Džordžs A. Millers — kognitīvās psiholoģijas pamatlicējs, maģiskais skaitlis 7
Džordžs Armitreidžs Millers (George Armitrage Miller, 1920. gada 3. februāris - 2012. gada 22. jūlijs) bija viens no 20. gadsimta kognitīvās psiholoģijas pamatlicējiem. Viņš pētīja domāšanu, valodu un atmiņu. Millers bija nozīmīga figūra pārejā no strikta biheiviorisma uz informācijas apstrādes un kognitīvajiem modeļiem, kas ļāva prāta procesus pētīt sistēmātiski laboratorijas apstākļos.
Galvenie atklājumi
Millers atklāja, ka, ja cilvēkiem lūdz atcerēties vārdu vai skaitļu sarakstu, lielākā daļa cilvēku spēj atcerēties tikai no pieciem līdz deviņiem vārdiem vai skaitļiem. Viņa darbā Maģiskais skaitlis septiņi plus vai mīnus divi" tas tika skaidrots kā cilvēka īslaicīgās atmiņas ierobežojums. Šis rezultāts bieži tiek atspoguļots kā “7 ± 2” likums par īslaicīgās atmiņas kapacitāti.
Svarīga Millera ideja bija arī “chunking” (grupēšana) — process, kurā atsevišķi elementi apvienojas lielākos, nozīmīgākos vienumos jeb “čankos”, tā palielinot praktisko atmiņas kapacitāti. Piemēram, tālruņa numuru var vieglāk atcerēties, ja to sadala grupās (čankos), nevis mēģina atcerēties katru ciparu atsevišķi.
Metodoloģija un teorētiskais iespaids
Millers savos pētījumos izmantoja eksperimentālas metodes, kvantitatīvus datus un idejas no informācijas teorijas, lai modelētu garīgās funkcijas kā informācijas apstrādes procesu. Viņa darbi palīdzēja izveidot kognitīvo psiholoģiju kā atsevišķu disciplīnu un ietekmēja tādas jomas kā psiholingvistika, mākslīgais intelekts un cilvēka un datora mijiedarbība.
Izglītība, darbs un publikācijas
Millers bija aktīvs akadēmiskais pētnieks un autors. Nozīmīga viņa grāmata ir Plans and the Structure of Behavior (1960), kas kopā ar citiem darbiem veicināja plānošanas un uzvedības analīzes izpratni kognitīvajā skatījumā. Millers arī palīdzēja nodibināt pētniecības centrus un sadarbības tīklus, kas veicināja kognitīvās psiholoģijas attīstību.
Ietekme praksē un mantojums
- Praktiski pielietojumi — 7 ± 2 ideja un chunking koncepts tiek izmantoti izglītībā, mācību materiālu dizainā, lietotāja saskarnēs un atmiņas treniņos.
- Teorētiska ietekme — Millera darbi veicināja informācijas apstrādes pieejas izplatību un palīdzēja saprast, kā īslaicīgā un ilglaicīgā atmiņa mijiedarbojas.
- Vēsturiska loma — viņš bija viens no galvenajiem pētniekiem, kas pārbīdīja psiholoģijas fokusu uz iekšējiem mentālajiem procesiem, padarot tos par pieņemamu un pētāmu zinātnes objektu.
Kritika un turpmākie pētījumi
Lai gan Millera rezultāts bija ietekmīgs, turpmākie pētījumi to precizēja. Piemēram, daži pētnieki (piem., Nelson Cowan) ierosināja, ka īslaicīgās atmiņas faktiskā kapacitāte, ja tiek kontrolēti dažādi faktori, var būt tuvāk 4 vienībām, nevis 7. Tomēr Millera ideja par vienību apstrādes ierobežojumu un chunking joprojām ir pamats, no kura attīstījās modernākas atmiņas teorijas.
Atzinība
1991. gadā Milleram tika piešķirta Nacionālā zinātnes medaļa. Viņa darbs ir plaši citēts un ietekmējis vairākas paaudzes pētnieku, kuri turpināja izpētīt valodu, domāšanu un atmiņu. Millers izraisīja apvērsumu psiholoģijā, parādot, ka cilvēka prāta aspektus var novērot un pārbaudīt laboratorijas apstākļos, vienlaikus piedāvājot konceptuālos rīkus, kā šos procesus modelēt.
Joprojām būtiski ir atcerēties, ka Millera darbi ne tikai izvirzīja kvantitatīvu ierobežojumu īslaicīgajai atmiņai, bet arī iedrošināja pētīt, kā informācija tiek organizēta un strukturēta prātā — jautājumus, kas joprojām ir aktīvas mūsdienu kognitīvajā zinātnē.
Agrīnā dzīve
Millers dzimis Čarlstonā, Rietumvirdžīnijā. 1940. gadā viņš ieguva bakalaura grādu Alabamas Universitātē, kur specializējās angļu valodā un runas mākslā. 1946. gadā Hārvarda universitātē Milleram tika piešķirts doktora grāds psiholoģijā. Savas dzīves laikā viņš kā profesors pasniedza Prinstonas, Hārvarda un Rokfellera universitātē. Viņš nomira Plejnsboro, Ņūdžersijā, 92 gadu vecumā.
Chunking
Pirmais Millera ieviestais jēdziens ir pazīstams ar nosaukumu chunking. Chunking ir veids, kas izstrādāts, lai palīdzētu cilvēkiem atcerēties noteiktu vārdu vai skaitļu skaitu. Ir zināms, ka tas palīdz gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņā. Kad dažādos eksperimentos viņš lūdza pētāmajām personām veikt atmiņas uzdevumus, viņš pamanīja, ka lielākā daļa pētāmo personu atceras aptuveni septiņas vienības no saraksta neatkarīgi no saraksta tēmas. Millers apgalvoja, ka īstermiņa atmiņa spēj uztvert tikai 5-9 informācijas vienības (plus vai mīnus divas), un tas ir arī veids, kā palielināt īstermiņa atmiņas kapacitāti. Daļa var attiekties uz cipariem, vārdiem, sejām vai jebkāda veida jēgpilnām vienībām. Atmiņas apvienošana ir tad, kad cilvēks grupē vairākus vārdus kopā, lai palīdzētu veikt atmiņas uzdevumus. Šis paņēmiens var palīdzēt cilvēkiem atcerēties noteiktas vārdu grupas. Atcerēties ir daudz vieglāk, ja tiek izmantota šķeldošanas metode. Kā piemēru var minēt mēģinājumu atcerēties garu ciparu virkni. Piemēram, 2 4 4 5 6 1 4 2 2 7 0 var atcerēties, sadalot šos ciparus mazākās nozīmīgās vienībās, piemēram, 245 614 270.
Maģiskais skaitlis septiņi
"Maģiskais skaitlis septiņi, plus vai mīnus divi: daži ierobežojumi mūsu informācijas apstrādes spējām" bija raksts, kas sākotnēji publicēts žurnālā The Psychology Review. Šis raksts joprojām ir slavenākais un citētākais Millera darbs psiholoģijas vēsturē. Tajā izklāstīts, cik priekšmetu, skaitļu vai objektu vidējā cilvēka atmiņā var ievietot. Millers savā rakstā apgalvo: "Šis skaitlis pieņem dažādas maskas, reizēm ir nedaudz lielāks, reizēm nedaudz mazāks nekā parasti, bet nekad nemainās tik ļoti, lai to nevarētu atpazīt" (Miller 1956). Viņš veica virkni atmiņas uzdevumu, kas lika viņam domāt, ka šis skaitlis ir 7. Darbā padziļināti norādīts, ka atmiņas diapazons ir sarežģīts avots un ka tajā var glabāties daudz informācijas.
Wordnet
Millers sāka strādāt pie Wordnet pagājušā gadsimta 80. gadu vidū. Tā ir liela angļu valodas lietvārdu, darbības vārdu, īpašības vārdu un apstākļa vārdu datubāze, kas ir sagrupēti kognitīvo sinonīmu kopās, kuras atspoguļo konkrētu jēdzienu vai ideju. Tā atgādina tezauru, jo grupē vārdus, pamatojoties uz to nozīmi. Millers vēlējās izmantot Wordnet kā rīku, lai pārbaudītu psiholingvistiskās teorijas par to, kā cilvēki lieto un saprot vārdus.
Publikācijas
- Miller G.A. 1956. Maģiskais skaitlis septiņi, plus vai mīnus divi: Dažas mūsu informācijas apstrādes spējas robežas. Psiholoģijas apskats 63 (2): 81-97.
- Miller G.A; Galanter E. & Pribram K.H. 1960. Plāni un uzvedības struktūra. Adams Bannister Cox.
Iestādes
- Prinstonas Universitāte
- Hārvardas Universitāte
Apbalvojumi
- Amerikas Psihologu asociācijas balva par izcilu zinātnisko ieguldījumu, 1963. gads.
- Amerikas Runas un dzirdes asociācijas apbalvojums par izcilu darbu, 1976. g.
- Ņujorkas Zinātņu akadēmijas apbalvojums uzvedības zinātnēs, 1982. gads.
- Amerikas Psiholoģijas fonda Zelta medaļa, 1990. g.
- Baltā nama Nacionālā zinātnes medaļa, 1991. gads.
- Franklina institūta Luisa E. Levija medaļa, 1991. g.
- Fyssen fonda starptautiskā balva, 1992. gads.
- Džona P. Makgoverns (John P. McGovern) balva, ko piešķir Amerikas Zinātnes attīstības asociācija, 2000. g.
- Amerikas Psihologu asociācijas apbalvojums par izcilu mūža ieguldījumu psiholoģijā, 2003. g.
- Eiropas Valodu pētniecības asociācijas Antonio Zampolli balva, 2006. gads.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Džordžs A. Millers?
A: Džordžs A. Millers bija viens no 20. gadsimta kognitīvās psiholoģijas pamatlicējiem, kurš pētīja domāšanu, valodu un atmiņu.
J: Ko Millers noskaidroja par cilvēka atmiņu?
A.: Millers atklāja, ka, lūdzot cilvēkiem atcerēties vārdu vai skaitļu sarakstu, lielākā daļa cilvēku spēj atcerēties tikai no pieciem līdz deviņiem vārdiem vai skaitļiem.
J: Ko skaidroja Millera darbā "Burvju skaitlis septiņi, plus vai mīnus divi"?
A: Millera darbā tika izskaidrots cilvēka īstermiņa atmiņas ierobežojums, norādot, ka cilvēki spēj atcerēties tikai no pieciem līdz deviņiem vārdiem vai skaitļiem.
J: Ko Millers pētīja savos pētījumos?
A: Savos pētījumos Millers pētīja domāšanas, valodas un atmiņas jomas.
J: Ko Džordžs A. Millers saņēma 1991. gadā?
A: 1991. gadā Džordžam A. Milleram piešķīra Nacionālo zinātnes medaļu.
J: Kādā jomā Millers veica pāreju no biheiviorisma uz psiholoģiju?
A: Millers pārgāja no biheiviorisma uz kognitīvo psiholoģiju.
J: Kā Millers veica revolūciju psiholoģijas pasaulē?
A.: Millers veica apvērsumu psiholoģijā, parādot, ka cilvēka prāta aspektus var novērot un pārbaudīt laboratorijas apstākļos.
