Haiku (俳句) ir japāņu dzejas veids. Agrāk to sauca par hokku, bet tagadējo nosaukumu haiku 19. gadsimta beigās piešķīra japāņu rakstnieks Masaoka Šiki.

Tradicionālo hokku parasti rakstīja sešos pantos vai vairāk vai mazāk 5, 7, 5 zilbēs (on-ji). Japāņu valodas vārds kokku, kas nozīmē "skaņa", atbilst morai - fonētiskai vienībai, kas ir līdzīga, bet nav identiska zilbei kādā valodā, piemēram, angļu valodā. Haiku ir īpašs gadalaika vārds (kigo), kas apzīmē gadalaiku, kurā norisinās dzejoļa darbība, vai norādi uz dabas pasauli.

Haiku parasti sadalās trijās daļās, ko sauc par kireji, kas parasti atrodas pirmo piecu vai otro septiņu morē beigās. Japāņu valodā ir īsti kireji vārdi. Angļu valodā kireji bieži tiek aizstāti ar komatiem, defisi, elipsēm vai pārrāvumiem haiku. Japāņu valodā haiku parasti raksta vienā rindā, savukārt angļu valodā haiku tradicionāli tiek sadalīti trīs rindās.

Japāņu valodā lietvārdiem nav atšķirīgu vienskaitļa un daudzskaitļa formu, tāpēc "haiku" arī angļu valodā tiek lietots gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formā.

Struktūra un kas ir mora (on)

Tradicionālais haiku sastāv no 17 mora (jap. on 音), sadalītām 5-7-5 grupās. Svarīgi saprast, ka mora nav tas pats, kas zilbe citās valodās — tā ir fonētiska vienība, kuras skaits japāņu valodā bieži neatbilst zilbju skaitam angļu vai latviešu tekstos. Tāpēc, pārnešot haiku uz citas valodas, cautīt ar tiešu "5-7-5 zilbju" rēķināšanu var novest pie neprecizitātēm.

Japāņu termins, kas apzīmē šo skaņas vienību, ir on (音). Rēķinot on, ņem vērā garās patskaņa zīmes, japāņu līdzskaņu m-pausa (っ) u.c. pazīmes; tās parasti skaitās kā atsevišķas moras.

Kigo — gadalaika vārds

Kigo (gadalaika vārds) ir haiku būtiska sastāvdaļa tradicionālajā formā. Tas norāda uz gadalaiku vai radušos noskaņu, sasaistot dzejoli ar dabas ciklu. Piemēri no klasiskās tradīcijas varētu būt: sakura (ziedi) — pavasarim, yuki (sniegs) — ziemai, tsukimi (mēness) — rudenim u.c. Mūsdienu haiku autori reizēm strādā bez kigo vai lieto moderno interpretāciju.

Kireji — "pārtraukuma" vārdi

Kireji ir tā dēvētie "cutting words" japāņu haiku, kuru funkcija ir norādīt uz pārtraukumu, kontrastēšanu vai emocionālu pauzi dzejā. Klasiski kireji var būt vārdi/sufiksi kā 「や」(ya), 「かな」(kana) vai 「けり」(keri). Tulkojot vai rakstot haiku citā valodā, šo funkciju bieži atveido ar pieturzīmēm, griezumiem vai rindas pārtraukumiem.

Vēsture un pazīstami autori

Haiku attīstījās no renga tradīcijas — saiknes dzejām, kuras sastāvēja no vairākiem posmiem. Hokku bija renga ievada daļa un vēlāk kļuva par patstāvīgu formu. Galvenie klasiskie haiku meistari ir:

  • Matsuo Bashō — slavenākais haiku dzejnieks, kurš padarīja haiku par literāru mākslas formu;
  • Yosa Buson — pazīstams ar glezniecisku valodu;
  • Kobayashi Issa — raksturojams ar līdzjūtību pret ikdienišķām radībām un humora piesitienu.

Piemēri

Viens no pazīstamākajiem haiku no Matsuo Bashō (oriģināls japāņu valodā, rōmaji un tulkojums latviski):

古池や 蛙飛び込む 水の音
Furu ike ya / kawazu tobikomu / mizu no oto
Vecs dīķis — / vardes lec iekšā, / ūdens skaņa.

Vēl viens piemērs no Kobayashi Issa (vienkāršs, emocionāls):

やせがへり くさにけろけろ いづ (transkripcija un tulkojums var atšķirties — oriģinālie japāņu teksti sniedz pilnīgāku priekšstatu par ritmu un moru sadalījumu).

Mūsdienu haiku un tulkošana

Mūsdienās haiku žanrs ir ļoti elastīgs — daudz autoru sacer dzejoļus, kas neiekļaujas stingrā 5-7-5 shēmā, uzsverot īsuma, momenta uztveres un attēla spēku. Tulkojot haiku uz latviešu vai angļu valodu, autori bieži izvēlas prioritizēt atmosferu un attēla koncentrētību, nevis burtisku mora skaitīšanu.

Padomi rakstīšanai

  • Koncentrējieties uz momentu: haiku parasti raksturo strauju uzmanības pāreju uz vienu ainavu vai sajūtu.
  • Izmantojiet attēlus, nevis skaidrojumus: vienkāršs dabas attēls bieži izsaka daudz vairāk nekā paskaidrojošs teikums.
  • Apsveriet kigo un kireji funkciju: ja vēlaties saistīt ar gadalaiku vai radīt pārtraukumu/kontrastu, izmantojiet atbilstošas vārdu vai rindas tehnikas.
  • Neuztveriet 5-7-5 kā obligātu: jo īpaši tulkojumos uz citām valodām bieži labāk ļaut formai būt brīvai, saglabājot haiku garu.

Haiku ir īss, bet ļoti piesātināts dzejas žanrs, kas prasa uzmanīgu novērošanu, precīzu valodu un spēju ietvert plašākas sajūtas ļoti īsā formā.