Pelēkā pārnadža (Perdix perdix) — apraksts, izplatība un dzīvesveids
Pelēkā pārnadža (Perdix perdix) — atklājiet izskatu, izplatību un dzīvesveidu: dziesmu, barošanās ieradumus un dzīvotnes Latvijā un Eiropā.
Pelēkā pārnadža (Perdix perdix) ir neliels zemes putns, parasti 28–32 cm garš un sver aptuveni 300–550 g. Mugura ir brūni plankaina, sāni un krūtis – pelēcīgi ar smalku svītrojumu, bet vēders parasti balts. Raksturīga pazīme ir lielas kastaņbrūnas zirga pakavu formas zīmes (”horseshoe”) uz sāniem vai krūtīm, taču tās izteiktība var atšķirties indivīdiem, tāpēc šo zīmi nevajadzētu izmantot kā vienīgo pazīmi dzimumu noteikšanai — tēviņi un mātītes ir ļoti līdzīgi pēc izskata. Ja pārnadža tiek satraukta vai jūt briesmas, tā parasti paceļas strauji un lido tikai nelielu attālumu, tuvu zemei. Balsu repertuārā ir rupji saucieni, kas raksturoti kā kieerr-ik, keev-it vai atkārtoti rick rick rick / it-it-it, bieži izmantoti briesmu brīdī vai saziņai starp grupu locekļiem.
Dzīvesvieta un izplatība
Pelēkā pārnadža sastopama plaši Eiropā un Āzijā — no Rietumeiropas līdz Centrālajai un Austrumeiropai, kā arī dažviet Rietumāzijā. Tās dzīvo atklātā ainavā: lauksaimniecības zemēs, pļavās, stepēs, purvmalās, pamežos, krūmājos un smilšu kāpās. Tās dod priekšroku zemu apaugumu saturošām teritorijām ar pieejamām barības resursiem un slēptuvi mazuļu audzināšanai. Dažās teritorijās populācijas sarūk intensīvas lauksaimniecības un dzīvotņu fragmentācijas dēļ, taču putns joprojām ir sastopams daudzviet, kur ir piemēroti biotopi.
Uzturs
- Galvenokārt graudaugi, sēklas un zālaugu sēklas;
- Sezonāli svarīgi ir kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki (kāpuri, skudras, ērces u. c.), īpaši mazuļu barošanas laikā, jo tie nodrošina nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu kāpurčiem;
- Rudenī un ziemā pulciņi bieži migrē uz teritorijām ar labāku barības pieejamību un barojas laukos, maldās un pie ceļmalām.
Vairošanās un attīstība
Pārnadžas ligzdo uz zemes, parasti slēptā vietā blakus krūmam vai zāles pūznim. Ligzdā mātīte iedēj 8–16 (retāk vairāk) olas; inkubācijas periods ilgst apmēram 23–25 dienas, un galvenokārt inkubē mātīte. Jaunās putnu kārtas (mazi, skrajoši mazuļi) ir precociālas — jau drīz pēc izšķilšanās tās spēj sekot mātei un meklēt barību. Bieži gadās, ka pēc pirmajām mazuļu sezonām pāri vai grupas apvienojas mazākās barošanās pulkā sezona beigās.
Uzvedība
Pelēkās pārnadžas ir galvenokārt dienas putni. Tās dzīvina teritoriju pa pāriem vai mazām grupām pavasarī un vasarā; rudenī un ziemā veidojas lielākas barības grupas. Kad tiek satrauktas, tās bieži bēg uz slēptuvi zālā vai krūmos, bet, ja nepieciešams, ceļas spēcīgā, īsā lidojumā. Balsis izmanto gan teritoriālai komunikācijai, gan brīdināšanai.
Draudi un aizsardzība
- Lauksaimniecības intensifikācija (monokultūras, agrā ražas novākšana, augsnes apstrāde) samazina ligzdošanas un barošanās vietu pieejamību;
- Pesticīdu izmantošana samazina kukaiņu daudzumu, kas ir svarīgs mazuļiem;
- Medības dažviet ietekmē lokālās populācijas;
- Izplatības fragmentācija un meža atjaunošana uz lauksaimniecības zemju rēķina arī samazina piemērotās biotopes.
Dažādās valstīs tiek īstenoti aizsardzības pasākumi — agrouzņēmumu labas prakses programmas, krūmu joslu un margu atjaunošana, ligzdošanas sezonas laikā ierobežotas izžāvēšanas un agrās pļaujas. Vietējā mežsaimniecība un medību pārvaldība var veicināt stabilas populācijas uzturēšanu.
Attiecības ar cilvēku
Pelēkā pārnadža ir medījums putns daudzās Eiropas valstīs un tiek apsaimniekota kā spēļu suga. Tajā pašā laikā cilvēka darbība — īpaši mūsdienu lauksaimniecība — ir galvenais iemesls dažu populāciju samazinājumam. Lai uzlabotu stāvokli, tiek veicinātas prakses, kas palielina ligzdošanai piemērotu zemu apaugumu, atstāj pļavas malā nepagūtas joslas un samazina ķīmisko preparātu lietošanu.
Zinātniskais nosaukums latīņu valodā nozīmē "gaileste" un ir atvasināts no sengrieķu vārda perdix, kas arī tiek izmantots antīkajā literatūrā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pelēkā matērija?
A: Pelēkā klijāne ir 30 cm garš putns ar brūnām muguras spalvām un pelēkiem sāniem un krūtīm. Vēders ir balts un parasti marķēts ar kastaņbrūnu zirgkaula zīmi.
J: Kā var atšķirt vīriešu un sieviešu kārtas gailenes?
A: Lielā kastaņbrūnā zirgkaula zīme uz vēdera nedrīkst būt vienīgā detaļa, pēc kuras atšķirt vīriešu dzimuma krustknābja tēviņu no mātītes.
J: Kāda ir pelēkās gailenes dziesma?
A: Pelēkās papagailes dziesma ir skarbs kieerr-ik vai keev-it, kam bieži seko sauciens rick rick rick vai it-it-it.
J: Kur parasti dzīvo zaķveidīgās?
A: Kareivēntiņas parasti dzīvo atklātā dabā, tostarp lauksaimniecības zemēs, purvos, pamežos, stepēs, daļēji tuksnešos un smilšu kāpās.
J: Kādam klimatam dodat priekšroku?
A: Griezes dod priekšroku siltam un sausam klimatam.
J: Ar ko pārtiek gailenes?
A: Karellītes ēd graudus, sēklas un sīkus kukaiņus.
J: No kā cēlies pelēkās gailenes zinātniskais nosaukums?
A.: Pelēkās papagailes zinātniskais nosaukums Perdix perdix ir atvasināts no sengrieķu vārda perdix, kas latīņu valodā nozīmē "papagaile".
Meklēt