Henrijs Vadsvorts Longfelovs (Henry Wadsworth Longfellow, 1807. gada 27. februāris – 1882. gada 24. marts) bija ievērojams amerikāņu dzejnieks, pedagogs un tulkotājs. Daži no viņa pazīstamākajiem darbiem ir "Pola Revera brauciens", "Hiavatas dziesma" un "Evangelīna". Viņš bija arī pirmais amerikānis, kurš pārtulkoja Dantes Aligjēri Dievišķo komēdiju. Longfelovs tika pieskaitīts pie tā sauktajiem ugunskura dzejniekiem (Fireside Poets) un bija viena no ietekmīgākajām kultūras personībām ASV 19. gadsimtā.

Biogrāfija

Longfelovs dzimis Portlendā, Menas štatā, un studēja Bowdoin koledžā. Pēc studijām viņš kādu laiku pavadīja Eiropā, kur paplašināja savas literārās un valodu zināšanas. Pēc atgriešanās ASV viņš kļuva par pasniedzēju — vispirms Bowdoin koledžā, vēlāk par profesoru Hārvarda koledžā, kur strādāja par moderno valodu pasniedzēju. 1854. gadā Longfelovs pārtrauca mācīt, lai vairāk laika veltītu literāram darbam.

Atlikušo mūžu viņš pavadīja Kembridžā, Masačūsetsas štatā, dzīvojot Džordža Vašingtona vecajā štāba ēkā, kas tagad pazīstama kā Longfellow māja. Personīgajā dzīvē viņu skāra traģēdijas: pirmā sieva Marija Potere nomira 1835. gadā pēc spontānā aborta, bet otrā sieva Frānsisa Apltone 1861. gadā gāja bojā, kad viņas kleita aizdegās. Šīs traģēdijas uz laiku ietekmēja Longfelova radošo darbu — pēc sievas nāves viņš vairāk nodarbojās ar tulkojumiem un lēnāk atgriezās pie oriģinālās dzejas. Longfelovs mira 1882. gadā.

Darbi un stils

Longfelovs galvenokārt rakstīja liriskus un episkus dzejoļus, kas izceļas ar muzikālu ritmu, skaidru valodu un pieejamību plašai publikai. Viņa dzeja bieži izmantoja stāstījumu formu, balādes un tautasdziesmu elementus, kā arī tēlojumus no mitoloģijas un leģendām. Viņa populārākie darbi un to iznākšanas gadi (pēc būtiskuma) ir:

  • “A Psalm of Life” (1838) — īsā, populāra liriskā dziesma;
  • “Nakts balsis” (orig. Voices of the Night, 1839) — agrīna dzejas krājuma nozīme;
  • “Balādes un citi dzejoļi” (orig. Ballads and Other Poems, 1841) — satur The Village Blacksmith u. c.;
  • “Evangelīna” (1847) — episka romance par akadiešu izraidīšanu;
  • “Hiavatas dziesma” (orig. The Song of Hiawatha, 1855) — stāstījuma epika, iedvesmota indiāņu mītiem;
  • “Pola Revera brauciens” (iekļauts krājumā Tales of a Wayside Inn, 1863) — patriotisks stāsts, kas kļuva tautā zināms;
  • ilgi un rūpīgi veiktie tulkojumi, tostarp Dantes Dievišķā komēdija (publicēta 1867. gadā).

Longfelova dzeja bieži guva plašu lasītāju atzinību, jo tā bija saprotama un emocionāli uzrunājoša. Kritiķi reizēm viņu apsūdzēja par Eiropas formu atdarināšanu un pārāk lielu tieksmi pēc vienkāršības, kas, pēc kritiķu domām, nebija pietiekami "augsta" literārā ambīcijai. Tomēr viņa spēja runāt ar ikdienas lasītāju un radīt atmiņā paliekošus tēlus padarīja viņu par vienu no populārākajiem ASV dzejniekiem viņa dzīves laikā un pēc tās.

Mantojums

Longfelovs bija ļoti ietekmīgs rakstnieks un skolotājs. Viņa populārā un uz klausītāju orientētā dzeja ietekmēja ASV literāro gaumi 19. gadsimtā, bet tulkojumi — īpaši no itāļu valodas — popularizēja Eiropas klasiku amerikāņu lasītāju vidū. 1884. gadā viņam kā pirmajam nebritu rakstniekam Vestminsteras abatijā Londonā tika uzstādīts piemiņas krūšutēls dzejnieku stūrī; tas apliecina viņa starptautisko atzīšanu. Viņš ir arī viens no retajiem amerikāņu dzejniekiem, kam šāds gods piešķirts.

Longfelova dzīve un darbi joprojām tiek pētīti gan literatūras vēstures, gan tulkošanas un publiskās kultūras kontekstā — viņš palicis par nozīmīgu tiltu starp 19. gadsimta amerikāņu literatūru un Eiropas tradicionālajām ietekmēm.