G. F. Hendelis — "Ombra mai fu" (Largo) no operas Serse (1738)

Hendeļa "Ombra mai fu" (Largo) no operas "Serse" (1738) — liriska, svinīga ārija, kas kļuvusi par klasikas simbolu bēru, kāzu un daudzveidīgu instrumentālu aranžējumu repertuārā.

Hendeļa Largo — tā parasti dēvē āriju no Serse, ko 1738. gadā komponēja Georga Frīdriha Hendeļa. Opera pirmatskaņota Londonā un piedzīvoja neveiksmi: to slēdza pēc piecām izrādēm. Tomēr ārija, kuras pirmie vārdi ir “Ombra mai fu”, simts gadu vēlāk kļuva par atsevišķi populāru mūzikas skaņdarbu un ieguva plašu izpildījumu dzīvi ārpus operas konteksta.

Konteksts un teksta jēga

Āriju izpilda galvenais varonis Kserkss I no Persijas (opera angliski Xerxes). Tekstā Kserkss apbrīno koka ēnu — itāļu vārdi “Ombra mai fu” burtiski nozīmē “Nekad nebija ēna” vai īsāk “Tā ēna nekad nav bijusi [tik…]”, un frāze parasti tiek saprasta kā apbrīnas izteikums par ēnas mieru un patīkamo dvesmu. Libretā ēna attiecas uz platan koku (parasti interpretēts kā Platanus orientalis), kuras mājīgums un mierīgums iepriecina valdnieku.

Mūzikas raksturojums

• Arijas orķestrējums ir vienkāršs un izteiksmīgs: to pavada stīgu grupa — pirmā un otrā vijole, alts un bass — kopā ar basso continuo (cembalo vai ērģeles), kas nodrošina harmonisko atbalstu.
• Taustiņraksts: F-dur; laika zīme: 3/4.
• Oriģinālais tempu norādījums ir larghetto (nedaudz lēni un svinīgi), taču vēsturē un mūsdienu izpildījumos skaņdarbu bieži dēvē vienkārši par “Largo” — tas atspoguļo ierasto, samērā lēno interpretāciju.
• Ārijas garums ir ļoti īss — aptuveni 52 takti, un izpilde ilgst apmēram četras minūtes, atkarībā no tempiem un pauzēm.
• Muzikāli tā balstās uz vienkāršu, dziedamu melodiju ar skaidru frāzējumu un siltu stīgu akompaniamentu, kas padara to viegli saprotamu un emocionāli pieejamu plašai publikai.

Popularitāte, aranžējumi un izmantošana

Pēc operas neveiksmes ārija guva jaunu mūžu kā atsevišķs koncertsākums. Tā kļuva par iecienītu skaņdarbu izpildēm dažādos svinīgos brīžos — to bieži spēlē bēru ceremonijās, kā arī kāzu un citu svinību noslēgumā. Mūzika ir tik plaši aranžēta, ka pastāv versijas solodziedājumam un dažādiem instrumentāliem sastāviem (klavieres, čells, orķestrējumi u. c.).

“Ombra mai fu” regulāri parādās koncertprogrammu, fonā filmās, televīzijā un reklāmās, un to interpretējuši gan klasiskās mūzikas, gan populārā stila mūziķi. Tās vienkāršā, eleganta melodija un statiska, miera piesātināta rakstura dēļ skaņdarbs viegli pielāgojas dažādiem aranžējumiem.

Kāpēc to sauc par “Hendeļa Largo”?

Nosaukums “Hendeļa Largo” radies no tautas ieraduma šo āriju nosaukt pēc komponista vārda un tās lēnā tempa. Tā kā oriģinālais norādījums ir larghetto, bet izpildījumi bieži ir vēl lēnāki un monumentālāki, vārds “Largo” nosaukumā kļuva izplatīts un viegli atpazīstams plašākai publikai. Šī vienkāršā, emotīvā melodija simbolizē Hendeļa spēju radīt skaidru, funkcionālu un piesātinātu skaņdarbu arī nelielā formātā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Hendeļa Largo"?

J: Kad Hendelis uzrakstīja "Hendeļa Largo"?

J: Vai opera bija veiksmīga?

J: Kā Hendeļa Largo kļuva populārs?

J: Kādos pasākumos tika atskaņots "Hendeļa Largo"?

J: Kāda ir itāļu nosaukuma "Ombra mai fu" nozīme?

J: Kas operā dzied āriju un ko viņš dara?

Meklēt pēc burta