Inversija vai inversija var nozīmēt:

  • Valodniecība un literatūra — vārdu kārtības maiņa teikumā, lai uzsvērtu kādu vārdu vai radītu poētisku efektu. Latviešu valodā ierastā secība ir subjekts — predikāts — objekts, bet inversijā šī secība tiek mainīta.
    Piemēri: „Zēns skrien.” → „Skrien zēns.”; akcenta maiņa: „To es redzēju.” (objekts priekšā, lai uzsvērtu).
    Inversija literatūrā (hiperbatons) tiek izmantota, lai ritmisku vai stilistisku ietekmi: „Spīd rīta saule” vietā var būt „Rīta saule spīd”.
  • Meteoroloģija — temperatūras inversija: parasti gaiss kļūst aukstāks, palielinoties augstumam; inversijā augstāki gaisa slāņi ir siltāki nekā zemāki. Tas var kavēt gaisa vertikālu maisīšanos un veicināt smogu, miglu un kondensāciju.
    Piemērs: rīta stundās zemākais slānis var būt auksts un mitrs, virs tā — silts slānis, kas neļauj aukstajam gaisam pacelties.
  • Matemātika — termins izmanto vairākās nozīmēs:
    • Inversā vērtība (reciproks): skaitļa a inversija ir 1/a (ja a ≠ 0). Piemēram, inversija skaitlim 5 ir 1/5.
    • Funkcijas inversija: funkcija f ir invertējama, ja pastāv f−1, kas apgriež sākotnējo attēlojumu: f(f−1(x)) = x.
    • Matricas inversija: kvadrātveida matricas A inversija A−1 apmierina A·A−1 = I (identitātes matrica), ja A ir invertējama.
    • Ģeometriskā inversija: transformācija, kas punktu attālinājumu no izvēlēta centra pārvērš atbilstoši noteiktam likumam (piem., apļveida inversija).
  • Ģenētika — hromosomu inversija: kromosomas segments tiek pagriezts par 180° un ieslēgts atpakaļ. Ir divu veidu:
    • Pericentriskā inversija ietver centromēru.
    • Paracentriskā inversija neietver centromēru.
    Tas var ietekmēt gēnu izkārtojumu un, dažkārt, radīt ģenētiskas sekas pēcnācējiem.
  • Mūzika — inversija var nozīmēt:
    • Intervāla inversija: intervāls tiek „apgriezts”, piemēram, lielais tercs (M3) invertējas par mazā sestu (m6).
    • Akorda inversija: akords tiek spēlēts ar nevis pamattonu, bet ar citu akorda skaņu kā basu (piem., pirma inversija, otrā inversija).
  • Optika un attēlu apstrāde — bildes vai attēla orientācijas apgriešana (piem., spoguļattēls vai 180° pagrieziens), kā arī optiskā ierīce, kas apgriež attēlu.
  • Loģika un algebriskas operācijas — apgriešana vai noliešana (negācija) dažādos kontekstos. Piemēram, loģiskā formulas inversija var nozīmēt vērtības maiņu (patiesība → nepatiesība).
  • Citas jomas — atkarībā no konteksta inversija var attiekties uz dažādām „apgriešanas”, „apmaiņas” vai „apgrieziena” nozīmēm arī ekonomikā, datorzinātnē (bitu invertēšana), ķīmijā u.c.

Kā izvēlēties pareizo nozīmi

Lai saprastu, kura inversijas nozīme ir domāta, paskatieties uz kontekstu:

  • Ja runa ir par teikumu vai dzeju — visticamāk valodniecība/literatūra.
  • Ja tekstā min apkārtējās vides temperatūra vai smogs — meteoroloģija.
  • Ja parādās simboli 1/a, f−1 vai A−1 — matemātika.
  • Ja ir runa par hromosomām — ģenētika.
  • Ja pieminmi intervālus vai basu — mūzika.

Kopsavilkums

Termins inversija nozīmē „apgriezt”, „apmainīt” vai „apgriezt kārtību”, un precīza definīcija atkarīga no jomas — valodniecības, dabaszinātņu, matemātikas, mūzikas vai citām speciālajām jomām. Izprotot kontekstu, var ātri noteikt, kuru no šīm nozīmēm autors izmanto.