Freija (Freya) — norvēģu mitoloģijas mīlestības, skaistuma un kara dieviete
Freija — norvēģu mitoloģijas mīlestības, skaistuma, kara un auglības dieviete; iepazīsti viņas leģendas, Brísingamen kaklarotu, Fólkvangr un vareno simboliku.
Freija (sennorvēģu: "[dāma]") ir mīlestības, skaistuma, seksa, auglības, seiðr, kara un nāves dieviete norvēģu mitoloģijā. Freyja ir Vanir cilts locekle, Njörðr meita un Freyr dvīņumāsa. Viņa ir skaistākā un izsmalcinātākā no dievietēm, viņai pieder kaklarota Brísingamen, viņa brauc ratos, ko velk divi kaķi, un viņu pavada milzīgs kuilis vārdā Hildisvíni; turklāt Freijai ir arī apmetnis no sānu spalvām. Viņa ir precējusies ar dievu Óðr, no kura viņa ir dvīņu dieviešu Hnöss un Gersemi māte. Freija valda pār Fólkvangr debesu lauku(-iem), kur viņa saņem pusi no kaujā bojā gājušajiem, bet otra puse dodas uz Valhallu. Mazās dievietes Gefjon, Skaði, Þorgerðr Hölgabrúðr un Irpa (sennorvēģu: burtiski "Þorgerðr, Hǫlgi līgava") un Menglöð kalpo kā viņas kalpones.
Mūsdienās viņas vārds bieži tiek tulkots angļu valodā kā Freya, bet oriģinālvalodā norvēģu valodā vārds tiek rakstīts Freyja.
Izcelsme un vārda nozīme
Vārds Freyja/Freyja cēlies no proto‑ģermāņu saknes, kur tas nozīmē "dāma" vai "kungiene" (salīdzinoši ar vārdu frey — "kungs"). Viņa pieder Vaniru dievu kārtai, kas tradicionāli saistīta ar auglību, dabas spēkiem un lauksaimniecību, taču Freija pārklāj gan mīlestības un skaistuma, gan kara un nāves jomas, kas parāda mitoloģijas jomu savstarpējo saplūšanu.
Atribūti un simboli
- Brísingamen — slavenā kaklarota, kas bieži minēta poētiskajos tekstos. Mītu variācijas stāsta, ka kaklarota radīta no dvergām (rūķiem) un ka Freija par to samaksājusi lielu cenu; detaļas variē dažādos avotos.
- Rati un kaķi — Freiju vīzualizē kā braucēju ratiem, ko velk kaķi, kas simbolizē gan sievišķību, gan saikni ar mājām un lauksaimniecību.
- Hildisvíni — kaujas cūka vai kuilis, kas bieži pavada Freiju; dažos tekstos Hildisvíni ir varoņa vai pavadones pārģērbšanās, kas cīnās viņas labā.
- Apmetnis no spalvām (fjaðrhamr) — spalvu apmetnis vai ērglis/pūces/spalvu klēpja spēja ļauj dievietei mainīt formu un ceļot, kas ir raksturīgi seiðr un burveņu motīviem.
- Fólkvangr — viņas valdījums, kur Freija saņem pusi no kaujā kritušajiem, ko dažkārt uzskata par līdzīgu vai papildinošu Valhallai.
Mīti un literārie avoti
Galvenie avoti par Freiju ir Poetic Edda un Prose Edda, kā arī dažādi viduslaiku sagi un skaldiskās dziesmas. Mīti par viņu ietver:
- Stāstus par Brísingamen — dažās versijās Freija to ieguva no dvergiem; citās versijās to atņēma un atkal atguva, iesaistot cilvēku un dievu lomu.
- Sēru motīvu, kurā ģimenes stāsts par Freijas vīru Óðr, kurš bieži dodas prom, izraisot Freijai ilgas un asaras — dažos avotos viņas asaras tiek aprakstītas kā zelta vai dzeltenas.
- Sadarbība ar dieviem kaujā un viņas loma, piešķirot karavīrus Fólkvangr — tas norāda, ka viņa pildīja funkcijas, kas citos mītos attiecinātas uz valkīrijām vai Odiņu.
- Freijas pratība seiðr (burtu maģija un tālredzība), ko dažkārt piespriež arī Njörðr dzimtas vīriem; šo praksi varēja praktizēt völvas (zīlnieces), un Freija tiek uzskatīta par vienu no tiem, kas šo mākslu nodotīja citiem dieviem, tostarp Óðinn (Odin).
Kults, pielūgsme un simboliskā loma
Freija bija viena no centrālajām dievietēm skandināvu reliģiskajā domā. Viņas asociācijas ar mīlestību, dzimtbūšanu un seksu padara viņu svarīgu auglības ritos, bet kaujas un nāves aspekti — nozīmīgu arī karavīru un aizbildņu kultos. Vēstures avoti liecina par vietvārdiem, dzeju un iespējamiem vietējiem tempļiem vai svētvietām, kuri veltīti sievietes dievietei, tomēr precīzas oficiālas prakses apraksti ir fragmentāri un bieži vien interpretējami.
Freija mūsdienās
Freijas tēls ir iedvesmojis literatūru, mākslu, mūziku un popkultūru — no romantiskiem attēlojumiem līdz modernām rekonstrukcijām seno dievību cienītāju aprindās (neopaganisms). Vārds Freya/Freyja ir kļuvusi par populāru sievietes vārdu daudzās valstīs, un viņas simboli (kaklarota, kaķi, cūka) bieži parādās ģimenes, rotaļlietu un zīmolu ikonogrāfijā. Arī lingvistiskās un etimoloģiskās diskusijās viņa tiek salīdzināta ar citām ģermāņu dievietēm (piem., Frigg), un reizēm tiek apspriesta viņu savstarpējā sakarība vai saplūšana tautas ticējumos.
Treknas piezīmes par avotiem un interpretāciju
Jāņem vērā, ka daudz kas par Freiju balstās uz viduslaiku rakstiem, kas ierakstīti jau kristietības ietekmē. Tādēļ daudzas detaļas var būt saplūdušas, papildinātas vai interpretētas vēlākos laikos. Mītu versijas bieži atšķiras, un pētījumi turpina atklāt sīkākas nianses par viņas lomu un kultu vēsturē.
Nogalinātā saņēmējs
Valkīrijas, izvēlējušās, kam jādzīvo un kam jāmirst kaujā, savāc nogalināto dvēseles un nogādā tās Valhallā, kur tās kopā ar Odinu ietur mielastu un izklaidējas; pati Freija dala pusi no šiem varoņiem ar Odinu. Viņas svētā valstība ir Fólkvangr lauks, kurā atrodas viņas lielā zāle Sessrúmnir. Tur Freija nosaka, kur sēdēt viņas karotājiem.
Tas ir tas, kas rakstīts mīta oriģinālā:
Devītā zāle ir Folkvang, kur gaišā Freyja nolemj.
kur sēdēs viņas karotāji,
Daži no nogalinātajiem pieder viņai,
Daži pieder Odinam.
Odr līgava
Freija apprecējās ar dievu Óðr. Viņa ļoti mīlēja savu vīru, bet viņš bieži devās tālos ceļojumos, un Freija raudāja par viņu ar sarkanām zelta asarām. Viņas asaras, nokrītot uz zemes, kļuva zelta un dzintara krāsas, tāpēc zeltu sauca par "Freijas asarām". Viņiem piedzima divas skaistas meitas Hnoss un Gersemi.
Brisingamena īpašnieks
Freija bieži brauc ar ratiem, ko velk lieli zilie kaķi (viņas svētais dzīvnieks), vai uz zelta kuiļa vārdā Hildisvini, kurš pavada viņu kaujās. Freija bija slavena ar savu daiļumu un skaistumu, jo mīti stāsta par trim milžiem, kuri vēlējās viņu apprecēt, bet tos visus nogalināja pērkona dievs Tors.
Freijai ir arī dārgā kaklarota, ko sauc par Brīsingamen. Reiz dievs Loki nozaga šo kaklarotu, un Freijai nācās lūgt palīdzību aizbildnim Heimdālam. Heimdallr iesaistījās cīņā ar Loki un uzvarēja triksteri, atdodot kaklarotu Freijai. Tāpēc Loki tiek dēvēts arī par "Brisingamena zagli", bet Heimdalls - par "Brisingamena meklētāju".
Tors, jǫtnāru karalis, reiz nozaga Tora āmuru - Mjölniru. Kad Loki devās uz Jötunheimru, lai atgūtu āmuru, viņš atrada Thrymru, kurš atklāja, ka plāno Mjölniru uzdāvināt Freijai kā kāzu dāvanu, jo vēlas viņas roku. Kad Loki atgriezās Asgarda, lai paziņotu šo ziņu, Freija bija tik ļoti sadusmota, ka debesis satricinājās un Brisingamena kaklarota salūza. Kad tika nolemts, ka Tors dosies pie Trimra, uzdodoties par Freiju (Loki pārģērbās par vienu no dievietes kalponēm), viņš aizņēmās kaklarotu. Viņiem ierodoties, Trīmrs sarīkoja milzīgu mielastu kāzu svinībām, jo kā kāzu dāvanu "Freijai" viņš pasniedza Mjölniru; tad Tors paņēma āmuru, nogalinot Trīmru un visus, kas piedalījās kāzās.
Heimdāls atved Brisingamenu atpakaļ pie Freijas
Darbvietas
Freija ir karotāju dieviete. Ikreiz, kad viņa dodas kaujās, viņa saņem pusi no mirušo varoņu dvēselēm. Viņa ir arī maģijas, kas pazīstama kā seiðr, praktizētāja, un ļoti prasmīgi prot to izmantot. Viņai ir maģisks apmetnis, kas izgatavots no sokola spalvām un ļauj viņai lidot starp dažādām pasaulēm.
Freija ir ražas un dzemdību dieviete. Viņa ir arī mīlestības dieviete, kurai mīlētāji var sūtīt lūgšanas.
Friga un Freija bija divas no visvairāk godātajām dievietēm norvēģu mitoloģijā. Viņas īpaši pielūdza vikingi. Freija esot bijusi labestīgākā no visām dievietēm. Kādā Poētiskās Eddas poēmā stāstīts, ka kāds jauneklis vārdā Ottars vienmēr uzticējies dievietēm; viņš uzcēlis klinšu svētnīcu dievietēm, un Freija uzklausījusi viņa lūgšanas. Viņa pārģērbusi Ottaru par savu zelta kuiļu un devās ceļojumā, lai palīdzētu viņam atrast senčus.
Pēc Ragnarok
Ragnarök pēdējā kaujā Odins un Freirs mirs. Nav teikts, ka Freija būtu gājusi bojā Ragnarök laikā vai izdzīvojusi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Freija?
A: Freija ir mīlestības, skaistuma, seksa, auglības, seiנra, kara un nāves dieviete norvēģu mitoloģijā. Viņa ir Vanir cilts locekle un Njצrנrנr meita un Freyr dvīņumāsa.
J: Kas pieder Freijai?
A: Freijai pieder kaklarota Brםsingamen un apmetnis no sānu spalvām.
J: Ar ko Freija ir precējusies?
A: Freija ir precējusies ar dievu ׃נr, no kura viņa ir dvīņu dieviešu dvīņu Hnצss un Gersemi māte.
J: Kur Freija valda?
A: Freija valda pār Fףlkvangr, kur viņa saņem pusi no kaujās bojā gājušajiem, bet otra puse dodas uz Valhallu.
J: Kas ir viņas kalpones?
A: Viņas kalpones ir Gefjon, Skaנi, orgerנr Hצlgabrתנr un Irpa (sennorvēģu valodā "orgerנr, Hǫlgi līgava") un Menglצנ.
J: Kā viņa ceļo?
A: Viņa ceļo ratiņos, ko velk divi kaķi, kurus pavada milzīgs kuilis vārdā Hildisvםni.
J: Kā mūsdienās bieži tiek tulkots viņas vārds? A: Mūsdienās viņas vārdu angļu valodā bieži tulko kā Freya, taču oriģinālvalodā norvēģu valodā viņas vārds tika rakstīts kā "Freyja".
Meklēt