Greyfriars Bobby — Edinburgas uzticīgais suns un piemineklis

Greyfriars Bobby (1855. gada 4. maijs – 1872. gada 14. janvāris) bija Skye terjers, kas kļuva par simbolu uzticībai un burtiski iemantoja Edinburgas iedzīvotāju mīlestību. Suns piederēja Edinburgas policistam Džonam Grejam. Kad 1858. gadā Greja kungs nomira, viņu apglabāja Greifrīrsas baznīcā. Pēc tam Bobijs ilgi sēdēja pie sava saimnieka kapa un negribēja aiziet — tas kļuva par leģendu, kas daudziem cilvēkiem šķita uzrunājoša piemēra cienīga.

Stāsta gaita un vēsturiskā skice

Mazo sunīti sāka saukt par Greifrīdžersu Bobiju. Saskaņā ar stāstu viņš palika pie kapa gadiem ilgi — līdz pat sava mūža galam 1872. gadā. Bobija lojalitāte piesaistīja vietējo uzmanību; cilvēki viņu baroja un aprūpēja, un stāsts par viņa noturību ātri izplatījās ārpus pilsētas. Lai gan vēsturiskie avoti un detaļas dažkārt atšķiras, pamatelements — suns, kas uzticas un paliek pie sava saimnieka kapa — saglabājas kā saprotama un emocionāla leģenda.

Apbedījums un piemineklis

Bobijs tika apglabāts netālu no Kirkyard vārtiem. Viņa kapu iezīmē neliels rozā granīta akmens; daudzi apmeklētāji dodas tieši pie šī kapa, lai noliktu ziedus vai viegli paberzētu statuju kā laimes zīmi. Bobija apkakle un bļoda ir izstādītas Edinburgas muzejā, kur tās var apskatīt cilvēki, kuri interesējas par stāstu un pilsētas vēsturi.

Piemiņas strūklaka un statuja

1873. gadā lēdija Angela Burdeta-Koutsa Edinburgā uzstādīja dzeramo strūklaku, lai pieminētu Greifrīrs Bobiju. Strūklakas augšpusē atrodas Bobija bronzas skulptūra, kuru izgatavoja tēlnieks Viljams Brodijs. Strūklaka un statuja ātri kļuva par iecienītu vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.

Strūklaka atrodas pie Džordža IV tilta Edinburgā; Bobija statuja atrodas uz granīta kolonnas. Apakšā ir astoņstūrains dzirdināšanas baseins suņiem, bet blakus augšdaļai izbūvēta arī dzirdinātava cilvēkiem. Veselības apsvērumu dēļ 1957. gadā publiskā ūdens padeve pie statujas tika atslēgta, taču piemineklis joprojām ir labi saglabāts un bieži fotogrāfēts.

Kultūras mantojums un ietekme

Greyfriars Bobby stāsts iedvesmoja rakstniekus, māksliniekus un filmu veidotājus. Tas ir kļuvis par simbolu uzticībai, un leģenda tiek minēta gan bērnu grāmatās, gan ceļvežos. Daļai vēsturnieku un pētnieku ir bijušas diskusijas par stāsta detaļām un to, cik tieši viss attēlots leģendā atbilst vēstures faktiem, tomēr Bobija vieta Edinburgas kolektīvajā atmiņā ir nenoliedzama.

Grāmatas un filmas

Eleonora Atkinsone 1912. gadā uzrakstīja grāmatu par Bobiju, kas tomēr nekad nav nonākusi plašā izdotā formā. Vēlāk, izmantojot šo stāstu kā iedvesmu, 1961. gadā tika uzņemta filma, balstoties uz Bobija leģendu. Šo stāstu kritiķi un skatītāji bieži raksturojuši kā emocionālu — "asaru lādiņu", kas gan skumdina, gan pacilā garu.

Apmeklējumu un piemiņas prakse

Greyfriars Bobby piemiņas vieta un Greyfriars Kirkyard ir populāras tūrisma pieturas Edinburgā. Apmeklētāji bieži pieskaras statujai, fotografējas pie kapa un uzzina vairāk par pilsētas vēsturi. Netālu esošie vēsturiskie objektu ansambļi — vecpilsēta, National Museum un citas vietas — padara šo rajonu par bagātu kultūras maršrutu.

Noslēgums

Stāsts par Greyfriars Bobiju ir vienkāršs un spēcīgs: parasti tas tiek saprasts kā liecība par dzīvnieka mīlestību un lepnumu, kas iedvesmojis cilvēkus jau vairāk nekā gadsimtu. Piemineklis un leģenda paliek svarīga daļa no Edinburgas kultūras mantojuma, piesaistot gan vietējos, gan ceļotājus no visas pasaules.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Greifrīrs Bobijs?

Jautājums: Kad Grejs nomira?

J: Kur viņš tika apglabāts?

J: Kas notika pēc bēres?

J: Kas ir izstādīts Edinburgas muzejā?

J: Kas uzstādīja dzeramo strūklaku, lai pieminētu Bobiju?

J: Kāda filma ir uzņemta, pamatojoties uz viņa stāstu?

Meklēt pēc burta