Malāvijas karogs: vēsture, dizains un simbolika (pieņemts 1964)
Uzzini Malāvijas karoga vēsturi, dizaina elementus un simboliku kopš 1964. gada — no Njasalandes neatkarības līdz mūsdienu nozīmei un simboliskajam mantojumiem.
Malāvijas karogs tika pieņemts 1964. gada 6. jūlijā. Tas tika izveidots, kad Njasalande kļuva neatkarīga no Lielbritānijas un pārdēvēja sevi par Malāviju.
Dizains
Malāvijas valsts karogs ir horizontāla trīskrāsu lenta, kuras krāsas no augšas uz leju ir melna, sarkana un zaļa. Augšējā melnā lentā attēlots pacelta saules diskālais simbols — sarkana saules attēlojuma daļa, kas simbolizē saullēktu. Karoga proporcijas parasti ir 2:3.
Simbolika
- Melnais simbolizē Malāvijas un kopumā Āfrikas tautu — cilvēkus un to identitāti.
- Sarkanais attiecināms uz neatkarības cīņu un asiņu upuriem, kas tika ziedoti, lai iegūtu brīvību.
- Zaļais pārstāv zemes bagātību, lauksaimniecību, dabu un cerību uz izaugsmi.
- Saule, kas redzama augšējā melnajā lentā, simbolizē jaunu dienu — neatkarības un atdzimšanas rītu pēc kolonialisma.
Vēsturiskās izmaiņas
Sākotnējais karogs tika pieņemts 1964. gadā un vairākus gadu desmitus bija valsts oficiālais simbols. 2010. gadā notika karoga dizaina maiņa, kuras mērķis bija uzsvērt ekonomisko attīstību un progresu, taču jaunais variants izpelnījās plašu kritiku sabiedrībā. Pēc plašām diskusijām un politiska spiediena tradicionālais 1964. gada dizains tika atjaunots 2012. gadā. Šī epizode uzsvēra, cik nozīmīgs simbols karogs ir valsts identitātei.
Lietošana un protokols
Malāvijas karogs tiek pacelts valsts svētkos, priekš galvenajām valdības ēkām un iestādēm, kā arī starptautiskos pasākumos, kuros piedalās valsts pārstāvji. Tradicionālie karoga protokoli nosaka, ka karogu paceļ rīta stundās un nolaida vakarā, kā arī ka to paceļ pusmastā bēru un piemiņas pasākumu laikā.
Interesanti fakti
- Karogs ir viens no atpazīstamākajiem Āfrikas valstu simboliem, jo raksturīgais sarkanais saules simbols padara to vizuāli atšķirīgu.
- Kaut arī dažādas politiskās pārmaiņas ir ierosinājušas dizaina grozījumus, sabiedrības nostāja pret tradicionālo simboliku bija svarīgs faktors, kas noveda pie sākotnējā dizaina atjaunošanas.
Karogs ir vairāk nekā tikai auduma gabals — tas apkopo vēsturi, identitāti un cerības, kas ir būtiskas Malāvijas cilvēkiem.
Dizains
Karogu veido trīs krāsainas svītras - sarkana, melna un zaļa. Augšējā joslā ir sarkana saule ar 31 staru. Uzlecošā saule nozīmē cerību un brīvību Āfrikai. Saules 31 stars nozīmē, ka Malāvija bija 31. valsts, kas ieguva neatkarību. Melnā krāsa nozīmē Āfrikas iedzīvotājus. Sarkanā krāsa nozīmē viņu cīņas par brīvību asinis, bet zaļā - dabu.
Karogs no 2010. līdz 2012. gadam
2010. gada 29. jūlijā tika izgatavots jauns Malāvijas karogs. Pirmā karoga svītras tika nomainītas, lai tās atbilstu Visāfrikas karogam - sarkanā svītra bija augšpusē, melnā svītra - pa vidu, bet zaļā svītra - apakšā. Saule augšpusē tika aizstāta ar baltu sauli vidū. Šai saulei bija 45 stari, kas nozīmēja Malāvijas ekonomisko izaugsmi kopš neatkarības iegūšanas. Karogu 2010. gada 29. jūlijā apstiprināja Malāvijas prezidents Bingu va Mutharika. Malāvijas iedzīvotāji nevēlējās mainīt karogu, bet valdība turpināja to mainīt. Iedzīvotāji karogu iesauca par "Bingu karogu", jo uzskatīja to par viltotu karogu. Daudziem šis karogs nepatika, uzskatot to par nācijai sliktu.
2012. gada 28. maijā prezidente Džoisa Banda (Joyce Banda) nomainīja karogu pret pirmo karogu.
"Bingu karogs" (2010-2012)
Meklēt