Henrijs Valters Batess (Henrijs Volters Batess, 1825. gada 8. februārī Leičesterā - 1892. gada 16. februārī Londonā) bija angļu biologs, kurš pētīja Amazones lietus mežus.
Šis dabaszinātnieks un pētnieks pirmo reizi zinātniski aprakstīja dzīvnieku mimikriju. Batesa mimikrija ir nosaukta viņa vārdā. Vislielāko slavu viņam atnesa 1848. gadā veiktā ekspedīcija uz Amazones upes baseinu kopā ar Alfrēdu Raselu Volisu. Lietus mežos viņš pavadīja 11 gadus.
Kad Batess 1859. gadā atgriezās mājās, viņš bija nosūtījis atpakaļ vairāk nekā 14 000 sugu (galvenokārt kukaiņu), no kurām 8000 bija jaunas zinātnei.
Biogrāfija un Amazones ekspedīcija
Henrijs Valters Batess nāca no Leičesteras un agrā jaunībā ieinteresējās par entomoloģiju. 1848. gadā viņš kopā ar Alfrēdu Raselu Volisu devās uz Amazones baseinu, kur pavadīja vairākus gadus lauka pētījumos, kolekciju vākšanā un novērojumu pierakstīšanā. Viņa laiks lietus mežos ilga aptuveni 11 gadus — Batess pētīja ekoloģiskās attiecības, sugu izplatību un uzvedību, īpaši koncentrējoties uz tauriņu un citu kukaiņu grupām.
Mimikrija un zinātniskais ieguldījums
Batess bija pirmais, kurš sistemātiski aprakstīja tā saukto Batesa mimikriju: fenomenu, kurā neēdamas vai bīstamas sugas modelēšanās dēļ tiek atdarinātas citām, ne tik aizsargātām sugām, lai tiktu izvairīts no plēsējiem. Viņa pētījumi īpaši koncentrējās uz Heliconidae tauriņu grupu, un viņa novērojumi sniedza spēcīgus argumentus par dabiskās selekcijas lomu šādu atdarināšanas shēmu veidošanā.
Batess savus secinājumus publicēja vairākos rakstos un 1862. gadā — plašākā darba formā, skaidrojot, kā dabiskā selekcija var izskaidrot mimikriju. 1863. gadā iznāca viņa populārzinātniskā un ceļojuma apraksta grāmata The Naturalist on the River Amazons, kas kļuva par svarīgu avotu gan dabaszinātniekiem, gan plašai lasītāju auditorijai.
Publikācijas, amati un sadarbība
Batess nosūtīja uz Angliju tūkstošiem specimenu — vairāk nekā 14 000 kolekciju vienību, no kurām aptuveni 8 000 bija zinātniski jaunas. Viņa entomoloģiskie apraksti ievērojami paplašināja Eiropas priekšstatus par Amazones bioloģisko daudzveidību.
Pēc atgriešanās Anglijā Batess strādāja Karaļu ģeogrāfijas biedrībā (Royal Geographical Society) kā asistējošais sekretārs, darbā ieguldot laiku kartēšanā, ekspedīciju organizēšanā un pētījumu popularizēšanā. Viņš arī aktīvi sazinājās ar laikabiedriem — īpaši ar Čārlzu Darvinu un Alfrēdu Raselu Volisu — un viņa dati tika izmantoti evolūcijas teorijas izpētē. Par ieguldījumu zinātnē Batess tika ievēlēts par Fellow of the Royal Society.
Mantojums
- Batesa darbi deva nozīmīgu empīrisku atbalstu dabiskās selekcijas idejai un palīdzēja skaidrot aizsardzības krāsojumu evolūciju.
- Termins Batesa mimikrija joprojām ir plaši lietots etioloģijā un evolūcijas biologijā, apzīmējot atdarināšanu, kas sniedz labumu imitētājai nevis modelim.
- Viņa kolekcijas un apraksti joprojām ir noderīgi taksonomiem un ekologi, kas pēta Amazones faunu un sugu daudzveidību.
Henrijs Valters Batess palicis atmiņā kā viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta lauka naturalistiem — pētnieks, kurš, veicot rūpīgus lauka novērojumus un sistemātisku kolekcionēšanu, spēja izveidot teorētiski svarīgas hipotēzes un dot reālus pierādījumus evolūcijas procesiem.
