Abhāzija — daļēji atzīta republika pie Melnās jūras; konflikts ar Gruziju

Abhāzija — daļēji atzīta republika pie Melnās jūras: vēsture, 1991. kara un 2008. konflikts ar Gruziju, starptautiskā atzīšana un ilgstošie miera izaicinājumi.

Abhāzija ir daļēji atzīta neatkarīga valsts Melnās jūras austrumu piekrastē.

Valsts 1991. gadā cīnījās karā ar Gruziju par savu neatkarību - Gruzijas un Abhāzijas konfliktā. Kopš 1991. gada, kad tika pasludināta neatkarība no Gruzijas, to pārvalda daļēji atzītā Abhāzijas Republika.

Gruzija uzskata, ka Abhāzija ir tās teritorijas daļa, un ir iekļāvusi provinci tās oficiālajos apakšrajonos kā autonomu republiku. 2008. gada 28. augustā Gruzijas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā Abhāziju pasludināja par "Krievijas okupētu teritoriju".

Abhāzijas Republika, kuras galvaspilsēta ir Suhumi, ir Krievijas klientvalsts. To oficiāli ir atzinusi Krievija un Nikaragva, kā arī de facto neatkarīgās Dienvidosetijas un Piedņestras republikas. Eiropas Savienība, EDSO un NATO atzīst Abhāziju kā neatņemamu Gruzijas teritorijas daļu.

Abhāzijas minoritātes separātistu kustība izraisīja Gruzijas un Abhāzijas konfliktu. Abhāzijas kara rezultātā Gruzija cieta militāru sakāvi, bet Abhāzija tika masveidā padzīta un etniski attīrīta no Gruzijas iedzīvotājiem.

1994. gadā tika noslēgts pamiera nolīgums. ANO pārrauga un Krievijas dominētā NVS miera uzturēšanas operācija. Strīds par suverenitāti nav atrisināts. Strīds ir konflikta avots starp Gruziju un Krieviju.

Vēstures un konflikta galvenie posmi

Abhāzijas teritorija vēsturiski ir bijusi etniski daudzveidīga, tajā dzīvojuši abhāzi, gruzīni (galvenokārt mingreļi), krievi, armēņi un citas kopienas. Padomju laikos Abhāzija bija Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika Gruzijas PSR ietvaros. Padomju Savienības sabrukuma laikā etniskās un politiskās spriedzes rezultātā 1992.–1993. gadā izbīja bruņots konflikts starp Abhāzijas spēkiem un Gruzijas spēkiem, kas beidzās ar Abhāzijas faktisko kontroles nodibināšanos un milzīgu cilvēku bēgšanu un izmitināšanu.

Starptautiskā atzīšana un tiesiska statuss

Starptautiski Abhāzija joprojām tiek uzskatīta par Gruzijas sastāvdaļu. Dažas valstis formāli atzina Abhāzijas neatkarību pēc 2008. gada kara — starp tām ir Krievija un Nikaragva, kā minēts iepriekš — taču lielākā daļa starptautisko institūciju un valstu to neatzīst. Šis pretrunīgais statuss rada plašas juridiskas, ekonomiskas un diplomātiskas sekas, tostarp ierobežotu tiesisko atpazīstamību, vīzu un tirdzniecības problēmas, kā arī grūtības starptautisku līgumu slēgšanā.

Drošība, miera uzturēšana un diplomātiskās sarunas

Pēc 1994. gada pamiera reģionā darbojās miera uzturēšanas vienības, kurās dominēja Krievijas karavīri (tās bieži tiek dēvētas par NVS vai Krievijas dominētām spēkiem). Starptautiskas misijas un ANO novērotāji līdz 2009. gadam sekoja situācijai; pēc 2008. gada kara notika būtiskas izmaiņas starptautiskajā iesaistē. Kopš 2008. gada ir reglamentēti starptautiski formāti dialogam — piemēram, Ženēvas starptautiskās diskusijas, kurās iesaistās Gruzija, Krievija, Abhāzija, Dienvidosetija un starptautiskie partneri (ES, ANO, OSCE u. c.).

Starptautiskās misijas, piemēram, Eiropas Savienības novērošanas misija Gruzijā (EUMM), strādā Gruzijas kontrolētajā daļā, taču tām nav piekļuves Abhāzijai. Situāciju raksturo arī robežu "fiziskā nošķiršana" (t. s. borderizācija) un pastiprināta Krievijas militārā klātbūtne reģionā, kas rada spriedzi starp Krieviju un Gruziju.

Demogrāfija, humanitārais stāvoklis un cilvēktiesības

1992.–1993. gada kauju un to seku rezultātā liels skaits gruzīnu civiliedzīvotāju tika izraidīts vai piespiedu kārtā pameta Abhāziju; daudzi joprojām ir iekļauti Gruzijas iekšējo pārvietoto personu (IDP) statutā. Starptautiskās organizācijas un cilvēktiesību grupa ziņo par problēmām, kas saistītas ar atgriešanās tiesībām, diskrimināciju, valodas un izglītības pieejamību gruzīnu kopienām un ierobežotu starptautisko uzraudzību reģionā.

Ekonomika un ikdienas dzīve

Ekonomiski Abhāzija ir cieši saistīta ar Krieviju — Krievija nodrošina finansiālu atbalstu, investīcijas un īstu ekonomisku aizvietošanu starptautisko sankciju un neatzīšanas dēļ. Vietējo ekonomiku veido lauksaimniecība, neliela rūpniecība un sezonālais tūrisms; tomēr infrastruktūra un pakalpojumi pastāvīgi cieš no ierobežotām investīcijām un starptautiskās izolācijas. Tiek plaši izmantota Krievijas rubļa kā reālās norēķinu valūtas vietā.

Pašreizējais stāvoklis un perspektīvas

Līdzīgi kā vairākos postpadomju konfliktos, arī Abhāzijas jautājums paliek risināts politiski un diplomātiski. Drošības situācija mēdz būt spriedzes apstākļos mainīga. Ilgtermiņa risinājumam nepieciešams starptautisks dialogs, garantētas atgriešanās un pamatbrīvības tiesības, kā arī risinājums attiecībās starp Gruziju un Krieviju. Šobrīd situācija reģionā saglabājas sarežģīta: daļa starptautiskās sabiedrības turpina atbalstīt Gruzijas teritoriālo vienotību, kamēr Abhāzijas varas iestādes strādā pie faktiskas autonomas/nezāles pārvaldības un tuvām attiecībām ar Krieviju.

Svarīgākie fakti īsumā

• Statuss: de facto režīms, kas sevi pasludina par neatkarīgu — starptautiski plaši neatzīts.
• Galvaspilsēta: Suhumi (norādīts iepriekš).
• Starptautiskā atzīšana: mazākuma valstu atzīšana (piem., Krievija, Nikaragva), lielākā daļa valstu un starptautisko organizāciju to uzskata par Gruzijas daļu.
• Galvenie izaicinājumi: nepabeigtā suverenitātes problēma, iekšēji pārvietotie personu jautājumi, cilvēktiesību situācija un ārpolitiskā izolācija.

Situācija Abhāzijā ir komplicēta un joprojām ģeopolitiski sensibla. Lai sasniegtu ilgtermiņa stabilitāti, nepieciešama diplomātiska iesaiste, starptautisko tiesību pienācīga ievērošana un drošības garantijas visām kopienām reģionā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Abhāzija?

J: Kā Abhāzija ieguva neatkarību?

Vai Gruzija atzīst Abhāzijas suverenitāti?

Vai Abhāziju ir atzinušas citas valstis?

Jautājums: Kas izraisīja Gruzijas un Abkahzas konfliktu?

Meklēt pēc burta