George A. Miller

Džordžs Armitreidžs Millers (George Armitrage Miller, 1920. gada 3. februāris - 2012. gada 22. jūlijs) bija viens no 20. gadsimta kognitīvās psiholoģijas pamatlicējiem. Viņš pētīja domāšanu, valodu un atmiņu.

Millers atklāja, ka, ja cilvēkiem lūdz atcerēties vārdu vai skaitļu sarakstu, lielākā daļa cilvēku spēj atcerēties tikai no pieciem līdz deviņiem vārdiem vai skaitļiem. Viņa darbā "Maģiskais skaitlis septiņi plus vai mīnus divi" tas tika skaidrots kā cilvēka īslaicīgās atmiņas ierobežojums.

Būdams biheiviorists, Millers pārgāja uz kognitīvo psiholoģiju. 1991. gadā Milleram tika piešķirta Nacionālā zinātnes medaļa. Millers izraisīja apvērsumu psiholoģijā, parādot, ka cilvēka prāta aspektus var novērot un pārbaudīt laboratorijas apstākļos.

Agrīnā dzīve

Millers dzimis Čarlstonā, Rietumvirdžīnijā. 1940. gadā viņš ieguva bakalaura grādu Alabamas Universitātē, kur specializējās angļu valodā un runas mākslā. 1946. gadā Hārvarda universitātē Milleram tika piešķirts doktora grāds psiholoģijā. Savas dzīves laikā viņš kā profesors pasniedza Prinstonas, Hārvarda un Rokfellera universitātē. Viņš nomira Plejnsboro, Ņūdžersijā, 92 gadu vecumā.

Chunking

Pirmais Millera ieviestais jēdziens ir pazīstams ar nosaukumu chunking. Chunking ir veids, kas izstrādāts, lai palīdzētu cilvēkiem atcerēties noteiktu vārdu vai skaitļu skaitu. Ir zināms, ka tas palīdz gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņā. Kad dažādos eksperimentos viņš lūdza pētāmajām personām veikt atmiņas uzdevumus, viņš pamanīja, ka lielākā daļa pētāmo personu atceras aptuveni septiņas vienības no saraksta neatkarīgi no saraksta tēmas. Millers apgalvoja, ka īstermiņa atmiņa spēj uztvert tikai 5-9 informācijas vienības (plus vai mīnus divas), un tas ir arī veids, kā palielināt īstermiņa atmiņas kapacitāti. Daļa var attiekties uz cipariem, vārdiem, sejām vai jebkāda veida jēgpilnām vienībām. Atmiņas apvienošana ir tad, kad cilvēks grupē vairākus vārdus kopā, lai palīdzētu veikt atmiņas uzdevumus. Šis paņēmiens var palīdzēt cilvēkiem atcerēties noteiktas vārdu grupas. Atcerēties ir daudz vieglāk, ja tiek izmantota šķeldošanas metode. Kā piemēru var minēt mēģinājumu atcerēties garu ciparu virkni. Piemēram, 2 4 4 5 6 1 4 2 2 7 0 var atcerēties, sadalot šos ciparus mazākās nozīmīgās vienībās, piemēram, 245 614 270.

Maģiskais skaitlis septiņi

"Maģiskais skaitlis septiņi, plus vai mīnus divi: daži ierobežojumi mūsu informācijas apstrādes spējām" bija raksts, kas sākotnēji publicēts žurnālā The Psychology Review. Šis raksts joprojām ir slavenākais un citētākais Millera darbs psiholoģijas vēsturē. Tajā izklāstīts, cik priekšmetu, skaitļu vai objektu vidējā cilvēka atmiņā var ievietot. Millers savā rakstā apgalvo: "Šis skaitlis pieņem dažādas maskas, reizēm ir nedaudz lielāks, reizēm nedaudz mazāks nekā parasti, bet nekad nemainās tik ļoti, lai to nevarētu atpazīt" (Miller 1956). Viņš veica virkni atmiņas uzdevumu, kas lika viņam domāt, ka šis skaitlis ir 7. Darbā padziļināti norādīts, ka atmiņas diapazons ir sarežģīts avots un ka tajā var glabāties daudz informācijas.

Wordnet

Millers sāka strādāt pie Wordnet pagājušā gadsimta 80. gadu vidū. Tā ir liela angļu valodas lietvārdu, darbības vārdu, īpašības vārdu un apstākļa vārdu datubāze, kas ir sagrupēti kognitīvo sinonīmu kopās, kuras atspoguļo konkrētu jēdzienu vai ideju. Tā atgādina tezauru, jo grupē vārdus, pamatojoties uz to nozīmi. Millers vēlējās izmantot Wordnet kā rīku, lai pārbaudītu psiholingvistiskās teorijas par to, kā cilvēki lieto un saprot vārdus.

Publikācijas

  • Miller G.A. 1956. Maģiskais skaitlis septiņi, plus vai mīnus divi: Dažas mūsu informācijas apstrādes spējas robežas. Psiholoģijas apskats 63 (2): 81-97.
  • Miller G.A; Galanter E. & Pribram K.H. 1960. Plāni un uzvedības struktūra. Adams Bannister Cox.

Iestādes

Apbalvojumi

  • Amerikas Psihologu asociācijas balva par izcilu zinātnisko ieguldījumu, 1963. gads.
  • Amerikas Runas un dzirdes asociācijas apbalvojums par izcilu darbu, 1976. g.
  • Ņujorkas Zinātņu akadēmijas apbalvojums uzvedības zinātnēs, 1982. gads.
  • Amerikas Psiholoģijas fonda Zelta medaļa, 1990. g.
  • Baltā nama Nacionālā zinātnes medaļa, 1991. gads.
  • Franklina institūta Luisa E. Levija medaļa, 1991. g.
  • Fyssen fonda starptautiskā balva, 1992. gads.
  • Džona P. Makgoverns (John P. McGovern) balva, ko piešķir Amerikas Zinātnes attīstības asociācija, 2000. g.
  • Amerikas Psihologu asociācijas apbalvojums par izcilu mūža ieguldījumu psiholoģijā, 2003. g.
  • Eiropas Valodu pētniecības asociācijas Antonio Zampolli balva, 2006. gads.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Džordžs A. Millers?


A: Džordžs A. Millers bija viens no 20. gadsimta kognitīvās psiholoģijas pamatlicējiem, kurš pētīja domāšanu, valodu un atmiņu.

J: Ko Millers noskaidroja par cilvēka atmiņu?


A.: Millers atklāja, ka, lūdzot cilvēkiem atcerēties vārdu vai skaitļu sarakstu, lielākā daļa cilvēku spēj atcerēties tikai no pieciem līdz deviņiem vārdiem vai skaitļiem.

J: Ko skaidroja Millera darbā "Burvju skaitlis septiņi, plus vai mīnus divi"?


A: Millera darbā tika izskaidrots cilvēka īstermiņa atmiņas ierobežojums, norādot, ka cilvēki spēj atcerēties tikai no pieciem līdz deviņiem vārdiem vai skaitļiem.

J: Ko Millers pētīja savos pētījumos?


A: Savos pētījumos Millers pētīja domāšanas, valodas un atmiņas jomas.

J: Ko Džordžs A. Millers saņēma 1991. gadā?


A: 1991. gadā Džordžam A. Milleram piešķīra Nacionālo zinātnes medaļu.

J: Kādā jomā Millers veica pāreju no biheiviorisma uz psiholoģiju?


A: Millers pārgāja no biheiviorisma uz kognitīvo psiholoģiju.

J: Kā Millers veica revolūciju psiholoģijas pasaulē?


A.: Millers veica apvērsumu psiholoģijā, parādot, ka cilvēka prāta aspektus var novērot un pārbaudīt laboratorijas apstākļos.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3