Gesso ir gruntskrāsa jeb pamats, ko izmanto mākslas glezniecībai uz koka vai audekla. To parasti veido kā baltu maisījumu: tajā ir saistviela, kas sajaukta ar pigmentu. Tradicionāli saistviela ir līme vai želatīns, bet pigments parasti ir krīts, ģipsis vai ģipsis. Mūsdienās plaši izplatīts ir arī akriliskais gesso, kur saistviela ir akrila polimēra emulsija, bet baltumu nodrošina tādi pigmenti kā titāna dioksīds un kalcija karbonāts.

Kam un kāpēc lieto gesso

Gesso izmanto mākslā, lai sagatavotu virsmas — koka paneļus, audeklus un skulptūras) — gleznošanai. Uz gesso uzklāj krāsu un/vai citus materiālus. Galvenie iemesli gruntēšanai:

  • Vienmērīga adhēzija: gesso nodrošina labu saķeri starp virsmu un krāsu;
  • Raupjuma (tooth) radīšana: tas piešķir virsmai nedaudz „sawītu” tekstūru, kas palīdz lazurkrāsām un eļļām turēties;
  • Krāsas optiskā kvalitāte: balta vai tonēta grunts var mainīt krāsu toni un gaismas atstarošanu, padarot to dzīvīgāku vai kontrolējot kontrastu;
  • Saudzē pamata materiālu: gruntēšana var samazināt audekla vai koka uzsūkšanos un aizsargāt pret bojājumiem.

Gesso veidi un sastāvs

Vairākas galvenās gesso kategorijas:

  • Tradicionālais (rabbīt-skin) gesso: saistviela ir dzīvnieku līme, pigments — krīts vai ģipsis. To izmanto uz cietiem paneļiem; tas ir trausls un nav elastīgs, tāpēc uz audekla var saplīst.
  • Akrila gesso: mūsdienīgs, elastīgāks, piemērots gan akrilu, gan eļļas krāsu gruntēšanai (daudzi mākslinieki izmanto akrila gesso pirms eļļas). Tas ātri žūst un vieglāk lietojams.
  • Tonēts gesso: pieejams dažādās krāsās vai to var tonēt pats, lai nezaudētu laika gaitā vajadzīgo krāsu balansu.

Kā lietot gesso — pamata soļi

  • Sagatavo virsmu: notīriet putekļus un taukvielas; koks bieži prasa iepriekšēju "sizing" (piem., ar PVA vai tradicionālo līmi), lai novērstu pārmērīgu sausuma absorbciju.
  • Pirmais slānis: bieži to atšķaida (īpaši akrila gesso) ar ūdeni, lai tas labāk iesūktos; ļauj tam pilnībā nožūt.
  • Uzklājiet 2–3 slāņus: katru nākamo slāni var klāt šķidrāku vai biezāku atkarībā no vēlamā rezultāta; ja vēlaties gludu virsmu, starp slāņiem viegli izslīpējiet.
  • Slīpēšana: izmantojiet smalku smilšpapīru (piem., 220–400) starp slāņiem, lai iegūtu vienmērīgu virsmu; pēc slīpēšanas notīriet putekļus.
  • Žūšanas laiks: akrila gesso parasti žūst ātri (stundu robežās atkarībā no biezuma un mitruma); tradicionālie maisījumi žūst lēnāk.

Padomi un drošība

  • Ja plānojat gleznot ar eļļām, izmantojiet stabilu gruntējumu — akrila gesso ir plaši pieņemts kā pamatne eļļas glezniecībai, bet tradicionālais lapsu-sāpes gesso ir trauslāks.
  • Slīpēšanas putekļi var saturēt smalkus minerālus un pigmentus — lietojiet masku un strādājiet labi vēdināmā telpā.
  • Uzglabājiet nepiesegtu gesso cieši noslēgtā traukā; ilgstoša novecošana var ietekmēt tā izkliedes īpašības.
  • Eksperimentējiet ar tonētu gesso, lai samazinātu vairākām glezniecības kārtām nepieciešamā apjoma baltā krāsas slāņa.

Kopumā gesso ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs līdzeklis, kas palīdz kontrolēt krāsu uzvedību uz dažādām virsmām un nodrošina stabilu, vienmērīgu pamatu jūsu gleznai.