Freirs (Freyr) — nordiskās mitoloģijas Vaniru dievs labklājības un auglības
Freirs (Freyr) — Vaniru dievs nordiskajā mitoloģijā: labklājība, auglība, Skíðblaðnir, Gullinbursti, Sümrbranðr un mīlas stāsts ar Gerðr — leģendas un simbolika.
Freirs (sennorvēģu: "[Kungs]") ir viens no svarīgākajiem labklājības, laba laika, ražas un auglības dieviem norvēģu mitoloģijā. Viņš simbolizē sakrālo valdīšanu, vīrišķību, ražu un mieru. Freirs ir Vaniru cilts loceklis, Njörðr dēls un Freyja dvīņubrālis. Viņa sieva ir milzenes Gerðr.
Atribūti un īpašumi
Freiram piedēvē daudzus īpašus priekšmetus un radības, kas parāda gan viņa saikni ar dabu, gan ar dievu pasaules tehnoloģijām:
- Gullinbursti — zeltainais vērsis/svars–cūka ar mirdzošiem sariem, kurš spēj skriet ātri un izgaismot ceļu; to, kā stāstos teikts, izkala rūķi.
- Skíðblaðnir — izcils kuģis, kas vienmēr iepriecina ar labvēlīgu vēju un kuru var salocīt un nēsāt somā; arī šī kuģa izgatavotāji mitoloģijā ir rūķi, ko sauc par Ivaldi dēliem.
- Sümrbranðr (Vasaras zobens) — leģendārs zobens, par kuru teikts, ka tas var cīnīties pats; Freirs vēlāk ziedo šo zobenu, un tas ir būtisks viņa likteņa stāstā.
Galvenie mīti
Viens no pazīstamākajiem stāstiem par Freiru ir mīlas sižets ar jötuneni Gerðr. Kad Freirs apsēdās pie Odina trona Hliðskjálf (no kura var redzēt jebko un jebkurā vietā Deviņās pasaulēs), viņš ieraudzīja Gerðr — skaistu milzeni no Jötunheimra — un iemīlējās. Lai iegūtu Gerðr roku, viņš sūtīja savu kalpu Skírniru pārrunām un pievilināšanai. Kad Gerðr sākotnēji atteicās, Skírnir piedraudēja viņai ar nāvi un ar to, ka mantotās zemes tiks pakļautas postam; beigās Gerðr piekrita, bet Freirs par atlīdzību atdeva savu zobenu Sümrbranðr, kas vēlāk izrādījās liktenīga izvēle — bez zobena Freiram būs grūtāk aizstāvēt sevi nākotnes kaujās.
Mitoloģija arī stāsta, ka Alfheimra — Alfheimra, elfu zeme — tika dāvāta Freiram kā valsts vai manta, ko viņš pārvalda. Šī saikne ar elfiem un zemi vēl vairāk pastiprina viņa lomu kā auglības un ražas dievam.
Freira loma pasaules nobeigumā un kults
Svarīgs elements Freira mitoloģijā ir viņa paredzamā loma Ragnarökā. Tā kā viņš bija atdevis savu zobenu, mīti vēsta, ka viņam nāksies cīnīties pret liesmu milzeni Surtr bez sava spēcīgā ierocī — tādēļ Freirs tiek nogalināts kaujā. Šis sižets uzsver gan upurēšanās motīvu, gan traģisku likteni, kas piemeklē dievu, kura īpašības pagaidām ir saistītas ar dzīvību un augšanu.
Freira kults bija īpaši izplatīts Ziemeļeiropā — īpaši Zviedrijā, kur viņam reiz piedēvēja saikni ar ciltīm un valdnieku dzimtu mītu. Tiek minēts, ka viņš ir Zviedrijas patrons, un statujas vai attēlojumi, kas attēlo Odinu, Toru, Freju, Frigu un Freiju, bieži parādās senajos tempļos un kultūras priekšmetos.
Ikonogrāfija un mantojums
Freirs tradicionāli tiek attēlots kā jauns, spēcīgs un godīgs dievs, bieži ar saistībām pie dabas — ziediem, ražas ienākumiem un miermīlīgu valdīšanu. Mūsdienu pētniecībā viņu uzlūko kā svarīgu simbolu, kas saistīts ar lauksaimniecību, sabiedrības labklājību, tiesībām uz zemi un valdnieku leģitimitāti. Literatūrā un mākslā Freira tēls bieži tiek izmantots, lai ilustrētu pretrunu starp kara varoni un auglības sargu — dievu, kurš gan īsteno sevišķu varu uz plaukstošu dzīvi, gan ar laiku saskaras ar militāru draudu realitāti.
Freira stāsti ir daļa no plašākā Ziemeļu mitoloģijas mantojuma un joprojām iedvesmo gan akadēmiskus pētījumus, gan populāro kultūru — no rekonstrukcijām un laikmetīgām interpretācijām līdz literatūrai, rotaļlietām un mākslai, kas pēta dievu lomas senajās sabiedrībās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Freirs?
A: Freirs ir Ziemeļvalstu mitoloģijas labklājības, laba laika un auglības dievs. Viņš ir saistīts ar sakrālo valdīšanu un vīrišķību, un ir Vanir cilts loceklis.
J: Kas ir Freira vecāki?
A: Freira vecāki ir Njordands un viņa dvīņumāsa Freija.
J: Uz kā Freirs dodas kaujā?
A: Freirs ierodas kaujā uz milzīga spīdoša kuiļa, ko sauc Gullinbursti.
J: Kāda tipa kuģis viņam pieder?
A: Freiram pieder varenais kuģis Skíðblaðnir, ko kaluši brāļi Drawrven, ko dēvē par Ivaldi dēliem. Par to ir teikts, ka tajā vienmēr pūš labvēlīgs vējš, un, kad tas netiek izmantots, to var salocīt kopā un nēsāt maisiņā.
J: Kādu ieroci viņš savulaik turēja rokās?
A: Freirs reiz turēja leģendāro zobenu Sümrbranðr, par kuru tika teikts, ka tas pats spēj cīnīties.
J: Kā Freijs saskārās ar Gerðr? A: Kad Freirs aizklīda un apsēdās Odina tronī Hliðskjálf (no kura var redzēt jebko un jebkurā vietā Deviņās pasaulēs), viņš tā vietā, lai ieraudzītu Freyju (kas nesen bija kaut kur pazudusi), ieraudzīja Gerðr, skaistu Jötunheimr dzimušu milzeli.
J: Kur atrodas Freijas valstība?
A: Freija valstība atrodas Alfheimrā, elfu zemē.
Meklēt