2010. gada Gazas flotiles reids (Mavi Marmara / Gazas brīvības flotile)

Gazas josla ir Palestīnas daļa. Tā ir viena no visblīvāk apdzīvotajām teritorijām uz Zemes. Aptuveni 493 km² platībā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.

Palestīniešu pašpārvalde apgalvo, ka šī ir okupēta teritorija. Viņi saka, ka Izraēla ir okupācijas spēks, un tai ir jāatkāpjas un jāatdod šī teritorija atpakaļ palestīniešiem. Izraēla ir vairākas reizes uzbrukusi un bombardējusi Gazas joslu, pēdējo reizi 2008. gada decembrī.

Izraēla tā neuzskata, jo tā 2005. gadā nodeva teritoriju palestīniešu pārvaldībai un laika gaitā ir atvilkusi savu karaspēku. Tikmēr palestīniešu grupējums Hamas, kas kontrolē šo teritoriju, ir raidījis raķetes uz Izraēlu.

Hamas pārņēma Gazas joslu kopš Fatah un Hamas konflikta, kas notika pēc 2006. gada palestīniešu vēlēšanām, kad Izraēla paziņoja, ka Hamas ir teroristiska kustība. Tāpat Ēģipte nepiekrita Hamas palestīniešu pašpārvaldes amatpersonu izvešanai no Gazas joslas.

Izraēla apgalvoja, ka Gazas joslas blokāde ir Izraēlas drošības pasākums, taču Brīvās Gazas kustība ir pret to. Hamas kopā ar citiem grupējumiem ir radījuši problēmas šajā teritorijā un Izraēlas dienvidu daļā. Bloķēšana sākās 2007. gadā. Daudzām valstīm (piemēram, Ēģiptei) ir žēl Gazas joslas, dažas citas (piemēram, Irāna) ienīst Izraēlu vai kaut kādā veidā baidās no tās, bet dažas (piemēram, ASV) piekrīt Izraēlai.

Gazas josla ir Palestīnas daļa. Tā ir viena no visblīvāk apdzīvotajām teritorijām uz Zemes. Aptuveni 493 km² platībā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.

Palestīniešu pašpārvalde apgalvo, ka šī ir okupēta teritorija. Viņi saka, ka Izraēla ir okupācijas spēks, un tai ir jāatkāpjas un jāatdod šī teritorija atpakaļ palestīniešiem. Izraēla ir vairākas reizes uzbrukusi un bombardējusi Gazas joslu, pēdējo reizi 2008. gada decembrī.

Izraēla tā neuzskata, jo tā 2005. gadā nodeva teritoriju palestīniešu pārvaldībai un laika gaitā ir atvilkusi savu karaspēku. Tikmēr palestīniešu grupējums Hamas, kas kontrolē šo teritoriju, ir raidījis raķetes uz Izraēlu.

Hamas pārņēma Gazas joslu kopš Fatah un Hamas konflikta, kas notika pēc 2006. gada palestīniešu vēlēšanām, kad Izraēla paziņoja, ka Hamas ir teroristiska kustība. Tāpat Ēģipte nepiekrita Hamas palestīniešu pašpārvaldes amatpersonu izvešanai no Gazas joslas.

Izraēla apgalvoja, ka Gazas joslas blokāde ir Izraēlas drošības pasākums, taču Brīvās Gazas kustība ir pret to. Hamas kopā ar citiem grupējumiem ir radījuši problēmas šajā teritorijā un Izraēlas dienvidu daļā. Bloķēšana sākās 2007. gadā. Daudzām valstīm (piemēram, Ēģiptei) ir žēl Gazas joslas, dažas citas (piemēram, Irāna) ienīst Izraēlu vai kaut kādā veidā baidās no tās, bet dažas (piemēram, ASV) piekrīt Izraēlai.

Turcijas pasažieru kuģis "Cruse Liner MV Mavi Marmara" 31. maijā mēģināja nogādāt Turcijas un Kipras palīdzību Gazas joslai, kad Izraēlas jūras spēki to atrada. Flotilla 13 atbalstīja 3 gadus ilgo blokādi. Mavi Marmara atradās 40 jūdžu attālumā no Gazas joslas, kad uz to uzbruka. Uz Mavi Marmara bija 27 britu aktīvisti, 9 palestīniešu, 8 turku, 2 īru, 1 zviedru, 1 dienvidāfrikāņu, 1 amerikāņu un 1 albāņu aktīvists, kā arī daži citi. Mavi Marmara sekoja īru pasažieru kuģis MV Rachel Corrie un vēl 4 mazāki kuģi. Uz šiem kuģiem kopumā bija 663-682 aktīvisti un palīdzības darbinieki, tostarp vairāki turki, vairāki malajieši, vēl viens amerikānis, austrālietis un beļģis.

Kopumā uz 6 civilās flotiles kuģiem bija 663 vai 683 cilvēki no 37 valstīm. Ievērojamu cilvēku vidū uz flotiles klāja bija Nobela Miera prēmijas laureāte Maireada Korrigana (Mairead Corrigan), bijušais ANO ģenerālsekretāra palīgs Deniss Hallidejs (Denis Halliday), Kneseta deputāte no Izraēlas un arābu tautības Haneena Zoubi (Haneen Zoubi), Islāma kustības Izraēlā ziemeļu nodaļas vadītājs Raeds Salāhs (Raed Salah), zviedru rakstnieks Henings Mankels (Henning Mankell) un vairāki politiķi no Eiropas un arābu valstu valdību un Eiropas Parlamenta.

Turcijas pasažieru kuģis "Cruse Liner MV Mavi Marmara" 31. maijā mēģināja nogādāt Turcijas un Kipras palīdzību Gazas joslai, kad Izraēlas jūras spēki to atrada. Flotilla 13 atbalstīja 3 gadus ilgo blokādi. Mavi Marmara atradās 40 jūdžu attālumā no Gazas joslas, kad uz to uzbruka. Uz Mavi Marmara bija 27 britu aktīvisti, 9 palestīniešu, 8 turku, 2 īru, 1 zviedru, 1 dienvidāfrikāņu, 1 amerikāņu un 1 albāņu aktīvists, kā arī daži citi. Mavi Marmara sekoja īru pasažieru kuģis MV Rachel Corrie un vēl 4 mazāki kuģi. Uz šiem kuģiem kopumā bija 663-682 aktīvisti un palīdzības darbinieki, tostarp vairāki turki, vairāki malajieši, vēl viens amerikānis, austrālietis un beļģis.

Kopumā uz 6 civilās flotiles kuģiem bija 663 vai 683 cilvēki no 37 valstīm. Ievērojamu cilvēku vidū uz flotiles klāja bija Nobela Miera prēmijas laureāte Maireada Korrigana (Mairead Corrigan), bijušais ANO ģenerālsekretāra palīgs Deniss Hallidejs (Denis Halliday), Kneseta deputāte no Izraēlas un arābu tautības Haneena Zoubi (Haneen Zoubi), Islāma kustības Izraēlā ziemeļu nodaļas vadītājs Raeds Salāhs (Raed Salah), zviedru rakstnieks Henings Mankels (Henning Mankell) un vairāki politiķi no Eiropas un arābu valstu valdību un Eiropas Parlamenta.

Izraēla apgalvoja, ka pārējie pieci kuģi tika uzlaisti un pārņemti miermīlīgi un ka vienīgie incidenti notikuši uz kuģa "Mavi Marmara", taču daudzi ziņo, ka vairāki cilvēki no pārējiem kuģiem arī ir ievainoti.

Flotile bija plānojusi izlauzties cauri Gazas blokādei, ignorējot Izraēlas plānu, ka aktīvisti apstāsies Ašdodas ostā un pārvedīs kravu caur to. Pēc tam, kad flotiles aktīvisti ignorēja atkārtotus aicinājumus padoties, ap plkst. 04.00 pēc mūsu ēras uz kuģiem uzkāpa karavīri no Shayetet 13 (Flotilla 13) vienības.

Konvoja organizatori Arafats Šukriofs no Brīvās Gazas kustības (FGM) noliedza Izraēlas armijas sniegto informāciju. Viens no flotiles konvoja līdzorganizatoriem sacīja, ka cilvēki, kas atradās uz viena kuģa, viņiem zvanīja pa tālruni un teica, ka Izraēlas helikopteri ir ieradušies, lai veiktu negaidītu reidu.

Tiek veikts uzbrukums kuģim MV Mavi Marmara

Kuģa "Mavi Marmara" uzkāpšana uz klāja izraisīja vardarbīgas sadursmes starp aktīvistiem un Izraēlas karavīriem, lai gan par notikušā detaļām ir strīdi.

Acīmredzot Izraēlas helikopters uz kuģa nogādāja 30 karavīrus-speciālistus. Pēc tam nezināmu iemeslu dēļ sākās kaujas. Izraēliešu karavīrs tika pārmests pāri kuģa borta malai, daži palīdzības darbinieki sacēlās nemieros un meta krēslus uz izraēliešiem. Izraēlieši izmantoja asaru gāzi, elektrošoka aparātus, apdullināšanas granātas un dūmu bumbas, lai pārtrauktu nemierus. Vēlāk abas puses raidīja vairākus šāvienus. Visbeidzot, visam beidzoties, kāda albāņu sieviete nokrita pāri kuģa sānam. Karavīri, kas izmantoja apdullināšanas granātas, pēc tam lūdza valdības atļauju izmantot šaujamieročus, ko viņi pēc tam saņēma.

Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka karavīri pēkšņi uzbruka pēc tam, kad no helikoptera nolaidās pa virvēm uz kuģa klāja. Kā ziņots, karavīri tika smagi piekauti, viens no viņiem tika sadurts ar nazi, bet viens iemests jūrā Diviem izraēliešiem tika atņemtas ieroči. Kāds izraēliešu komandieris teica, ka kādā brīdī pret viņiem no kuģa apakšējā klāja tika atklāta atklāta uguņošana. Mēģinot izklīdināt aktīvistus, tika izmantotas apdullināšanas granātas un asaru gāze. Pēc tam, kad tas izrādījās neefektīvi, komandieri lūdza un saņēma atļauju nošaut pretojošos aktīvistus. Komandieri šāvās aktīvistiem kājās, kas piespieda viņus izklīst. Pēc 30 minūtēm komandieres sasniedza tiltiņu un pārņēma kuģa vadību. Izraēlas armijas un Brīvās Gazas aktīvistu publiskotajos videoierakstos redzamas dažas kaujas. Izraēlas militārie spēki publicēja 20 videoierakstus, kuros redzams šis incidents,

Saskaņā ar IDF preses vienības majora Avitāla Leiboviča teikto, aktīvisti uzbruka karavīriem ar nažiem, ragavām, stekiem un nūjām, kā arī ar pistolēm, ko atrada Izraēlas karavīri. Brīvās Gazas kustības valdes loceklis Ādams Šapiro (Adam Shapiro) sacīja, ka saskaņā ar Al Jazeera korespondentu teikto uz kuģa esošie karavīri sākuši atklāt uguni uzreiz pēc tam, kad viņi nolaidās pa virvēm.

"Mavi Marmara" kapteiņa sieva Nilüfer Ören paziņoja, ka IDF sāka tos izsekot pēc 90 jūdzēm (140 km), konvojam sekoja 40 Izraēlas kuģi, kuri izspiegoja konvoju, līdz plkst. 04.45 karavīri no helikopteriem uzkāpa uz kuģiem. Viņa arī teica, ka tika izmantotas apdullināšanas granātas un dūmu bumbas. Tāpēc aktīvisti un apkalpes locekļi izmantoja gāzmaskas. Bijušais Vācijas parlamenta Kreisās partijas deputāts Normans Pēčs (Norman Paech), kurš atradās uz kuģa "Mavi Marmara" klāja, sacīja, ka savā kuģa daļā redzējis tikai trīs aktīvistus, kas pretojās, un sacīja: "Viņiem nebija ne nažu, ne cirvju, tikai nūjas, ko viņi izmantoja, lai sevi aizstāvētu."

Irānas TV un Al Jazeera TV ziņu reportieri stāstīja par asaru gāzes/CS gāzes un apdullināšanas granātu izmantošanu. Izraēlas karavīri teica, ka aktīvisti valkājuši gāzmaskas un slēpošanas maskas. Apvienoto Nāciju Organizācija, kas centās nepieņemt nevienu pusi, pilnībā neticēja nevienai no pusēm.

Uz kuģa MV Rachel Corrie tiek veikts uzbrukums

Kuģis MV Rachel Corrie padevās un pacēla balto pamiera karogu, kad uz tā uzkāpa Izraēlas flote.

Uz Challenger One tiek veikts uzbrukums

Kuģis Challenger One paātrināja savu kursu, lai ļautu žurnālistiem fotografēt notiekošo reidu. Huwaida Arraf, amerikāņu aktīviste, kas atradās uz Challenger One, ziņoja, ka Izraēlas karavīri uzbruka visiem, kas mēģināja viņiem traucēt pārņemt kuģi, ar kājām, elektrošoka un apdullināšanas granātām.

Aktīviste Huvaida Arraf ziņoja, ka, nokļūstot uz Challenger One, Izraēlas karaspēks atņēma aktīvistiem visu sakaru aprīkojumu, kameras, mobilos tālruņus, radioaparātus un atmiņas kartes.

Uz kuģa Sfendoni tiek veikts uzbrukums

Bijušais Apvienotās Karalistes diplomāts Eds Peks, kurš atradās uz kuģa Sfendoni, teica, ka izraēliešu karavīri bija labi apmācīti un labi uzvedās. Karavīri saķērās ar dažiem aktīvistiem, kas mēģināja bloķēt viņu piekļuvi stūres maniežai, taču nopietnu ievainojumu nebija, teica Peks. Uz Sfendoni klāja esošais 64 gadus vecais bijušais valodu profesors Pols Larudijs no El Cerito, Kalifornijas štatā, pēc ASV ģenerālkonsula un viņa advokātu teiktā, tika piekauts un sašauts ar elektrošoku; viņa ģimene ir ziņojusi, ka Izraēlas konsulārie darbinieki viņus informējuši, ka Larudijs, pacifists, tika piekauts pēc tam, kad nepakļāvās karavīru rīkojumiem.

Apkalpes loceklis Šeins Dilons ziņoja, ka izraēliešu karavīri izmantojuši elektrošoka ieročus, salauzuši degunu kādai beļģietei un piekāvuši citu pasažieri. Austrālijas fotožurnālistei Keitai Geraghtijai (Kate Geraghty) uzbruka Izraēlas karavīri, kas atradās uz Challenger One klāja, mēģinot fotografēt uzlidojumu, un viņai tika dots elektrošoks.

Uz kuģa Eleftheri Mesogeios tiek veikts uzbrukums

Otrā flotiles kuģa kapteinis Kutlu Tirjaki (Kutlu Tiryaki) sacīja, ka pasažieriem nemaz nav ieroču, bet viņi tikai ieradušies, lai miermīlīgā veidā sniegtu palīdzību.

Otrs, vārdā nenosaukts kuģis tiek apzagts.

Pēdējais konvoja kuģis padevās, kad uz to uzbruka, un pacēla baltu karogu.

Rezultāti

Tika paziņots, ka 9-19 cilvēki ir miruši un 32-50 ievainoti. Desmit no ievainotajiem bija izraēlieši, un viens no bojāgājušajiem bija Turcijas politiķis. Izraēla ir apstiprinājusi četrus bojāgājušos. Starp bojāgājušajiem ir İbrahim Bilgen, Turcijas politiķis no partijas Felicity.

Izraēlas cietumu dienests arestēja un ieslodzīja vismaz 32 aktīvistus, kas atradās uz kuģiem, pēc tam, kad viņi atteicās parakstīt deportācijas rīkojumu, tostarp divi no viņiem tika ievainoti, bet atteicās no ārstēšanas slimnīcā.

Izraēla paziņoja, ka jūras spēki "atrada ieročus, kas bija iepriekš sagatavoti un izmantoti pret mūsu spēkiem". IDF fotogrāfijās bija redzami naži, metāla un koka stabi, signālraķetes, atslēgas un ragavas ar marmora šāviņiem, kas, kā apgalvots, tika izmantoti pret karavīriem. Aktīvisti esot arī meta pret IDF karavīriem apdullināšanas granātas, un IDF parādīja video, kas to ilustrē. Izraēlas veiktajās kratīšanās uz kuģa tika atrastas bruņuvestes, nakts redzamības brilles un gāzmaskas.

Izraēlas ārlietu ministra paziņojumā presei teikts, ka vardarbība pret karavīriem jau bija plānota un ka uz kuģiem atrasti "vieglie ieroči", tostarp pistoles, ko Izraēlas Aizsardzības spēku (IDF) karavīri būtu atņēmuši aktīvistiem uz kuģa Mavi Marmara.

Attēls tuvplānā, kas iesniegts Jerusalem Post lasītājiem kā: Uz kuģiem, kas veidoja Gazas palīdzības flotili, atrastais ekipējums bija tikpat atšķirīgs, cik atšķirīgi bija flotiles deklarētie mērķi, un tajā bija redzami daži naži un nūjas. Izraēlas karavīri arī atzina, ka uz abiem kuģiem atraduši ratiņkrēslus, tīrīšanas līdzekļus un bērnu pienu.

Kāds augsta ranga norvēģu virsnieks pēc attēlu noskatīšanās paziņoja, ka "tas nav militārais aprīkojums" un ka lielākā daļa no instrumentiem un virtuves nažiem piederētu kuģim.

Augsta ranga Muitas apakšsekretariāta amatpersonas nosauca izraēliešus par "pilnīgām muļķībām".

Izraēla apgalvoja, ka pārējie pieci kuģi tika uzlaisti un pārņemti miermīlīgi un ka vienīgie incidenti notikuši uz kuģa "Mavi Marmara", taču daudzi ziņo, ka vairāki cilvēki no pārējiem kuģiem arī ir ievainoti.

Flotile bija plānojusi izlauzties cauri Gazas blokādei, ignorējot Izraēlas plānu, ka aktīvisti apstāsies Ašdodas ostā un pārvedīs kravu caur to. Pēc tam, kad flotiles aktīvisti ignorēja atkārtotus aicinājumus padoties, ap plkst. 04.00 pēc mūsu ēras uz kuģiem uzkāpa karavīri no Shayetet 13 (Flotilla 13) vienības.

Konvoja organizatori Arafats Šukriofs no Brīvās Gazas kustības (FGM) noliedza Izraēlas armijas sniegto informāciju. Viens no flotiles konvoja līdzorganizatoriem sacīja, ka cilvēki, kas atradās uz viena kuģa, viņiem zvanīja pa tālruni un teica, ka Izraēlas helikopteri ir ieradušies, lai veiktu negaidītu reidu.

Tiek veikts uzbrukums kuģim MV Mavi Marmara

Kuģa "Mavi Marmara" uzkāpšana uz klāja izraisīja vardarbīgas sadursmes starp aktīvistiem un Izraēlas karavīriem, lai gan par notikušā detaļām ir strīdi.

Acīmredzot Izraēlas helikopters uz kuģa nogādāja 30 karavīrus-speciālistus. Pēc tam nezināmu iemeslu dēļ sākās kaujas. Izraēliešu karavīrs tika pārmests pāri kuģa borta malai, daži palīdzības darbinieki sacēlās nemieros un meta krēslus uz izraēliešiem. Izraēlieši izmantoja asaru gāzi, elektrošoka aparātus, apdullināšanas granātas un dūmu bumbas, lai pārtrauktu nemierus. Vēlāk abas puses raidīja vairākus šāvienus. Visbeidzot, visam beidzoties, kāda albāņu sieviete nokrita pāri kuģa sānam. Karavīri, kas izmantoja apdullināšanas granātas, pēc tam lūdza valdības atļauju izmantot šaujamieročus, ko viņi pēc tam saņēma.

Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka karavīri pēkšņi uzbruka pēc tam, kad no helikoptera nolaidās pa virvēm uz kuģa klāja. Kā ziņots, karavīri tika smagi piekauti, viens no viņiem tika sadurts ar nazi, bet viens iemests jūrā Diviem izraēliešiem tika atņemtas ieroči. Kāds izraēliešu komandieris teica, ka kādā brīdī pret viņiem no kuģa apakšējā klāja tika atklāta atklāta uguņošana. Mēģinot izklīdināt aktīvistus, tika izmantotas apdullināšanas granātas un asaru gāze. Pēc tam, kad tas izrādījās neefektīvi, komandieri lūdza un saņēma atļauju nošaut pretojošos aktīvistus. Komandieri šāvās aktīvistiem kājās, kas piespieda viņus izklīst. Pēc 30 minūtēm komandieres sasniedza tiltiņu un pārņēma kuģa vadību. Izraēlas armijas un "Brīvās Gazas" aktīvistu publiskotajos videoierakstos redzamas dažas kaujas. Izraēlas militārie spēki publicēja 20 videoierakstus, kuros redzams šis incidents,

Saskaņā ar IDF preses vienības majora Avitāla Leiboviča teikto, aktīvisti uzbruka karavīriem ar nažiem, ragavām, stekiem un nūjām, kā arī ar pistolēm, ko atrada Izraēlas karavīri. Brīvās Gazas kustības valdes loceklis Ādams Šapiro (Adam Shapiro) sacīja, ka saskaņā ar Al Jazeera korespondentu teikto uz kuģa esošie karavīri sākuši atklāt uguni uzreiz pēc tam, kad viņi nolaidās pa virvēm.

"Mavi Marmara" kapteiņa sieva Nilüfer Ören paziņoja, ka IDF sāka tos izsekot pēc 90 jūdzēm (140 km), konvojam sekoja 40 Izraēlas kuģi, kuri izspiegoja konvoju, līdz plkst. 04.45 karavīri no helikopteriem uzkāpa uz kuģiem. Viņa arī teica, ka tika izmantotas apdullināšanas granātas un dūmu bumbas. Tāpēc aktīvisti un apkalpes locekļi izmantoja gāzmaskas. Bijušais Vācijas parlamenta Kreisās partijas deputāts Normans Pēčs (Norman Paech), kurš atradās uz kuģa "Mavi Marmara" klāja, sacīja, ka savā kuģa daļā redzējis tikai trīs aktīvistus, kas pretojās, un sacīja: "Viņiem nebija ne nažu, ne cirvju, tikai nūjas, ko viņi izmantoja, lai sevi aizstāvētu."

Irānas TV un Al Jazeera TV ziņu reportieri stāstīja par asaru gāzes/CS gāzes un apdullināšanas granātu izmantošanu. Izraēlas karavīri teica, ka aktīvisti valkājuši gāzmaskas un slēpošanas maskas. Apvienoto Nāciju Organizācija, kas centās nepieņemt nevienu pusi, pilnībā neticēja nevienai no pusēm.

Uz kuģa MV Rachel Corrie tiek veikts uzbrukums

Kuģis MV Rachel Corrie padevās un pacēla balto pamiera karogu, kad uz tā uzkāpa Izraēlas flote.

Uz Challenger One tiek veikts uzbrukums

Kuģis Challenger One paātrināja savu kursu, lai ļautu žurnālistiem fotografēt notiekošo reidu. Huwaida Arraf, amerikāņu aktīviste, kas atradās uz Challenger One, ziņoja, ka Izraēlas karavīri uzbruka ikvienam, kas mēģināja viņiem traucēt pārņemt kuģi, ar kājām, elektrošoka un apdullināšanas granātām.

Aktīviste Huvaida Arraf ziņoja, ka, nokļūstot uz Challenger One, Izraēlas karaspēks atņēma aktīvistiem visu sakaru aprīkojumu, kameras, mobilos tālruņus, radioaparātus un atmiņas kartes.

Uz kuģa Sfendoni tiek veikts uzbrukums

Bijušais Apvienotās Karalistes diplomāts Eds Peks, kurš atradās uz kuģa Sfendoni, teica, ka izraēliešu karavīri bija labi apmācīti un labi uzvedās. Karavīri saķērās ar dažiem aktīvistiem, kas mēģināja bloķēt viņu piekļuvi stūres maniežai, taču nopietnu ievainojumu nebija, teica Peks. Uz Sfendoni klāja esošais 64 gadus vecais bijušais valodu profesors Pols Larudijs no El Cerito, Kalifornijas štatā, pēc ASV ģenerālkonsula un viņa advokātu teiktā, tika piekauts un sašauts ar elektrošoku; viņa ģimene ir ziņojusi, ka Izraēlas konsulārie darbinieki viņus informējuši, ka Larudijs, pacifists, tika piekauts pēc tam, kad nepakļāvās karavīru rīkojumiem.

Apkalpes loceklis Šeins Dilons ziņoja, ka izraēliešu karavīri izmantojuši elektrošoka ieročus, salauzuši degunu kādai beļģietei un piekāvuši citu pasažieri. Austrālijas fotožurnālistei Keitai Geraghtijai (Kate Geraghty) uzbruka Izraēlas karavīri, kas atradās uz Challenger One klāja, mēģinot fotografēt uzlidojumu, un viņai tika dots elektrošoks.

Uz kuģa Eleftheri Mesogeios tiek veikts uzbrukums

Otrā flotiles kuģa kapteinis Kutlu Tirjaki (Kutlu Tiryaki) sacīja, ka pasažieriem nemaz nav ieroču, bet viņi tikai ieradušies, lai miermīlīgā veidā sniegtu palīdzību.

Otrs, vārdā nenosaukts kuģis tiek apzagts.

Pēdējais konvoja kuģis padevās, kad uz to uzbruka, un pacēla baltu karogu.

Rezultāti

Tika paziņots, ka 9-19 cilvēki ir miruši un 32-50 ievainoti. Desmit no ievainotajiem bija izraēlieši, un viens no bojāgājušajiem bija Turcijas politiķis. Izraēla ir apstiprinājusi četrus bojāgājušos. Starp bojāgājušajiem ir İbrahim Bilgen, Turcijas politiķis no partijas Felicity.

Izraēlas cietumu dienests arestēja un ieslodzīja vismaz 32 aktīvistus, kas atradās uz kuģiem, pēc tam, kad viņi atteicās parakstīt deportācijas rīkojumu, tostarp divi no viņiem tika ievainoti, bet atteicās no ārstēšanas slimnīcā.

Izraēla paziņoja, ka jūras spēki "atrada ieročus, kas bija iepriekš sagatavoti un izmantoti pret mūsu spēkiem". IDF fotogrāfijās bija redzami naži, metāla un koka stabi, signālraķetes, atslēgas un ragavas ar marmora šāviņiem, kas, kā apgalvots, tika izmantoti pret karavīriem. Aktīvisti esot arī meta pret IDF karavīriem apdullināšanas granātas, un IDF parādīja video, kas to ilustrē. Izraēlas veiktajās kratīšanās uz kuģa tika atrastas bruņuvestes, nakts redzamības brilles un gāzmaskas.

Izraēlas ārlietu ministra paziņojumā presei teikts, ka vardarbība pret karavīriem jau bija plānota un ka uz kuģiem atrasti "vieglie ieroči", tostarp pistoles, ko Izraēlas Aizsardzības spēku (IDF) karavīri būtu atņēmuši aktīvistiem uz kuģa Mavi Marmara.

Attēls tuvplānā, kas iesniegts Jerusalem Post lasītājiem kā: Uz kuģiem, kas veidoja Gazas palīdzības flotili, atrastais ekipējums bija tikpat atšķirīgs, cik atšķirīgi bija flotiles deklarētie mērķi, un tajā bija redzami daži naži un nūjas. Izraēlas karavīri arī atzina, ka uz abiem kuģiem atraduši ratiņkrēslus, tīrīšanas līdzekļus un bērnu pienu.

Kāds augsta ranga norvēģu virsnieks pēc attēlu noskatīšanās paziņoja, ka "tas nav militārais aprīkojums" un ka lielākā daļa no instrumentiem un virtuves nažiem piederētu kuģim.

Augsta ranga Muitas apakšsekretariāta amatpersonas nosauca izraēliešus par "pilnīgām muļķībām".

Lielākoties diplomātiskais rezultāts bija netaisnīgi bargs pret Izraēlu.

Ēģipte atvēra Rafahas robežšķērsošanas punktu ar Gazas joslu, lai ļautu ievest medicīnisko palīdzību pēc tam, kad pasaule kritizēja reidu. Hamas līderis Khaled Meshaal aicināja atvērt robežu.

Izraēlas blokāde pret Gazu pati par sevi nav nelikumīga, un Izraēlas kuģi var darboties starptautiskajos ūdeņos, lai to īstenotu," sacīja Alens Veiners (Allen Weiner), bijušais ASV Valsts departamenta direktors.

Vācijas laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" raksta, ka saskaņā ar ANO pasaules tiesību aktiem valstīm nav atļauts paplašināt savu varu teritorijās ārpus piekrastes ūdeņiem. Izraēlas gadījumā - 24 jūras jūdzes (44 km) no krasta.

Dienvidāfrikas vēstnieks pameta Izraēlu un atgriezās Dienvidāfrikā, tādējādi paužot protestu.

Turcijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Guldals Mumcu (Guldal Mumcu) sacīja, ka "šis uzbrukums bija atklāts Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikumu un starptautisko tiesību pārkāpums" un ka "Turcijai būtu jācenšas panākt taisnīgumu pret Izraēlu, izmantojot valsts un starptautiskās juridiskās iestādes". Parlaments sagaida, ka Turcijas valdība pārskatīs politiskās, militārās un ekonomiskās attiecības ar Izraēlu un veiks efektīvus pasākumus".

Stambulas Universitātes jurists Dr. Turgut Tarhanlı minēja nevainīgas caurbraukšanas ideālu, saskaņā ar kuru kuģiem tiek piešķirtas drošas ceļošanas tiesības tādā veidā, kas "nekaitē valsts mieram, kārtībai vai drošībai".

Kipra pauda pārliecību, ka NVO ir jāļauj strādāt brīvi un likumīgi. Turklāt tā aicināja atcelt Gazas joslas blokādi.

Ziemeļkorejas ārlietu ministrija nosodīja Izraēlu, kas "nežēlīgi nogalināja vai ievainoja desmitiem civiliedzīvotāju, kas atradās uz laivām". Turpinājumā tā nosauca uzbrukumu par "noziegumu pret cilvēci, kas pastrādāts ar ASV piekrišanu un tās aizbildniecību, un par klaju izaicinājumu arābiem, tostarp palestīniešiem, un Tuvo Austrumu miera procesam". Paziņojumā arī "pausts pilnīgs atbalsts un solidaritāte palestīniešu un citu arābu tautu lietai".

Irānas netaisnīgās valsts Islāma revolūcijas augstākais līderis ajatolla Sayyid Ali Khamenei nosodīja cionistu režīma nežēlīgo uzbrukumu starptautiskajam palīdzības konvojam, kas devās Gazas joslas virzienā, un sacīja, ka Izraēlas režīms ir pierādījis, ka tas ir nežēlīgāks par fašistiem. Irānas prezidents Mahmoud Ahmedinejad sacīja, ka šis incidents ir "necilvēcīga cionistu režīma rīcība pret palestīniešu tautu" un ka tas pietuvinās šo režīmu "tuvāk nekā jebkad agrāk tā galam". Irānas valdība ir aicinājusi boikotēt Izraēlu. Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Saeed Jalili uzsvēra, ka reģionālajām un islāma valstīm ir efektīvi jākonfrontē Izraēlas cionistu režīms. Irānas Ārlietu ministrija nosodīja uzbrukumu, norādot, ka "šis incidents vēlreiz atklāja cionistu režīma noziedzīgo un karadarbību veicinošo raksturu". Irāna arī aicināja ANO Drošības padomi un Islāma sadarbības organizāciju (OIC) ātri veikt soda pasākumus pret Izraēlu.

Īrijas premjerministrs Braiens Kovens (Brian Cowen) šos uzbrukumus raksturoja kā "ļoti nopietnus" un paziņoja, ka, viņaprāt, blokāde ir starptautisko tiesību pārkāpums. Viņš arī paziņoja, ka cilvēkiem ir atļauts saņemt humāno palīdzību. ārlietu ministrs Mišels Martins (Micheál Martin) sacīja, ka ir "nopietni nobažījies".

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nosodīja "pārmērīgi lielo spēka pielietošanu" pret flotili.

Beļģijas ārlietu ministrs Stīvens Vanakere nosauca Izraēlas spēka pielietošanu par "nesamērīgu" un "aicināja Izraēlas vēstnieku paskaidrot, kā viss notika".

Bosnijas pārstāvis ANO Drošības padomē Ivans Barbaličs nosodīja Izraēlas uzbrukumu, aicināja veikt izmeklēšanu un vēlējās, lai Izraēla atceļ Gazas joslas blokādi.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ma Džaoksu (Ma Zhaoxu) nosodīja Izraēlas uzbrukumu starptautiskajam konvojam un aicināja Izraēlu izpildīt ANO Drošības padomes rezolūcijas un uzlabot humanitāro situāciju Gazā.

Bulgārijas Ārlietu ministrija pieprasīja ātri atbrīvot divus bulgāru žurnālistus, kas ceļoja konvojā. Turklāt Bulgārija nosodīja uzbrukumu, norādot, ka "nekas nevar attaisnot vardarbību, kuras rezultātā uz viena no kuģiem tika nogalināti vairāk nekā 10 cilvēki". Tā aicināja veikt izmeklēšanu.

Protesta mītiņi notika Totenhemas, Parīzes, Vācijas, Itālijas, Turcijas, Ēģiptes un Malaizijas ielās.

Čehijas Republika atbalstīja Izraēlu un paziņoja, ka Turcijas flotile tika izveidota, lai izprovocētu Izraēlu uz militāru vai politisku slazdu.

Arī ASV pauda Izraēlu atbalstošu viedokli, savukārt Nauru norādīja, ka Hamas kļūdījās.

Kubas Ārlietu ministrija nosodīja Izraēlas rīcību, nosaucot to par "noziedzīgu uzbrukumu", un pauda "visenerģiskāko nosodījumu". Kuba aicina atcelt Gazas joslas blokādi un atkārtoti apliecina solidaritāti ar palestīniešu tautu. Bijušais Kubas prezidents Fidels Kastro nosodīja Izraēlas uzbrukumu Brīvības flotilei kā "nacistu fašistisku niknumu". Viņš piebilda, ka Izraēlas komandieri, kas uzkāpa uz kuģiem, šāva uz palīdzības darbiniekiem.

Melnkalne, Ķīna, Zambija un Apvienotā Karaliste aicināja rast mierīgu situācijas risinājumu.

Gabonas pārstāvis ANO Drošības padomē pauda šoku par notikušo. Viņš arī aicināja Izraēlu atcelt Gazas joslas blokādi un aicināja visas puses izbeigt vardarbību.

Šveice aicināja veikt starptautisku izmeklēšanu un izsauca Izraēlas vēstnieku.

Svētais Krēsls pauda "lielas bažas un sāpes" par šo incidentu.

Lielākoties diplomātiskais rezultāts bija netaisnīgi bargs pret Izraēlu.

Ēģipte atvēra Rafahas robežšķērsošanas punktu ar Gazas joslu, lai ļautu ievest medicīnisko palīdzību pēc tam, kad pasaule kritizēja reidu. Hamas līderis Khaled Meshaal aicināja atvērt robežu.

Izraēlas blokāde pret Gazu pati par sevi nav nelikumīga, un Izraēlas kuģi var darboties starptautiskajos ūdeņos, lai to īstenotu," sacīja Alens Veiners (Allen Weiner), bijušais ASV Valsts departamenta direktors.

Vācijas laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" raksta, ka saskaņā ar ANO pasaules tiesību aktiem valstīm nav atļauts paplašināt savu varu teritorijās ārpus piekrastes ūdeņiem. Izraēlas gadījumā - 24 jūras jūdzes (44 km) no krasta.

Dienvidāfrikas vēstnieks pameta Izraēlu un atgriezās Dienvidāfrikā, tādējādi paužot protestu.

Turcijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Guldals Mumcu (Guldal Mumcu) sacīja, ka "šis uzbrukums bija atklāts Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikumu un starptautisko tiesību pārkāpums" un ka "Turcijai būtu jācenšas panākt taisnīgumu pret Izraēlu, izmantojot valsts un starptautiskās juridiskās iestādes". Parlaments sagaida, ka Turcijas valdība pārskatīs politiskās, militārās un ekonomiskās attiecības ar Izraēlu un veiks efektīvus pasākumus".

Stambulas Universitātes jurists Dr. Turgut Tarhanlı pieminēja nevainīgas caurbraukšanas ideālu, saskaņā ar kuru kuģiem tiek piešķirtas drošas ceļošanas tiesības tādā veidā, kas "nekaitē valsts mieram, kārtībai vai drošībai".

Kipra pauda pārliecību, ka NVO ir jāļauj strādāt brīvi un likumīgi. Turklāt tā aicināja atcelt Gazas joslas blokādi.

Ziemeļkorejas ārlietu ministrija nosodīja Izraēlu, kas "nežēlīgi nogalināja vai ievainoja desmitiem civiliedzīvotāju, kas atradās uz laivām". Turpinājumā tā nosauca uzbrukumu par "noziegumu pret cilvēci, kas pastrādāts ar ASV piekrišanu un tās aizbildniecību, un par klaju izaicinājumu arābiem, tostarp palestīniešiem, un Tuvo Austrumu miera procesam". Paziņojumā arī "pausts pilnīgs atbalsts un solidaritāte palestīniešu un citu arābu tautu lietai".

Irānas netaisnīgās valsts Islāma revolūcijas augstākais līderis ajatolla Sayyid Ali Khamenei nosodīja cionistu režīma nežēlīgo uzbrukumu starptautiskajam palīdzības konvojam, kas devās Gazas joslas virzienā, un sacīja, ka Izraēlas režīms ir pierādījis, ka tas ir nežēlīgāks par fašistiem. Irānas prezidents Mahmoud Ahmedinejad sacīja, ka šis incidents ir "necilvēcīga cionistu režīma rīcība pret palestīniešu tautu" un ka tas pietuvinās šo režīmu "tuvāk nekā jebkad agrāk tā galam". Irānas valdība ir aicinājusi boikotēt Izraēlu. Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Saeed Jalili uzsvēra, ka reģionālajām un islāma valstīm ir efektīvi jākonfrontē Izraēlas cionistu režīms. Irānas Ārlietu ministrija nosodīja uzbrukumu, norādot, ka "šis incidents vēlreiz atklāja cionistu režīma noziedzīgo un karadarbību veicinošo raksturu". Irāna arī aicināja ANO Drošības padomi un Islāma sadarbības organizāciju (OIC) ātri veikt soda pasākumus pret Izraēlu.

Īrijas premjerministrs Braiens Kovens (Brian Cowen) šos uzbrukumus raksturoja kā "ļoti nopietnus" un paziņoja, ka, viņaprāt, blokāde ir starptautisko tiesību pārkāpums. Viņš arī paziņoja, ka cilvēkiem ir atļauts saņemt humāno palīdzību. ārlietu ministrs Mišels Martins (Micheál Martin) sacīja, ka ir "nopietni nobažījies".

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nosodīja "pārmērīgi lielo spēka pielietošanu" pret flotili.

Beļģijas ārlietu ministrs Stīvens Vanakere nosauca Izraēlas spēka pielietošanu par "nesamērīgu" un "aicināja Izraēlas vēstnieku paskaidrot, kā viss notika".

Bosnijas pārstāvis ANO Drošības padomē Ivans Barbaličs nosodīja Izraēlas uzbrukumu, aicināja veikt izmeklēšanu un vēlējās, lai Izraēla atceļ Gazas joslas blokādi.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ma Žaoksu (Ma Zhaoxu) nosodīja Izraēlas uzbrukumu starptautiskajam konvojam un aicināja Izraēlu izpildīt ANO Drošības padomes rezolūcijas un uzlabot humanitāro situāciju Gazā.

Bulgārijas Ārlietu ministrija pieprasīja ātri atbrīvot divus bulgāru žurnālistus, kas ceļoja konvojā. Turklāt Bulgārija nosodīja uzbrukumu, norādot, ka "nekas nevar attaisnot vardarbību, kuras rezultātā uz viena no kuģiem tika nogalināti vairāk nekā 10 cilvēki". Tā aicināja veikt izmeklēšanu.

Protesta mītiņi notika Totenhemas, Parīzes, Vācijas, Itālijas, Turcijas, Ēģiptes un Malaizijas ielās.

Čehijas Republika atbalstīja Izraēlu un paziņoja, ka Turcijas flotile tika izveidota, lai izprovocētu Izraēlu uz militāru vai politisku slazdu.

Arī ASV pauda Izraēlu atbalstošu viedokli, savukārt Nauru norādīja, ka Hamas kļūdījās.

Kubas Ārlietu ministrija nosodīja Izraēlas rīcību, nosaucot to par "noziedzīgu uzbrukumu", un pauda "visenerģiskāko nosodījumu". Kuba aicina atcelt Gazas joslas blokādi un atkārtoti apliecina solidaritāti ar palestīniešu tautu. Bijušais Kubas prezidents Fidels Kastro nosodīja Izraēlas uzbrukumu Brīvības flotilei kā "nacistu fašistisku niknumu". Viņš piebilda, ka Izraēlas komandieri, kas uzkāpa uz kuģiem, šāva uz palīdzības darbiniekiem.

Melnkalne, Ķīna, Zambija un Apvienotā Karaliste aicināja rast mierīgu situācijas risinājumu.

Gabonas pārstāvis ANO Drošības padomē pauda šoku par notikušo. Viņš arī aicināja Izraēlu atcelt Gazas joslas blokādi un aicināja visas puses izbeigt vardarbību.

Šveice aicināja veikt starptautisku izmeklēšanu un izsauca Izraēlas vēstnieku.

Svētais Krēsls pauda "lielas bažas un sāpes" par šo incidentu.

Izraēla plānoja deportēt visus sagūstītos pasažierus 48 stundu laikā pēc viņu ierašanās Izraēlā. gada 2. jūnijā Izraēla bija nolēmusi atbrīvot vairāk nekā 600 no aizturētajiem aktīvistiem.

Izraēla plānoja deportēt visus sagūstītos pasažierus 48 stundu laikā pēc viņu ierašanās Izraēlā. gada 2. jūnijā Izraēla bija nolēmusi atbrīvot vairāk nekā 600 no aizturētajiem aktīvistiem.