ASV Imigrācijas un Naturalizācijas Dienests (INS): vēsture (1933–2003)

Uzzini ASV Imigrācijas un Naturalizācijas Dienesta (INS) vēsturi 1933–2003 — pārstrukturēšana pēc 11. septembra, pāreja uz USCIS, ICE un CBP un ietekme uz imigrācijas politiku.

Amerikas Savienoto Valstu Imigrācijas un naturalizācijas dienests (INS) bija Tieslietu ministrijas aģentūra no 1933. līdz 2003. gadam. Ar šo nosaukumu aģentūra beidza pastāvēt 2003. gada 1. martā. Tad lielākā daļa tās pienākumu tika nodota trim jaunām aģentūrām. Tās bija ASV Pilsonības un imigrācijas dienests (USCIS), ASV Imigrācijas un muitas izpilde (ICE) un ASV Muitas un robežapsardzības dienests (CBP). Visas šīs iestādes ietilpa jaunizveidotajā Iekšzemes drošības departamentā (Department of Homeland Security), kas bija daļa no lielās valdības reorganizācijas pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem.

Galvenās funkcijas un struktūra

INS bija atbildīgs par plašu imigrācijas un naturalizācijas uzdevumu klāstu, tai skaitā:

• pilsonības un naturalizācijas procesu administrēšana — iesniegumu pieņemšana, intervijas un ceremonijas;
• robežu un ostu pārbaudes — imigrācijas inspektoru darbs ostās, lidostās un robežšķērsošanas vietās;
• robežapsardze un Muitas robežsardze — robežsargu (Border Patrol) uzraudzība un patruļas reisi
• aizturēšana un deportācija — personas, kuras atrastas bez tiesiska pamata uzturēties ASV, izraidīšana;
• izmeklēšana un īstenošana — darba vietu pārbaudes, izmeklēšanas par cilvēktirdzniecību un kontrabandu.

Organizatoriski INS sastāvēja no reģionālām pārvaldēm, pakalpojumu centriem un izmeklēšanas nodaļām. Dienesta darbā piedalījās gan administratīvie darbinieki (naturalizācijas biroji), gan izpildinstitūcijas personāls (inspektori, robežsargi, aģenti).

Vēsturiskie notikumi un likumdošana (1933–2003)

INS darbība notika kontekstā ar vairākām nozīmīgām likumdošanas izmaiņām un vēsturiskām norisēm, kas ietekmēja ASV imigrācijas politiku:

• 1930.–1950. gadu prakse un valsts drošība — INS īstenoja imigrācijas kontroli un dažkārt sadarbojās ar citām iestādēm nacionālās drošības jautājumos; šajā laikposmā notika arī apgrūtinātas pārvietošanās prasības no dažām valstīm un grupām.
• 1952. gada Immigration and Nationality Act (McCarran–Walter Act) — konsolidēja iepriekšējos noteikumus un noteica jaunus ierobežojumus, kas ietekmēja imigrantu klasifikāciju un izraidīšanu.
• 1965. gada Hart-Celler Act — atcēla daļu no iepriekšējās nacionālo kvotu sistēmas un pavēra ceļu lielākai daudzveidībai no valstu puses imigrantu plūsmā, kas mainīja INS darba slodzi un uzdevumus.
• 1986. gada Immigration Reform and Control Act (IRCA) — de facto amnestija noteiktām personu grupām un darba devēju atbildības pastiprināšana, kas prasīja INS administratīvo procesa paplašināšanu.
• 1990.—1990. gadu pastiprinātas kontroles un 1996. gada likumi — 1996. gadā pieņemtie likumi (piem., Illegal Immigration Reform and Immigrant Responsibility Act) pastiprināja deportāciju procedūras, ierobežoja iespējas apelācijām un palielināja administratīvo ātrumu, kā arī paplašināja aizturēšanas kapacitāti.
• 2001. gada 11. septembra sekas — teroraktus sekmēja plašu sabiedrības un politikas uzmanību imigrācijas un nacionālās drošības jautājumiem; INS darba slogs mainījās, palielinot uzraudzību, informācijas apmaiņu un imigrantu izmeklēšanas prioritatizāciju.

Kritika, izaicinājumi un reformas pirms likvidācijas

Laikā līdz 2003. gadam INS tika kritizēts par vairākām problēmām:

• efektivitātes trūkums un birokrātijas sarežģītība — kritiķi norādīja, ka vienā aģentūrā apvienotas gan pakalpojumu sniedzējas funkcijas (naturalizācija), gan izpildfunkcijas (aizturēšana un deportācija), kas radīja interešu konfliktus un neefektivitāti;
• cilvēktiesību un arestu prakses — strīdi par aizturēšanas apstākļiem, pārmērīgām darba vietu reidēm, rases vai tautības profilēšanu un viesstrādnieku tiesību pārkāpumiem;
• tehnoloģiju un informācijas apmaiņas trūkumi — nepieciešamība labāk savienot robežkontroli, avioostas, imigrācijas lietvedību un tiesu sistēmu;
• aizturēšanas vietu trūkums un juridiskās procedūras — pieaugošs aizturēto cilvēku skaits prasīja plašākas kapacitātes un ātrākas juridiskās izskatīšanas procedūras.

Sadalīšana un pāreja uz jaunu sistēmu

2002.–2003. gada laikā, reaģējot uz 11. septembra izaicinājumiem un nepieciešamību reorganizēt nacionālās drošības funkcijas, ASV Kongress izveidoja Iekšzemes drošības departamentu (Department of Homeland Security) un 2003. gada 1. martā INS darbība tika formāli sadalīta. Galvenie rezultāti bija:

• USCIS — pārņēma imigrācijas pakalpojumu un naturalizācijas funkcijas (vēstulēs, pieteikumos un civilās migrācijas administrēšanā);
• ICE — saņēma izpildfunkcijas, tostarp izdošanas, izmeklēšanas un izraidīšanas uzdevumus;
• CBP — uzņēma robežas un ostu inspekciju uzdevumus, kā arī muitas kontroli.

Šī reorganizācija bija mēģinājums skaidrāk nodalīt pakalpojumu sniegšanu no izpildfunkcijām un uzlabot informācijas apmaiņu starp iestādēm, tomēr debates par reorganizācijas efektivitāti turpinājušās vēl vairākus gadus.

Mantojums

INS mantojumā ir gan daudzpusīgas administratīvās sistēmas izveide imigrācijas jautājumos, gan daudzās diskusijas par līdzsvaru starp valsts drošību, imigrācijas kontroli un cilvēktiesībām. Daudzas no INS izveidotajām procedūrām, datu bāzēm un prakses elementiem turpināja pastāvēt jaunajās institūcijās, taču jaunā struktūra arī veicināja plašākas pārmaiņas ASV imigrācijas politikā un izpildē pēc 2003. gada.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Amerikas Savienoto Valstu Imigrācijas un naturalizācijas dienests?

J: Kad aģentūra pārstāja pastāvēt ar nosaukumu INS?

J: Kas notika ar INS pienākumiem pēc tam, kad tā pārstāja pastāvēt ar šo nosaukumu?

Kāds bija valdības reorganizācijas iemesls, kas noveda pie jauno aģentūru izveides?

J: Kurā departamentā tika izveidotas jaunās aģentūras?

Jautājums: Kad tika izveidota INS?

J: Kādi bija galvenie INS pienākumi?

Meklēt pēc burta