Fukušimas Daini atomelektrostacija (Japāna) — vēsture, reaktori un 2011. krīze

Fukušimas Daini atomelektrostacija — vēsture, četri reaktori, TEPCO darbība un 2011. gada cunami krīze: tehniskie fakti, seku pārvaldība un mantojums Japānā.

Fukusimas Daini atomelektrostacija (福島第二原子力発電所, Fukusima Dai-Ni Genshiryoku Hatsudensho) ir atomelektrostacija Naraha un Tomioka pilsētās Futabas rajonā Fukusimas prefektūrā, Japānā. Spēkstaciju pārvalda Tokijas elektroenerģijas uzņēmums (TEPCO). Spēkstacijā ir četri kodolreaktori. Visi četri no tiem tika automātiski izslēgti pēc 2011. gada Tōhoku zemestrīces un cunami. Dažkārt spēkstaciju dēvē par Fukušimas II atomelektrostaciju, jo "Daini" japāņu valodā nozīmē "numurs 2".

Tehniskie dati un konstrukcija

Spēkstacijā tiek izmantoti verdošā ūdens reaktori (BWR). Toshiba uzbūvēja 1. un 3. reaktoru, savukārt Hitachi uzbūvēja 2. un 4. reaktoru. Katram reaktoram ir atsevišķa reaktora ēka un turbīnas korpuss, kā arī deguma jeb izsmeltā kurināmā baseini. Dizains paredz vairākus drošības slāņus, avārijas dzesēšanas sistēmas un rezerves barošanas avotus (piem., dīzeļģeneratorus), lai nodrošinātu reaktoru drošu atdzesēšanu ārkārtas situācijās.

2011. gada notikumi un to norise

Pēc 2011. gada 11. marta Tōhoku reģiona zemestrīces visi četri Daini reaktori automātiski tika izslēgti (saukts par "scram"). Cunami, kas sekoja zemestrīcei, appludināja daļu ar iekārtām saistīto infrastruktūru, tostarp turbīnu ēkas un zemākas līmeņa tehniskas telpas. Tomēr, atšķirībā no blakus esošās Fukušimas Daiči (kur notika kodoltokas un plašas radioaktīvas izdalīšanās), Daini reaktoru kodolpriekšmeti saglabāja integritāti un nenotika kodolkatastrofa vai kodola izkūde pēc mūsdienu definīcijām.

Līdz 2011. gada 15. martam visi spēkstacijas reaktori tika apturēti aukstā režīmā. Aukstais režīms nozīmē, ka reaktora kodols ir atdzesēts līdz stāvoklim, kurā joda ķīmiskās reakcijas un noārdīšanās produkti tiek kontrollēti un nav aktīvas siltuma rašanās, kas prasa pastāvīgu ārēju dzesēšanu tādā apjomā kā avārijas režīmā.

Ūdens un radioloģiskā situācija pēc cunami

2011. gada jūnijā spēkstacijā joprojām atradās aptuveni 7000 tonnu jūras ūdens, kas ieplūdis cunami rezultātā. TEPCO izteica nodomu šo ūdeni tukšot atpakaļ okeānā, taču apmēram 3000 tonnu no tā saturēja paaugstinātu radioaktivitāti — tātad nebija iespējams vienkārši atgriezt ūdeni bez papildu apstrādes vai atļaujas. Japānas Zivsaimniecības aģentūra, reaģējot uz bažām par zvejas produktu drošību un sabiedrības veselību, neļāva vienkāršu izliešanu atpakaļ jūrā bez papildu apspriešanas un monitoringa.

Spēkstacijā esošie deguma baseini tika uzraudzīti un dzesēti, un netika ziņots par nozīmīgām paaugstinātām radiācijas līmeņa noplūdēm ārpus objekta robežām, salīdzinot ar Daiči incidentu. Vietējās un valsts iestādes veica mērījumus, monitoringu un evakuācijas pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus un jūras bioloģiskos resursus.

Administratīvā un tiesiskā reakcija; ārkārtas situācijas slēgšana

Japānas valdība un regulatori pastiprināti uzraudzīja Daini staciju kopā ar citām skartajām vietām. TEPCO ziņoja par postošo ietekmi uz infrastruktūru un par nepieciešamību veikt plašu novērtēšanu un atjaunošanu. Japānas premjerministrs paziņoja, ka ārkārtas situācija Fukušimas Daini kodolspēkstacijā ir beigusies 2011. gada 26. decembrī, kas nozīmēja, ka tiešo avārijas draudu posmu uzskatīja par pārvarētu. Tomēr pilnīga tehnisko seku likvidācija, analīze un vides monitorings turpinājās vēl daudzus gadus pēc tam.

Devas aprūpe, dekomisija un ilgtermiņa apsaimniekošana

Pēc 2011. gada notikumiem TEPCO un Japānas iestādes pievērsās gan īstermiņa atjaunošanas darbiem, gan ilgtermiņa lēmumiem par reaktoru statusu. Daini reaktori netika pakļauti kodola izkūdešanai kā Daiči vienībās; tomēr stacijas infrastruktūra bija bojāta, un tajā bija piesārņots ūdens un citi avārijas seku elementi, kas prasīja ilgstošu likvidāciju un demontāžu darbu plānošanu. Dekomisijas process kodolenerģētikas objektos bieži prasa vairākus desmitus gadu — no drošības nodrošināšanas, degvielas un kontaminēto materiālu izņemšanas līdz vietas sanācijai un slēgšanai.

Salīdzinājums ar Fukušimas Daiči un mācības

Galvenā atšķirība starp Daini un blakus esošo Daiči bija tā, ka Daini izdevās izvairīties no kodola kušanas un plašas radioaktīvās izdalīšanās. Tomēr abi notikumi izgaismoja sistēmiskus trūkumus — nepieciešamību paaugstināt aizsardzību pret milzīgiem cunami, nostiprināt rezerves barošanas avotus, aizsargāt dzesēšanas sistēmas pret applūšanu un uzlabot krīzes vadību. Šīs mācības ietekmēja gan Japānas, gan starptautiskās kodolenerģētikas drošības prasmes un regulas pēc 2011. gada.

Pašreizējā situācija — monitorings, kontroles pasākumi un dekomisijas sagatavošana — turpinās, un jebkuras konkrētas darbības vai plāni par stacijas nākotni tiek paziņoti caur TEPCO un kompetentajām valsts institūcijām. Notikumi pie Fukušimas Daini kalpo kā svarīgs piemērs tam, cik būtiski ir regulāri pārbaudīt un uzlabot kodolobjektu drošības pasākumus pret ekstrēmiem dabas apstākļiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Fukušimas Daini atomelektrostacija?

J: Kas vada Fukušimas Daini atomelektrostaciju?

Jautājums: Cik daudz kodolreaktoru ir Fukušimas Daini atomelektrostacijā?

J: Kas izraisīja visu četru kodolreaktoru automātisku izslēgšanos Fukušimas Daini atomelektrostacijā?

J: Kas uzbūvēja Fukušimas Daini atomelektrostacijas 1. un 3. reaktoru?

Jautājums: Kāpēc Japānas Zivsaimniecības aģentūra neļāva TEPCO izlaist jūras ūdeni atpakaļ okeānā?

Jautājums: Kad Japānas premjerministrs paziņoja, ka Fukušimas Daini atomelektrostacijā ir beigusies kodolnegadījumu avārija?

Meklēt pēc burta