Garuda Indonesia 152. reiss bija regulārs Indonēzijas iekšzemes pasažieru lidojums no Soekarno-Hatta starptautiskās lidostas Džakartā uz Polonijas starptautisko lidostu Medanā, Ziemeļsumatrā. Lidojums tika veikts ar gaisa kuģi Airbus A300B4 ar reģistrācijas numuru PK-GAI, un to veica Garuda Indonesia.

Lidojuma dati un ekipāža

1997. gada 26. septembrī 152. reisa Airbus A300B4 veica parastu iekšzemes reisu no Džakartas uz Medanu. Kapteinis Hance Rahmowiyogo bija pieredzējis pilots ar vairāk nekā divdesmit gadu stāžu Garuda Indonesia un vairāk nekā 12 000 lidojumu stundu. Uz lidmašīnas atradās pasažieri un apkalpe; kopējais bojāgājušo skaits katastrofā bija 234 cilvēki.

Notikumu gaita

Avārija notika, kad, tuvošanās laikā Medanai un pie sliktas redzamības apstākļiem, lidmašīna ietriecās kalnainā mežā apmēram 30 jūdzes (48 km) uz dienvidiem no Medanas. Avārijas vieta atradās gravā netālu no Buah Nabar ciemata Sibolangit rajonā. Tolaik reģionā bija plaša migla un dūmi, kas ievērojami samazināja redzamību.

Vides apstākļi

1997. gada rudenī Dienvidaustrumu Āzijā izplatījās smags haze (migla/dūmi) dēļ plašām mežu un lauksaimniecības ugunsgrēkiem — šis fenomens būtiski pasliktināja redzamību uz reģionālajiem piegājieniem un bija viens no faktoriem, kas apgrūtināja lidojumu veikšanu un navigāciju Medanas piegādes rajonā.

Izmeklēšana un secinājumi

Pēc avārijas tika uzsākta izmeklēšana, kuras gaitā tika analizēti toreizējie lidmašīnas ieraksti, ATC komunikācija un vides apstākļi. Izmeklētāji norādīja, ka būtiski faktori bija pilotu situācijas izpratnes zaudēšana, komunikācijas problēmas ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem un ļoti ierobežota redzamība. Šādos apstākļos lidmašīna veica kontrolētu sadursmi ar zemes reljefu (t.s. controlled flight into terrain — CFIT).

Sekas, mācības un drošības uzlabojumi

  • Atgādinājums par vidi kā faktoru: 1997. gada miglas un dūmu ietekme akcentēja nepieciešamību iekļaut vides riska novērtējumu lidojumu plānošanā.
  • Komunikācija un procedūras: notikums uzsvēra ATC un ekipāžas komunikācijas skaidrības nozīmi piegādes un nolaišanās fāzēs.
  • Tehniskie uzlabojumi: pēc avārijas tika pievērsta liela uzmanība navigācijas palīdzības līdzekļu un piegādes procedūru uzlabošanai, kā arī apmācībām, kas vērstas uz situācijas apzināšanos un CFIT novēršanu.
  • Atmiņa un ietekme: 152. reisa avārija joprojām tiek atcerēta kā letālākā aviokatastrofa Indonēzijā un bija traģiskākais aviācijas incidents 1997. gadā.

Šī traģēdija izraisīja diskusijas par to, kā aviācijas drošības politika, apmācības un tehnoloģijas var samazināt risku līdzīgās situācijās, īpaši reģionos, kuri regulāri skar vides apdraudējumi kā mežu ugunsgrēku radītā migla.