Ģentes altārglezna
Ģentes altārglezna jeb Mistiskā Jēra adorācija (holandiešu: Het Lam Gods jeb Dieva Jērs; pabeigta 1432. gadā) ir ļoti liela un sarežģīta agrīnā flāmu glezniecība poliptihā. Tas ir viens no Beļģijas meistardarbiem un viens no pasaules dārgumiem.
Kādreiz tā atradās Joosta Vijdta kapelā Svētā Bavo katedrālē, Ģentē, Beļģijā. Vēlāk tā tika pārvietota uz katedrāles kapelu. To pasūtīja bagātais tirgotājs un finansists Joosts Vijds (Joost Vijdt) savai un sievas privātajai kapelai. Darbu sāka Hūberts van Eiks, kurš nomira 1426. gadā, kamēr darbs jau bija pabeigts. To pabeidza viņa jaunākais brālis Jans van Eiks.
Altārgleznai kopumā ir 24 ierāmēti paneļi. Tie veido divus skatus - atvērtu un slēgtu. Atvērtā skata augšējā rindā redzams Kristus Karalis starp Jaunavu Mariju un Jāni Kristītāju. Spārnu iekšpusē attēloti eņģeļi, kas dzied un muzicē. Ārpusē ir Ādams un Ieva. Centrālā paneļa apakšējā rindā ir attēlota Dieva Jēra adorācija. Vairākas grupas ir klātesošās un plūst, lai pielūgtu, un tās pārrauga balodis, kas ir Svētais Gars. Darba dienās spārni bija slēgti. Uz tā bija redzams Marijas pasludinājums un donoru portreti - Joosts Vijds un viņa sieva Lizbeta Borluuta (Lysbette Borluut).
Kādreiz uz rāmja bija uzraksts, ka Huberts van Eiks "lielāks par visiem" sācis altārgleznu, bet Jans van Eiks, kurš sevi dēvēja par "otro labāko mākslā", to pabeidzis 1432. gadā. Sākotnējais, ļoti grezni greznotais ārējais rāmis un ietvars tika iznīcināts reformācijas laikā. Ir bijuši minējumi, ka tajā varētu būt bijuši pulksteņa mehānismi slēģu kustināšanai un pat mūzikas atskaņošanai.
Oriģinālais apakšējais kreisais panelis ar nosaukumu "Taisnīgie tiesneši" tika nozagts 1934. gadā. Oriģinālais panelis nekad nav atrasts. Tā vietā 1945. gadā tika izgatavota kopija, ko darinājis Jefs Vandervekens. Nozagtajam panelim ir liela nozīme Alberta Kamū romānā "La chute". 2010. gadā holandiešu žurnālists Karls Hāmers publicēja grāmatu "Svētā paneļa noslēpums". Viņš apraksta dažādu reliģisko grupu, Vatikāna un britu izlūkdienestu iesaistīšanos, cenšoties atgūt pazaudēto paneli.
Atvērta altārglezna ir 11 x 15 pēdu (3,5 x 4,6 metri) liela.
Atvērts poliptiha skats.
Slēgts skats, aizmugures paneļi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ģentes altārglezna?
A: Ģentes altārglezna, pazīstama arī kā Mistiskā Jēra adorācija, ir ļoti liela un sarežģīta agrīnās flāmu glezniecība poliptihā. To pasūtīja bagātais tirgotājs un finansists Joost Vijdt savai un sievas privātkapitelei.
J: Kas radīja Ģentes altārgleznu?
A: Altārgleznu sāka veidot Hūberts van Eiks (Hubert van Eyck), kurš nomira 1426. gadā, kamēr darbs jau bija pabeigts. To pabeidza viņa jaunākais brālis Jans van Eiks.
J: Cik paneļu veido altārgleznu?
A: Altārgleznai ir 24 ierāmēti paneļi, kas veido divus skatus - atvērtu un slēgtu.
J: Kas ir attēlots altārgleznas atvērtajā attēlā?
A.: Altārgleznas atvērtajā attēlā Kristus Karalis ir attēlots starp Jaunavu Mariju un Jāni Kristītāju augšējā rindā. Darba dienās, kad altāris ir slēgts, tajā redzams Marijas pasludinājums un donoru portreti - Joosts Vijdts un viņa sieva Lizbeta Borluuta (Lysbette Borluut).
J: Kas ir attēlots centrālā paneļa apakšējā rindā?
A: Centrālā paneļa apakšējā rindā ir attēlota Dieva Jēra adorācija ar vairākām klātesošajām grupām, ko pārrauga balodis, kas simbolizē Svēto Garu.
J: Vai uz oriģinālā rāmja bija uzraksts, kas vēstīja kaut ko par Hubertu van Eiku?
A: Jā, uz oriģinālā rāmja bija uzraksts, ka Hūberts van Eiks "lielāks par visiem" sāka altārgleznu, bet Jans van Eiks, kurš sevi dēvēja par "otro labāko mākslā", pabeidza to 1432. gadā.
Jautājums: Kas notika ar vienu daļu (paneli) no oriģinālās versijas reformācijas laikā?
A: Reformācijas laikā 1934. gadā tika nozagta viena daļa (panelis) no oriģinālversijas, kas pazīstama kā "Taisnie tiesneši", un kopš tā laika tā arī nav atrasta.
