Vispārīgā datu aizsardzības regula

Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (Regula (Eiropas Savienības) 2016/679) tika pieņemta 2016. gada 27. aprīlī. Tā stājās spēkā 2018. gada 25. maijā.

Regulu apstiprina Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Tā aizsargā cilvēku personas datus visā Eiropas Savienībā (ES). Dekrēts ietekmē arī datu eksportu no ES.

VDAR mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kontroli pār viņu personas datiem. Tā vienkāršo noteikumus ekonomiskajām attiecībām ar citām valstīm, standartizējot ES procedūras. VDAR aizstāj 1995. gada Datu aizsardzības direktīvu. Jaunajam VDAR likumam nav nepieciešamas nekādas izmaiņas ES vietējos tiesību aktos. Regula ir saistoša.

Personām un uzņēmumiem, kas neievēro GDPR likumu, var tikt piemērots naudas sods līdz 20 000 000 eiro vai līdz 4 % no uzņēmuma iepriekšējā gada peļņas atkarībā no tā, kurš no šiem skaitļiem ir lielāks.

Piemēroti noteikumi

Šai sadaļai ir nepieciešama plašāka informācija.

Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu tiek ieviesti noteikumi, kas aizsargā cilvēkus pret visdažādākajām privātuma problēmām. Ar to tiek ieviestas cilvēku tiesības likumīgi vienoties ar uzņēmumiem par viņu privātās informācijas izmantošanu. Ar to arī tiek īstenotas cilvēku tiesības panākt, lai uzņēmums vairs nevar piekļūt viņu privātai informācijai. Tā arī nodrošina, ka lietotājiem ir tiesības atļaut, lai viņu privātā informācija kļūtu vai nekļūtu publiski pieejama. Regula arī nodrošina, ka personas dati netiek apstrādāti, ja vien lietotājs nav devis atļauju personas datu apstrādātājam to darīt.

Laika grafiks

2012. gada 25. janvāris: tika publicēts Vispārīgās datu aizsardzības regulas priekšlikums.
2013. gada 21. oktobris: Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) balso par to, vai VDAR jākļūst par jauno regulējumu attiecībā uz cilvēkiem Eiropā.
2015. gada 15. decembris: Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (oficiālā trialoga sanāksme) diskutē par Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Šajā dienā tika sagatavots kopīgs priekšlikums par VDAR.
2015. gada 17. decembris: Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu, iekšlietu un iekšlietu komiteja nobalsoja par sarunām starp trim pusēm.
2016. gada 8. aprīlis: Eiropas Savienība ir pieņēmusi Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Vienīgā dalībvalsts, kas balsoja pret, bija Austrija, kura apgalvoja, ka vairāki jaunās regulas aspekti nav apmierinoši salīdzinājumā ar Datu aizsardzības direktīvu.
2016. gada 14. aprīlis: Eiropas Parlaments pieņēma Vispārīgo datu aizsardzības regulu, aizstājot iepriekš izmantoto Datu aizsardzības direktīvu.
2016. gada 24. maijs: Vispārīgā datu aizsardzības regula ir sākta izmantot visā pasaulē, taču tā vēl nav pilnībā ieviesta. Tas ir 20 dienas pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2018. gada 25. maijs: Vispārīgā datu aizsardzības regula stājas spēkā visā pasaulē. Ir pagājuši divi gadi kopš regulas izveides.
2018. gada jūlijs/augusts: VDAR stāsies spēkā Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Šīs trīs valstis ir pievienojušās EEZ Apvienotajai komitejai, jo tās visas ir vienojušās ievērot šo regulu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR)?

A: VDAR ir Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pieņemta regula, kas aizsargā cilvēku personas datus visā ES.

J: Kad tā stājās spēkā?

A: Tā stājās spēkā 2018. gada 25. maijā.

J: Kāds ir GDPR mērķis?

A: VDAR mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem kontroli pār viņu personas datiem un vienkāršot noteikumus ekonomiskajām attiecībām ar citām valstīm, standartizējot ES procedūras.

J: Vai ar to tiek aizstāti kādi spēkā esošie tiesību akti?

A.: Jā, tas aizstāj 1995. gada Datu aizsardzības direktīvu.

J: Vai ir jāmaina vietējie tiesību akti, lai panāktu atbilstību VDAR?

A.: Nē, ES vietējos tiesību aktos izmaiņas nav nepieciešamas, jo šī regula ir saistoša.
J: Kas notiek, ja kāds vai uzņēmums neievēro GDPR tiesību aktus? A: Viņiem var tikt piemērots naudas sods līdz 20 000 000 eiro vai līdz 4 % no uzņēmuma iepriekšējā gada peļņas atkarībā no tā, kurš skaitlis ir lielāks.