Starpdisciplinaritāte
Starpdisciplinaritāte ir divu vai vairāku priekšmetu (akadēmisko disciplīnu) apvienošana. Tas notiek tad, kad problēma pārklājas ar tradicionālajām akadēmiskajām robežām. Citi termini, kas nozīmē gandrīz to pašu, ir multidisciplinaritāte un starpdisciplinaritāte.
Piemērs skaidri parāda, kas ir domāts:
Kad viņi apvienojās, viņu izveidoto nozari sauca par šūnu bioloģiju šūnu līmenī vai molekulāro bioloģiju makromolekulu līmenī.
Citi piemēri ir mākslīgais intelekts, kultūras studijas, kibernētika, skaitļošanas lingvistika, biomedicīnas inženierija u. c. Fizikālā ķīmija, bioķīmija un astrofizika bija vienas no pirmajām.
Daudzās universitātēs tika likvidētas tradicionālās katedras (piemēram, botānikas, zooloģijas) un izveidotas jaunas, plašākas katedras, piemēram, "Bioloģijas zinātņu skola". Šajās struktūrvienībās pētniecības un mācīšanas grupas balstījās uz starpdisciplinārām problēmām, piemēram, ekoloģiju, šūnu dalīšanos vai Zemes vēsturi. Ir dažas nepieciešamās specialitātes, kuras nav viegli iekļaujamas jaunajā sistēmā. Kā piemēru var minēt taksonomiju (joprojām ir vajadzīgi cilvēki, lai noteiktu dzīvniekus) un tādas jomas kā parazitoloģija un lauksaimniecības botānika.
Dažās universitātēs darbojas sistēma, kas paredz iecelt darbiniekus skolās (parasti humanitārās, dabaszinātnes, sociālās zinātnes un tehnoloģijas) un ļaut darbiniekiem pievienoties tām grupām, kuras vislabāk atbilst viņu kompetencei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir starpdisciplinaritāte?
A: Starpdisciplinaritāte ir tad, kad divas vai vairākas akadēmiskās disciplīnas apvienojas, lai izpētītu problēmu, kas pārsniedz tradicionālās robežas.
J: Kādi ir citi termini, kas nozīmē to pašu, ko starpdisciplinaritāte?
A: Citi termini, kas nozīmē gandrīz to pašu, ko starpdisciplinaritāte, ir multidisciplinaritāte un starpdisciplinaritāte.
J: Vai jūs varat minēt piemēru starpdisciplinaritātei?
A: Starpdisciplinaritātes piemērs ir ģenētika, fizika, ķīmija un citoloģija, kas apvienojās, lai pētītu dzīvās šūnas. Šo nozari sauca par šūnu bioloģiju šūnu līmenī vai molekulāro bioloģiju makromolekulu līmenī.
Vai ir kādas specialitātes, kas nav viegli iekļaujamas šajā jaunajā sistēmā?
A: Jā, ir dažas nepieciešamas specialitātes, kas nav viegli iekļaujamas jaunajā sistēmā, piemēram, taksonomija un tādas jomas kā parazitoloģija un lauksaimniecības botānika.
J: Kā universitātes iekļauj šīs specialitātes savās sistēmās?
A: Daudzās universitātēs darbinieki tiek iecelti skolās (parasti humanitārās, dabaszinātnes, sociālās zinātnes un tehnoloģijas), un viņi var pievienoties tām grupām, kas vislabāk atbilst viņu speciālajām zināšanām.
J: Kādi bija daži no pirmajiem starpdisciplināro jomu piemēriem?
A: Daži no pirmajiem starpdisciplināro jomu piemēriem ir fizikālā ķīmija, bioķīmija un astrofizika.
