes virzienā. Gan mute, gan anālais kakls atrodas vainaga iekšpusē.
J: Vai ir kādas atšķirības starp entoproktiem un sūspārņiem?
A: Virspusēji līdzīgajiem Bryozoa (Ectoprocta) anuss atrodas ārpus dobu taustekļu "vainaga".
J: Vai visas sugas ir jūras?
A: Lielākā daļa entoproktu dzimtu ir koloniālas, un visas, izņemot 2 no 150 sugām, ir jūras. Dažas vientuļās sugas var pārvietoties lēni.
J: Kā tie vairojas?
A: Dažas sugas neapaugļotas olšūnas izmet ūdenī, bet citas līdz izšķilšanās brīdim olšūnas tur perēšanas kamerās, un dažas no šīm sugām izmanto placentai līdzīgus orgānus, lai barotu olšūnas, kas attīstās. Pēc izšķilšanās kāpuri īsu brīdi peld un pēc tam nosēžas uz ūdens virsmas, kur tie metamorfējas un pagriež zarnas līdz pat 180° leņķī tā, ka mute un tūpļa daļa ir vērsta uz augšu. Gan koloniālās, gan vientuļās sugas vairojas arī klonēšanas ceļā.
J: Kad pirmo reizi tika droši identificētas fosilijas?
A; Entoproktu fosilijas ir ļoti retas, un pirmie droši identificētie eksemplāri ir no augšējās juras laikmeta.
