Harmonium
Harmonijs, saukts arī par "melodeonu", "niedru ērģelēm" vai "sūkņa ērģelēm", ir taustiņinstruments, kas ir ļoti līdzīgs ērģelēm. Tas rada skaņu, pūšot gaisu caur niedrēm, kas ir noregulētas dažādos skaņu augstumos, lai radītu notis.
Harmoniju var darbināt ar kājām vai rokām:
- Ar kājām darbināmā harmonijā spēlētājs ar kājām nospiež divus pedāļus, vienu pēc otra. Tas ir savienots ar mehānismu, kas darbina silfonu, sūtot gaisu uz niedrēm. Tādējādi abas spēlētāja rokas ir brīvas, lai spēlētu uz klaviatūras. Šo instrumentu izgudroja 1842. gadā Aleksandrs Debēns (Alexandre Debain) Parīzē, lai gan aptuveni tajā pašā laikā līdzīgus instrumentus izgatavoja arī citur.
- Ar roku darbināmā harmonijā spēlētājs ar vienu roku stumj un velk uz priekšu un atpakaļ rokturi, kas savienots ar silfonu, kurš pūš gaisu. Tāpēc viņš var izmantot tikai vienu roku, lai spēlētu taustiņus, jo otrai rokai ir pastāvīgi jāsūknē mahs. Daži spēlētāji var sūknēt pietiekami daudz gaisa ar vienu roku un pēc vajadzības spēlēt taustiņus ar abām rokām.
Ar roku darbināmo harmoniju radīja Dwarkanath Ghose, lai instrumentu varētu spēlēt, sēžot uz grīdas. To izmanto Indijā, Pakistānā, Nepālā, Afganistānā, Bangladešā un citās Dienvidāzijas valstīs kā pavadošo instrumentu hindustani klasiskajā mūzikā, sūfiju mūzikā, badžanā un citā dievkalpojumu mūzikā, Qawwali, Natya Sangeet un dažādos žanros, tostarp kā pavadošo instrumentu klasiskajā Kathak dejā.
Ar kājām darbināms harmonijs
Ar roku darbināms harmonijs
22-šruti-harmonija
Īpašie veidi
To 1840. gadā Francijā izgudroja Aleksandrs Debains, kurš 1840. gada 9. augustā Parīzē patentēja savu harmoniju. Harmoniju ar swarmandalu (mazs, arfai līdzīgs instruments, līdzīgs citrai un autoharfai) izgatavoja Bhišmadevs Vedi. Tā kā Swaramandal kaste bija pārāk liela harmonijam, viņa māceklis Manohar Chimote piestiprināja stīgas instrumenta platumā, nosaucot to par Samvadini. Šis instruments ļauj stīgas spēlēt ar roku, kas atrodas uz silfoniem, bet taustiņus - ar otru roku. Čimote šajā harmonijā ieviesa jaunu dabisko "Gandhar" skaņojumu. Lai gan šī skaņošana aprobežojās ar 12 toņiem, salīdzinot ar 22, kas nepieciešami hindustani klasiskajā mūzikā, tā noteikti piešķīra harmonijam eiropeisko skaņojumu ar indiešu pieskaņu.22-Shruti-Harmonium radīja Vidjadhar Oke (Indijas patents Nr. 250197). Lai to panāktu, viņš vispirms noskaidroja būtisko atšķirību starp "Nada" un "Shruti" un precīzi noteica pozīcijas 22 mikrotonu (Shrutis) atskaņošanai uz jebkura stīgu instrumenta. Viņš dokumentēja specifisko atšķirību starp 22 Shrutis salīdzinājumā ar 12 toņu vienādas temperamenta skalas skalu. Viņa 22-Shruti-Harmonium ir aprīkots ar īpašām pogām zem katra taustiņa, lai regulētu sitaminstrumentus, tādējādi nodrošinot, ka 12 taustiņos ir pieejami 22 šruti. Tā kā šis ir modificēts ar roku darbināms harmonijs, nav nepieciešamas īpašas spēlēšanas prasmes. Ar 22-Shruti-Harmonium var izveidot jebkuru rāgu ar visām notīm, kas perfekti saskan ar tanpuru. Turklāt, novietojot visas pogas centrālajā pozīcijā, 22-Shruti-Harmonium var radīt akordeona skaņu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir harmonijs?
A: Harmonijs ir taustiņinstruments, kas rada skaņu, pūšot gaisu caur niedrēm, kuras ir noregulētas dažādos skaņu augstumos, lai radītu notis.
J: Kā darbojas ar kājām darbināms harmonijs?
A: Ar kājām darbināmā harmonijā spēlētājs ar kājām nospiež divus pedāļus, vienu pēc otra. Tas ir savienots ar mehānismu, kas darbina silfonu, sūtot gaisu uz niedrēm. Tas ļauj spēlētājam abām rokām brīvi spēlēt uz klaviatūras.
J: Kas izgudroja ar kājām darbināmo harmoniju?
A: Ar kāju darbināmo harmoniju 1842. gadā izgudroja Aleksandrs Debēns (Alexandre Debain) Parīzē, lai gan aptuveni tajā pašā laikā līdzīgus instrumentus izgatavoja arī citur.
J: Kā darbojas ar roku darbināms harmonijs?
A: Ar roku darbināmā harmonijā spēlētājs ar vienu roku stumj un velk uz priekšu un atpakaļ rokturi, kas savienots ar silfonu, kurš pūš gaisu. Tāpēc viņš var izmantot tikai vienu roku, lai spēlētu taustiņus, jo otrai rokai ir pastāvīgi jāsūknē mahs. Daži spēlētāji var sūknēt pietiekami daudz gaisa ar vienu roku un pēc vajadzības spēlēt ar abām rokām uz taustiņiem.
Jautājums: Kas radīja šī instrumenta versiju, kas tiek pumpēta ar rokām?
A: Šī instrumenta ar roku darbināmo versiju radīja Dwarkanath Ghose, lai to varētu spēlēt, sēžot uz grīdas.
J: Kur tiek izmantots šis instrumenta veids?
A: Šo instrumentu izmanto Indijā, Pakistānā, Nepālā, Afganistānā, Bangladešā un citās Dienvidāzijas valstīs kā pavadošo instrumentu hindustani klasiskajā mūzikā, sūfiju mūzikā, Bhajan un citā dievkalpojumu mūzikā Qawwali Natya Sangeet un dažādos žanros, tostarp kā pavadošo instrumentu klasiskajās Kathak dejās un citās izklaides programmās.
J: Kādi līdzīgi instrumenti tika izstrādāti šajā laika posmā? A: Šajā laikā Antons Hekls (Anton Haeckl) konstruēja fizharmoniku - taustiņinstrumentu ar brīvām niedrēm. Džons Grīns izgudroja arī serafīnu, kas radīja mūziku, kad gaiss tika pūsts pāri metāla niedrēm. Šie instrumenti tagad ir muzeja eksponāti .
