Johans Palisa (1848. gada 6. decembris – 1925. gada 2. maijs) bija austriešu astronoms, dzimis Troppau, Austrijas Silēzijā (tagad Čehijā).
Darbs un atklājumi
Palisa bija īpaši izcils asteroīdu atklājējs — savas karjeras laikā, kas aptvēra vairāk nekā piecus gadu desmitus, viņš atklāja 122 asteroīdus. Viņa pirmais reģistrētais atklājums bija 136 Austria 1874. gadā, bet pēdējais — 1073 Gellivara 1923. gadā. Palisa strādāja vairākās observatorijās Austrougrijas periodā, un viņa metode balstījās galvenokārt uz rūpīgu vizuālo novērojumu un zīmēšanu, izmantojot teleskopus, kas vēlāk darīja viņu par vienu no pēdējiem ievērojamajiem vizuālajiem asteroīdu atklājējiem pirms fotogrāfisko metožu izplatīšanās.
Daži ievērojamākie atklājumi
No 122 atklājumiem daži īpaši izcēlās gan ar lielumu, gan ar to, ka vēlāk tie piesaistīja papildu pētījumus:
- 153 Hilda
- 216 Kleopatra
- 243 Ida — šis asteroīds vēlāk tika detalizēti fotografēts, un tam tika atklāta neliela pavadoņa Dactyl, kad to pētīja kosmosa zonde;
- 253 Matilde — arī šis objekts vēlāk piesaistīja kosmisko misiju interesi un tika apmeklēts 1997. gadā;
- 324 Bamberga
- 719 Alberts (pieskaitāms pie Amor asteroīdiem; skat. Amora astēroids)
Atzinība un mantojums
Par godu Palisas darbam astronomijā viņa vārdā nosauca vairākus objektus, tostarp asteroīdu 914 Palisana, kā arī Palisas krāteri uz Mēness. Viņa precizitāte, ilggadējā redzes darba pieredze un spēja atklāt aizvien jaunus asteroīdus padarīja viņu par ievērojamu figūru 19. un 20. gadsimta astronomijā.
Johans Palisa paliek atzīts par vienu no produktīvākajiem asteroīdu atklājējiem savā laikmetā, un daudz no viņa atklātajiem objektiem joprojām tiek pētīti mūsdienu teleskopiem un kosmisko zondēm.
