F. Skots Ficdžeralds — "Lielais Getsbijs" un zudušās paaudzes rakstnieks
Frānsiss Skots Kī Ficdžeralds (Francis Scott Key Fitzgerald) (24. septembris, 1896 - 21. decembris, 1940) bija īru izcelsmes amerikāņu rakstnieks. Viņš galvenokārt tiek pieminēts ar savu romānu "Lielais Getsbijs" un kā viens no galvenajiem "zudušās paaudzes" pārstāvjiem.
Dzīve un karjera
Ficdžeralds dzimis Sēnerijā, Ņūdžersijā, 1896. gadā. Viņš mācījās Princeton universitātē, taču fakultāti nepabeidza — 1917. gadā viņš pieteicās armijā Pirmajā pasaules karā. Pēc kara publicēja savu pirmo veiksmīgo romānu This Side of Paradise (1920), kas ātri padarīja viņu par sabiedrībā pazīstamu autoru.
Galvenie darbi
- This Side of Paradise (1920) — debija, kas iepazīstināja ar jaunu balsi un parādīja jauno paaudzju ambīcijas un vilšanos.
- The Beautiful and Damned (1922) — romāns par krīzi, kas rodas no bagātības, izšķērdības un attiecībām.
- The Great Gatsby (1925) — viņa slavenākais darbs, iztirzā Amerikas sapni, ilūzijas un sabiedrības šķiršanās 1920. gados.
- Tender Is the Night (1934) — sarežģītāka, psiholoģiskāska grāmata, kurā atspoguļojas ģimenes un garīgas krīzes tēmas.
- The Last Tycoon (nepabeigts, publicēts pēc nāves 1941) — romāns no Holivudas vides, ko Ficdžeralds neatstāja pabeigt.
Tēmas, stils un nozīme
Ficdžeralda rakstniecību raksturo liriska, dažkārt eleganta valoda, spēcīga simbolika un asprātīga sabiedrības kritika. Viņa darbi bieži pievēršas:
- Amerikas sapnim un tā izpostīšanai;
- bagātības, šķiru un morāles problēmām;
- mīlestības, ilūziju un zaudējuma motīviem;
- laika garam, ko dēvē par Jazz Age — prieka, pārmērības un neapmierinātības laikam pēc Pirmā pasaules kara.
Viņa spēja attēlot 1920. gadu garu un personāžu iekšējo trauslumu padarīja viņu par vienu no svarīgākajiem autoriem, kas rakstīja par šo periodu. Lai gan Ficdžeralda daiļrade reiz tika kritizēta vai neizprasta, vēlāk viņš tika kanonizēts kā amerikāņu literatūras klasiķis.
Personīgā dzīve un pēdējie gadi
1920. gadā Ficdžeralds apprecējās ar Dzeldu Sērī (Zelda Sayre), kas bieži vien kalpoja kā iedvesmas avots viņa daiļradei. Viņu laulība bija gan kaislīga, gan problemātiska — to ietekmēja pārmērīga dzīvesveida meklējumi, finansiālas grūtības un veselības problēmas. Zelda ciešami slimoja ar garīga rakstura traucējumiem un pavadīja ilgu laiku ārstniecības iestādēs. Ficdžeralds cīnījās ar alkohola lietošanu, kas ietekmēja gan viņa personisko dzīvi, gan radošo darbu.
1930.ajos un 1940.ajos gados viņš daudz strādāja Holivudā kā scenārists, cenšoties nodrošināt ģimeni un samazināt finansiālo spiedienu. Viņa pēdējie gadi bija grūti, taču literārā interese par viņa darbu vēlāk atjaunojās — īpaši pēc Otrā pasaules kara, kad Lielais Getsbijs tika pārvērtēts un kļuva par viena no centrālajām amerikāņu literatūras nodaļām.
Mantojums
Ficdžeralda ietekme uz literatūru ir plaša: viņa darbi tiek iekļauti mācību programmās, tie regulāri tiek pārpublicēti un adaptēti filmām, teātrim un citām medijām. Lielais Getsbijs it īpaši ir kļuvis par kultūras fenomenu — romāns, kuru lasot, cilvēki domā par ilūzijām, sociālo mobilitāti un cilvēka zaudējumiem. Ficdžeralda vārds arī cieši saistīts ar tā saukto zudušo paaudzi, rakstniekiem, kuriem raksturīga apjuka un vilšanās pēc Pirmā pasaules kara.
Joprojām tiek pētīts gan viņa stils, gan biogrāfiskie savienojumi ar daiļradi — tas padara Ficdžeraldu par vienu no visvairāk apspriestajiem un studētajiem amerikāņu autoriem 20. gadsimta literatūrā.
F. Skots Ficdžeralds
Dzīve
Ficdžeralds dzimis Sentpolā, Minesotas štatā. Viņš neilgu laiku mācījās Nardina akadēmijā - privātā Romas katoļu skolā Ņujorkas rietumu daļā. Kad viņa tēvs zaudēja darbu, Ficdžeraldu ģimene atgriezās Minesotā. F. Skots Ficdžeralds mācījās Sentpolas akadēmijā, taču 16 gadu vecumā viņu no tās izslēdza par nepietiekamu centību. Ficdžeralds mācījās citā skolā Ņūdžersijā un beigu beigās 1913. gadā iestājās Prinstonas universitātē. Mācoties Prinstonā, Ficdžeralds rakstīja mūziklu komēdiju klubam universitātē, kā rezultātā viņš nosūtīja romānu grāmatu izdevniecībai Charles Scribner's Sons. Redaktoram patika Ficdžeralda rakstītais, bet grāmatu nepublicēja. Ficdžeralds pameta Prinstonas universitāti, lai dienētu Amerikas Savienoto Valstu Jūras kara flotē Pirmajā pasaules karā, taču karš beidzās neilgi pēc tam, kad viņš pieteicās.
1919. gadā Ficdžeralds saderinājās ar Zeldu Sairesu. Viņš pārcēlās uz dzīvokli Leksingtona avēnijā Ņujorkā, kur rakstīja īsus stāstus un strādāja reklāmā. Zelda neuzskatīja, ka Ficdžeralda darbs ir pietiekami labs, un viņa pārtrauca saderināšanos. Ficdžeralds atgriezās vecāku mājās Sentpolā un strādāja pie sava pirmā romāna This Side of Paradise. Romānu This Side of Paradise 1919. gada beigās beidzot pieņēma Charles Scriber's Sons, un Zelda un Ficdžeralds atkal saderinājās. This Side of Paradise" tika publicēts 1920. gadā un bija ļoti populārs. Skots un Zelda apprecējās Svētā Patrika katedrālē Ņujorkā. 1921. gada 26. oktobrī piedzima viņu meita Frānsisa Skota Ficdžeralda.
Ficdžeralda slavenākā grāmata "Lielais Getsbijs" pirmo reizi tika pārdota 1925. gadā. Šajā laikā Ficdžeralds daudz ceļoja - galvenokārt uz Franciju, kur viņš iepazinās ar vairākiem citiem amerikāņiem, kuri bija pametuši Amerikas Savienotās Valstis. Šajā laikā Ficdžeralds pirmo reizi satika Ernestu Hemingveju. Viņi kļuva par labiem draugiem, taču Hemingvejam nepatika Ficdžeralda sieva Zelda. Hemingvejs apgalvoja, ka Zelda esot neprātīga, liekot Ficdžeraldam dzert alkoholu un neļaujot viņam paveikt savus labākos darbus. Tomēr ir vispārpieņemts, ka Zelda ļoti ietekmēja Ficdžeralda rakstīšanu.
Citi Ficdžeralda romāni netika pārdoti tik labi kā viņa pirmais romāns, kamēr viņš bija dzīvs. Viņš un Zelda tērēja daudz naudas ballītēm, un Ficdžeraldam nācās mēģināt pelnīt naudu, rakstot īsos stāstus. Divdesmito gadu beigās Ficdžeralds sāka strādāt pie ceturtā romāna, taču radās problēmas, kad Zelda pasliktinājās garīgā veselība. Ceturtais romāns "Tender is the Night" tika publicēts tikai 1934. gadā. Daži cilvēki apgalvo, ka romāna varoņi ir ļoti līdzīgi pašiem Ficdžeraldam un Zeldai. Ficdžeralda dzīves laikā romāns Tender is the Night netika pārdots tik labi kā This Side of Paradise, un vairāki kritiķi to atzina par vāju. Tomēr tagad grāmatu uzskata par vienu no labākajiem Ficdžeralda darbiem.
Zeldas garīgā veselība neuzlabojās, un viņa devās dzīvot uz psihiatrisko slimnīcu, kamēr viņas vīrs strādāja pie vairāk īsiem stāstiem un piektā romāna.
Ficdžeralda veselība pasliktinājās, iespējams, tāpēc, ka dzīves laikā viņš lietoja daudz alkohola. 1940. gada 21. decembrī viņš piedzīvoja sirdslēkmi un nomira. Uz Ficdžeralda kapa plāksnes ir uzrakstīti pēdējie "Lielā Getsbija" vārdi. Viņa piektais un pēdējais romāns "Pēdējā magnāta mīlestība" iznāca jau pēc viņa nāves.
Darbi
Romāni
- Šajā paradīzes pusē
- Skaistie un nolādētie
- Lielais Getsbijs
- Maigs ir nakts
- Pēdējā magnāta mīlestība
Īso stāstu krājumi
- Flappers and Philosophers (Īsstāstu krājums, 1920)
- Džeza laikmeta stāsti (Īso stāstu krājums, 1922)
- Visi skumjie jaunekļi (Short Story Collection, 1926)
- Taps at Reveille (Short Story Collection, 1935)
- Babilonijas atgriešanās un citi stāsti (īsstāstu krājums, 1960)
- Pata Hobija stāsti (īso stāstu krājums, 1962)
- Bazilija un Džozefīnes stāsti (stāstu krājums, 1973)
- F. Skota Ficdžeralda īsie stāsti (īsstāstu krājums, 1989)
Īsie stāsti
- Bernice Bobs Her Hair (Īss stāsts, 1920)
- Galva un pleci (Īsprozas stāsts, 1920)
- Ledus pils (Īss stāsts, 1920)
- Maija diena (novele, 1920)
- Jūras pirāts (īsprozas stāsts, 1920)
- Dīvainais Bendžamina Batona gadījums (The Curious Case of Benjamin Button) (Īsais stāsts, 1921)
- Dimants, liels kā Ritz (novela, 1922)
- Ziemas sapņi (Īss stāsts, 1922)
- Kauliņi, brassknūkļi un ģitāra (Īss stāsts, 1923)
- The Freshest Boy (Īss stāsts, 1928)
- Magnētisms (Īsais stāsts 1928)
- Jauna lapa (Īss stāsts, 1931)
- Babilonijas atgriešanās (īsprozas stāsts, 1931)
- Traka svētdiena (Īsais stāsts, 1932)
- The Fiend (Īss stāsts, 1935)
- Līgavas ballīte (Īss stāsts)
- Bērnu ballīte (Īss stāsts)
Citi
- Dārzeklis jeb no prezidenta līdz pastniekam (izrāde, 1923)
- The Crack-Up (esejas, 1945)
