Andromēdas galaktika (M31) — kas tā ir: masa, attālums un nākotne
Andromēdas galaktika (M31): fakti par masu, attālumu, triljonu zvaigžņu skaitu un nākotni — vai gaidāma sadursme ar Piena ceļu? Uzzini M31 īpašības un prognozes.
Andromēdas galaktika ir tuvākā spirālveida galaktika mūsu galaktijai — Piena ceļam. Astronomi to dažkārt dēvē par M31 vai NGC 224. Andromēda atrodas aptuveni 2,5–2,6 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes, kas padara to par vienu no vistālākajiem objektiem, ko var redzēt ar neapbruņotu aci.
Struktūra un sastāvs
Andromēda ir liela spirālveida galaktika ar izteiktu centrālo bumbu (bulge), plānu disku un plašu halo jeb halo zvaigžņu apvalku. Diskā atrodas vairākas spirāles joslas un putekļu mākoņi, kur notiek zvaigžņu veidošanās. M31 satur arī pazīstamus pavadoņus — piemēram, satelītgalaktikas M32 (NGC 221) un M110 (NGC 205) — un daudzus mazākus pavadoņus.
Zvaigžņu skaits: 2006. gada Spitzera kosmiskā teleskopa novērojumi liecināja, ka Andromēda satur aptuveni triljonu (1012) zvaigžņu. Salīdzinājumam, Piena ceļā tiek lēsts ap 200–400 miljardiem zvaigžņu.
Melnais caurums centrā: M31 centrā atrodas supermasīvs melnais caurums — masas novērtējumi tolīdz apmēram 1–2×108 Saules masu.
Masa un tumšā matērija
Tiek lēsts, ka Andromēdas galaktikas kopējā masa (ieskaitot tumšo matēriju) ir aptuveni 0,7–1,5×1012 Saules masa. Precīzas vērtības svārstās atkarībā no mērījumu metodes un pieņēmumiem. Lai gan Andromeda vizuāli šķiet lielāka, daži pētījumi norāda, ka Piena ceļš var saturēt vairāk tumšās matērijas, tādēļ masivitāte vietējā grupā joprojām ir diskusiju objekts.
Attāluma noteikšana un vēsture
Andromēda bija zināma jau sen — tā tika aprakstīta kā “maza mākoņa” vēl viduslaikos (piemēram, Abd al‑Rahman al‑Sufi 964. gadā). 18. gadsimtā tai piešķīra Mēsjē numuru M31. Svarīgs pagrieziena punkts astronomijā bija 1920. gadu sākums, kad Edvins Habls izmantoja Cepheīdu mainīgo zvaigžņu novērojumus, lai pierādītu, ka Andromēda atrodas ārpus Piena ceļa — tas pārvērta Andromēdu no “mākoņa” par atsevišķu galaktiku un paplašināja mūsu izpratni par Visuma mērogiem.
Redzamība un novērošana
Skaidras debess apstākļos Andromēda ir viens no spilgtākajiem Mesjē objektiem ar šķietamo lielumu apmēram 3,4. Bezmēness naktīs to var redzēt ar neapbruņotu aci no tumšām vietām. Tās redzamais leņķiskais izmērs no Zemes ir aptuveni 3×1 grāds — tas ir vairāk nekā sešas reizes lielāks par Mēnesi diametrā, tomēr ar neapbruņotu aci redzama galvenokārt spožā centrālā zona; diska ārējās daļas prasa binokli vai teleskopu, lai būtu skaidri saskatāmas.
Orbita un sadursme ar Piena ceļu
Andromēdas galaktika tuvojas Piena ceļam ar relatīvu radiālo ātrumu aptuveni 100–140 kilometru sekundē. Tā dēļ tā rāda zilu nobīdi spektrā. Jaunāki mērījumi, izmantojot Hubble telescopa un Gaia datu piedāvāto informāciju par tangenciālo kustību, liecina, ka arī tangenciālā (šķērsvirziena) kustība ir salīdzinoši maza — tāpēc abas galaktikas, visticamāk, sadursies pēc aptuveni 4–5 miljardiem gadu.
Šīs sadursmes rezultātā Piena Ceļš un Andromēda, iespējams, saplūdīs, veidojot vienu milzīgu eliptisku galaktiku, ko neformāli sauc par “Milkomeda” (vai Milkdromeda). Tādas saplūšanas starp galaktikām vietējā grupā nav neparastas un laika gaitā veido lielākas galaktikas.
Ko tas nozīmē Saules sistēmai? Galaktiku saplūšanas laikā zvaigžņu gaisa telpa paliek pārsvarā tukša, tādēļ tieša zvaigžņu sadursme ir maz ticama. Tomēr gravitācijas mijiedarbība var mainīt zvaigžņu orbītas, un mūsu Saules sistēma var tikt pārvietota uz citu orbīta vai pat izraidīta no jaunizveidotā galaktikas diska. Iespēja, ka Saule tiks kopā ar citu zvaigzni tiešā sfērā, ir ļoti maza.
Īsi fakti
- Nosaukums: Andromēdas galaktika (M31, NGC 224)
- Attālums: apmēram 2,5–2,6 miljoni gaismas gadu
- Zvaigžņu skaits: aptuveni 1012 (triljons)
- Kopējā masa: aptuveni 0,7–1,5×1012 Saules masu (ieskaitot tumšo matēriju)
- Skaidrajā redzamībā: šķietamais lielums ~3,4; leņķiskais izmērs ~3°×1°
- Nākotne: gaidāmā sadursme ar Piena ceļu pēc ~4–5 miljardiem gadu
Andromēda ir viens no svarīgākajiem objektiem, lai izprastu galaktiku veidošanos un evolūciju, tumšās matērijas lomu un Visuma struktūru. Turpmākie novērojumi ar satelītu un zemes teleskopiem (tostarp Spitzera, Hubble un Gaia) palīdzēs precizēt tās masa, kustība un pagātne, atklājot jaunas detaļas par mūsu tuvāko “galaktisko kaimiņu”.
Andromēdas galaktika, ko ultravioletā gaismā attēlo GALEX
Andromēdas galaktika, kā to redz NASA infrasarkanā spektra pētnieks (Wide-field Infrared Survey Explorer)
Novērojumu vēsture
Persiešu astronoms Al Sufi bija pirmais cilvēks, kurš pamanīja Andromēdas galaktiku. Savā 964. gadā publicētajā grāmatā "Noteikto zvaigžņu grāmata" viņš galaktiku nosauca par "mazu mākonīti". Pirmais cilvēks, kurš aplūkoja galaktiku ar teleskopu, bija Simons Marius 1612. gadā. Šarls Mesjē 1764. gadā to iekļāva savā astronomisko objektu katalogā. Viņš to nosauca par M31 un tās atklāšanu piedēvēja Mariusam, jo viņš nezināja, ka Al Sufi to bija redzējis simtiem gadu agrāk.
1751. gadā Viljams Heršels aprēķināja, ka attālums līdz Andromēdas "miglencei" ir "ne vairāk kā 2000 reižu lielāks par attālumu līdz Sīriusam jeb aptuveni 17 200 gaismas gadu". Labākais mūsdienu Andromēdas attāluma novērtējums ir 2,54 miljoni gaismas gadu. 20. gadsimta 20. gados astronoms Edvīns Hibls pierādīja, ka Andromeda ir galaktika, nevis gāzes mākonis Piena Ceļā, kā tika uzskatīts līdz šim.
Atskaņot multivides NASA 'Swift' ultravioletā Andromēdas fotogrāfija ar komentāriem
Saistītās lapas
- Dabas laika grafiks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Andromēdas galaktika?
A: Andromēdas galaktika ir spirālveida galaktika, kas ir vistuvāk mūsu Piena ceļam. Astronomi to dažkārt dēvē arī par Messier 31, M31 vai NGC 224.
J: Cik tālu no mums atrodas Andromēdas galaktika?
A: Andromēdas galaktika atrodas aptuveni 2,6 miljonu gaismas gadu attālumā no mums, tas nozīmē, ka mēs redzam to tādu, kāda tā bija pirms 2,6 miljoniem gadu.
J: Kas bija grieķu mitoloģijas princese, kuras vārdā tika nosaukta Andromēdas galaktika?
A: Grieķu mitoloģijā princese, kuras vārdā tika nosaukta Andromēdas galaktika, tika saukta par Andromedu (ءينٌïىفنل).
Jautājums: Cik zvaigžņu, pēc aplēsēm, atrodas Andromēdas galaktikā?
A: Spitzera kosmiskā teleskopa veiktie novērojumi atklāja, ka M31 atrodas triljons zvaigžņu (1012), kas ir vairāk nekā mūsu pašu Piena Ceļā (200-400 miljardi).
Jautājums: Cik liela ir Andromēdas galaktikas masa salīdzinājumā ar mūsu Piena Ceļu?
A: 2006. gadā Spitzera kosmiskā teleskopa veiktajos novērojumos atklājās, ka M31 satur triljonu zvaigžņu (1012). Tādējādi tās masa tiek lēsta uz 7,1×1011 Saules masu, un jaunākie atklājumi liecina, ka tās masa varētu būt pat vienāda ar mūsu pašu Piena Ceļa masu.
J: Kāda spilgtuma lieluma ir Andromēdas galaktika?
A: Andromēdas galaktikas šķietamais spožums ir 3,4 magnitūdas, un to var redzēt pat bez teleskopa vai binokļa bezmēness naktīs, ja skatās no vietām ar mērenu gaismas piesārņojumu.
J: Cik ātri abas galaktikas tuvojas viena otrai?
A: Abas galaktikas tuvojas viena otrai ar ātrumu aptuveni 100 līdz 140 kilometri sekundē (62 līdz 87 mi/s).
Meklēt