Belizas Pārstāvju palāta: struktūra, vēlēšanu sistēma un deputāti
Uzziniet visu par Belizas Pārstāvju palātas struktūru, vēlēšanu sistēmu, deputātu sastāvu un vēsturi — skaidri, aktuāli un detalizēti.
Belizas Pārstāvju palāta ir viena no divām Nacionālās asamblejas palātām (otra ir Senāts) un darbojas kā valsts likumdevēja varas zemākā palāta. To saskaņā ar 1981. gada konstitūciju atjaunoja un nostiprināja neatkarīgajā Belizā, un tās atjaunošanā lomu spēlēja premjerministrs Džordžs Kadls Prīss (George Cadle Price). Pārstāvju palāta parasti sanāk Nacionālās asamblejas telpās Belmopānā, un tās deputātus parasti sauc par apgabala pārstāvjiem (area representatives), nevis par parlamenta deputātiem (MP).
Struktūra un sastāvs. Pārstāvju palātā pašlaik ir 31 ievēlēts loceklis, katrs pārstāv vienu vienmandāta vēlēšanu apgabalu. Šī struktūra tieši pārņemta no vēsturiskās Lielbritānijas Hondurasas Likumdošanas asamblejas, kas 1954. gadā sākotnēji bija ar deviņiem vēlētiem locekļiem. Kopš tā laika Pārstāvju palātas sastāvs pakāpeniski palielināts: 1961. gadā līdz 18 deputātiem, 1984. gadā līdz 28 deputātiem, 1994. gadā līdz 29 deputātiem un 2008. gadā līdz 31 deputātam. Vēlēšanu apgabalu robežas un sadalījums tiek regulāri pārskatīti un uzturēti atbilstoši demogrāfiskām izmaiņām, ko administrē Vēlēšanu un robežu komisija/Departaments.
Vēlēšanu sistēma un termiņš. Apgabala pārstāvji tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos, izmantojot vēlēšanu sistēmu, kas pazīstama kā "first-past-the-post" (vienkāršā plurālistiskā sistēma) — uzvar tas kandidāts, kurš iegūst visvairāk balsu attiecīgajā apgabalā. Tas nozīmē, ka uzvara nav atkarīga no absolūtā vairākuma (>50 %), bet gan no relatīvā vairākuma. Pārstāvju palātas pilnvaru termiņš parasti ir līdz pieciem gadiem, taču premjerministrs var ieteikt ģenerālgubernatoram vairākuma padziļināšanai domātu domu par laika apstākļiem. Pārstāvji uzņemas pienākumus uz šo termiņu, un brīvos amatus gadījumos, kad vieta tiek atbrīvota, parasti aizpilda ar ārkārtas vēlēšanām (by-elections).
Funkcijas un pilnvaras. Pārstāvju palāta ir galvenā likumdošanas iniciatore un lēmējinstitūcija budžeta jautājumos — valdības ieņēmumi un izdevumi parasti tiek iesniegti palātā apstiprināšanai. Starp svarīgākajiem pienākumiem ir:
- likumu priekšlikumu apspriešana un pieņemšana (līdztekus Senātam un ar Valsts galvas apstiprinājumu);
- valdības politikas un ministru darbības kontrole — jautājumu celšana, debates, interpelācijas;
- uzticības balsojumu loma — ja Pārstāvju palāta nobalso par neuzticību valdībai, valdībai jāatkāpjas vai jānotiek vēlēšanām;
- struktūras padziļināta darba veikšana caur pastāvīgajām un ad hoc komisijām (piem., budžeta un kontu komisijas, likumdošanas komisijas u. c.), kas uzrauga konkrētas jomas un veic izmeklēšanu.
Premjerministra un valdības veidošana. Par Belizas premjerministru parasti kļūst Belizas parlamenta vairākuma partijas līderis, kuru oficiāli iecēl premjerministra amatos neatkarīgā amatā — ģenerālgubernators, balstoties uz parlamentāro vairākumu. Ja šis līderis atsakās ieņemt premjerministra amatu, partija var iecelt jaunu partijas līderi vai vienoties par kādu citu vadošu partijas biedru, kurš iepriekš ir bijis Ministru kabineta ministrs, lai vadītu valdību. Valdība atbild Pārstāvju palātai, un tai ir jāuztur tās uzticība, lai saglabātu varu.
Parlamentārā ētika un privilēģijas. Apgabala pārstāvji parasti tiek uzrunāti ar cieņas titulu ("Honourable") un bauda noteiktas parlamentārās privilēģijas, kas nodrošina beztrauksmju darbu parlamentā (piem., runas brīvība diskusiju laikā). Tajā pašā laikā pastāv ētikas un tiesiskā atbildība — kriminālu nodarījumu vai noteiktu amatu nesavienojošu interešu gadījumā var tikt piemēroti diskvalificējoši pasākumi.
Vēsturisks konteksts un reformas. Mūsdienu Pārstāvju palātas forma ir tieša pēctece no koloniālās Likumdošanas asamblejas, un tās paplašināšana laika gaitā atspoguļo iedzīvotāju skaita pieaugumu un administratīvo vajadzību sadalei. Vēlēšanu un robežu depataments periodiski veic robežu pārskatīšanu, lai nodrošinātu līdzsvarotu pārstāvniecību.
Pašreizējie Pārstāvju palātas locekļi pēc apgabala
Saskaņā ar Vēlēšanu un robežu departamenta datiem ievēlētie pārstāvji un viņu vēlēšanu apgabali ir šādi:
(Zemāk seko detalizēts saraksts ar pašreizējiem apgabala pārstāvjiem, kas atjaunināts pēc pēdējām Vēlēšanu un robežu departamenta publiskotajām ziņām.)
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir divas Belizas Nacionālās asamblejas palātas?
A: Belizas Nacionālās asamblejas abas palātas ir Pārstāvju palāta un Senāts.
J: Kas izveidoja Pārstāvju palātu saskaņā ar 1981. gada konstitūciju?
A: Saskaņā ar 1981. gada konstitūciju Pārstāvju palātu izveidoja premjerministrs Džordžs Kadls Prīss.
J: Kā tiek ievēlēti Belizas Pārstāvju palātas locekļi?
A: Deputāti tiek ievēlēti Belizas Pārstāvju palātā, iegūstot balsu vairākumu savos vēlēšanu apgabalos, izmantojot balsošanas sistēmu "pirmais pēc kārtas", un viņiem ir jāiegūst vairāk nekā 50 % no kopējā balsu skaita.
J: Kad pirmo reizi tika izveidota Britu Hondurasas Likumdošanas asambleja?
A: Britu Hondurasas Likumdošanas asambleja pirmo reizi tika izveidota 1954. gadā, un tajā tika ievēlēti deviņi deputāti.
Jautājums: Cik locekļu laika gaitā tika pievienoti šai asamblejai?
A: Laika gaitā 1961. gadā asamblejai pievienojās 18 locekļi, 1984. gadā - 28 locekļi, 1994. gadā - 29 locekļi, bet 2008. gadā - 31 loceklis.
J: Kas parasti kļūst par premjerministru, ja kāda partija iegūst balsu vairākumu Belizas Pārstāvju palātā?
A: Kad kāda partija iegūst vairākumu Belizas Pārstāvju palātā, par premjerministru parasti kļūst tās līderis. Tomēr, ja šis līderis atsakās no premjerministra amata, viņš var iecelt citu partijas augsta ranga pārstāvi, kurš jau iepriekš ir strādājis par Ministru kabineta ministru, kā alternatīvu.
Jautājums: Cik pārstāvju ir katrā apgabalā saskaņā ar Vēlēšanu un robežu departamenta datiem?
A: Saskaņā ar Vēlēšanu un robežu departamenta datiem Belizas Pārstāvju palātā pašlaik ir viens pārstāvis no katra apgabala.
Meklēt