Johans Palisa — austriešu astronoms un 122 asteroīdu atklājējs
Johans Palisa — ievērojams austriešu astronoms, atklāja 122 asteroīdus (153 Hilda, 216 Kleopatra, 243 Ida). Izpēti viņa sasniegumus, mantojumu un 914 Palisana vārdu debess ķermeņos.
Johans Palisa (1848. gada 6. decembris – 1925. gada 2. maijs) bija austriešu astronoms, dzimis Troppau, Austrijas Silēzijā (tagad Čehijā).
Darbs un atklājumi
Palisa bija īpaši izcils asteroīdu atklājējs — savas karjeras laikā, kas aptvēra vairāk nekā piecus gadu desmitus, viņš atklāja 122 asteroīdus. Viņa pirmais reģistrētais atklājums bija 136 Austria 1874. gadā, bet pēdējais — 1073 Gellivara 1923. gadā. Palisa strādāja vairākās observatorijās Austrougrijas periodā, un viņa metode balstījās galvenokārt uz rūpīgu vizuālo novērojumu un zīmēšanu, izmantojot teleskopus, kas vēlāk darīja viņu par vienu no pēdējiem ievērojamajiem vizuālajiem asteroīdu atklājējiem pirms fotogrāfisko metožu izplatīšanās.
Daži ievērojamākie atklājumi
No 122 atklājumiem daži īpaši izcēlās gan ar lielumu, gan ar to, ka vēlāk tie piesaistīja papildu pētījumus:
- 153 Hilda
- 216 Kleopatra
- 243 Ida — šis asteroīds vēlāk tika detalizēti fotografēts, un tam tika atklāta neliela pavadoņa Dactyl, kad to pētīja kosmosa zonde;
- 253 Matilde — arī šis objekts vēlāk piesaistīja kosmisko misiju interesi un tika apmeklēts 1997. gadā;
- 324 Bamberga
- 719 Alberts (pieskaitāms pie Amor asteroīdiem; skat. Amora astēroids)
Atzinība un mantojums
Par godu Palisas darbam astronomijā viņa vārdā nosauca vairākus objektus, tostarp asteroīdu 914 Palisana, kā arī Palisas krāteri uz Mēness. Viņa precizitāte, ilggadējā redzes darba pieredze un spēja atklāt aizvien jaunus asteroīdus padarīja viņu par ievērojamu figūru 19. un 20. gadsimta astronomijā.
Johans Palisa paliek atzīts par vienu no produktīvākajiem asteroīdu atklājējiem savā laikmetā, un daudz no viņa atklātajiem objektiem joprojām tiek pētīti mūsdienu teleskopiem un kosmisko zondēm.
Johans Palisa
Agrīnais darbs
No 1866. līdz 1870. gadam Palisa studēja matemātiku un astronomiju Vīnes Universitātē, taču studijas pabeidza tikai 1884. gadā. Neraugoties uz to, 1870. gadā viņš jau bija asistents universitātes observatorijā, bet gadu vēlāk ieguva darbu observatorijā Ženēvā. Dažus gadus vēlāk, 1872. gadā, 24 gadu vecumā Palisa kļuva par Austrijas Jūras observatorijas Polijā vadītāju. Strādājot Poļā, viņš 1874. gada 18. martā atrada savu pirmo asteroīdu - 136 Austria. Līdztekus tam viņš atrada divdesmit septiņas mazās planētas un vienu komētu. Uzturoties Poļā, viņš izmantoja nelielu sešu collu refraktoru teleskopu, kas palīdzēja veikt pētījumus.
Ģimene
Palisa dažus asteroīdus nosauca savas ģimenes vārdā: (320) Katharina - savas mātes Katrīnas vārdā, (321) Florentina - savas meitas Florentīnas vārdā. Viņa otrā sieva ir Anna.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Johans Palisa?
A: Johans Palisa bija austriešu astronoms, dzimis Troppau, Austrijas Silēzijā (tagad Čehijā).
J: Ar ko bija pazīstams Johans Palisa?
A: Johans Palisa bija pazīstams kā labs asteroīdu atradējs, kopumā atrodot 122 asteroīdus, sākot no 136 Austria 1874. gadā līdz 1073 Gellivara 1923. gadā.
J: Vai jūs varat nosaukt dažus ievērojamus asteroīdus, ko atradis Johans Palisa?
A: Daži no ievērojamākajiem Johana Palisas atrastajiem asteroīdiem ir 153 Hilda, 216 Kleopatra, 243 Ida, 253 Matilde, 324 Bamberga un Amora asteroīds 719 Alberts.
J: Vai ir bijis kāds Johana Palisas vārdā nosaukts asteroīds?
A: Jā, asteroīds 914 Palisana un Palisas krāteris uz Mēness tika nosaukts par godu viņam.
J: Kad Johans Palisa dzimis?
A: Johans Palisa dzimis 1848. gada 6. decembrī.
J: Kad nomira Johans Palisa?
A: Johans Palisa nomira 1925. gada 2. maijā.
J: Kādas tautības bija Johans Palisa?
A: Johans Palisa bija austrietis.
Meklēt