324 Bamberga — 16. lielākais galvenās asteroīdu joslas asteroīds (~228 km)

324 Bamberga ir 16. lielākais asteroīds galvenajā asteroīdu joslā. To 1892. gada 25. februārī Vīnē atrada Johans Palisa, tādējādi tas ir viens no pēdējiem atrastajiem lielajiem (diametrs virs 200 km) asteroīdiem. Neskaitot piezemes asteroīdu Erosu, tas bija pēdējais asteroīds, kas jebkad ir viegli saskatāms ar binokli.

Orbīta un novērojami spožuma īpašības

Bambergas orbīta izceļas ar salīdzinoši lielu ekscentricitāti — tādēļ tās opozīciju spožums ievērojami mainās atkarībā no tā, vai opozīcija notiek tuvu perihelam vai aphelam. Ekscentricitāte ir aptuveni 0,34 (tas ir būtiski vairāk nekā daudziem citiem galvenās jostas asteroīdiem — salīdzinājumam, tā ir apmēram par 36% lielāka nekā Plutonam)), un pusass ir aptuveni 2,68 AU. Tas nozīmē, ka perihelijs ir apmēram 1,77 AU, aphelijs apmēram 3,59 AU, un orbītas periods ir aptuveni 4,4 Zemes gadi.

Retās opozīcijās, kad tās opozīcija notiek tuvu perihelijam, Bamberga var sasniegt spožumu līdz apmēram +8,0 magnitūdu, kas to padara par vienu no spožākajiem C tipa asteroīdiem un padara to redzamu ar nelieliem instrumentiem. Šādas labas opozīcijas atkārtojas aptuveni ik pēc 22 gadiem — viena tāda opozīcija notika 1991. gadā, otra — 2013. gadā. Šajos gadījumos Bamberga var atrasties tuvāk Zemei nekā citi lieli galvenās joslas asteroīdi ar līdzīgu vai lielāku nominālo spilgtumu, pietuvojoties līdz aptuveni 0,78 AU.

Salīdzinājums ar citiem asteroīdiem

Kopumā Bamberga ir desmitais spilgtākais galvenās jostas asteroīds pēc Vestas, Pallasa, Ceres, Irisas, Hebes, Junonas, Melpones, Eunomijas un Floras. Tomēr tās liels ekscentricitātes dēļ lielākajā daļā opozīciju citi asteroīdi sasniedz lielākas magnitūdas. Salīdzinājumam: 7 Iris nekad nenonāk tuvāk par 0,85 AU, bet 4 Vesta - tuvāk par 1,13 AU, kad tā kļūst redzama ar neapbruņotu aci no piesārņojuma brīvās debesīs.

Fizikālās īpašības

• Diametrs: apmēram 228 km — šo vērtību apstiprināja 1987. gada okultācija (skat. zemāk) un tā atbilst IRAS mērījumiem.
• Spektrālā klase: starp C un P tipu — tas liecina par tumšu, ogļūdeņražu un primitīvu, neizmainītu sastāvu.
• Albeda: zema (tipiski C/P tipiem, apmēram dažu procentu līmenī), kas nozīmē, ka virsma labi neatstaro Saules gaismu.
• Rotācijas periods: relatīvi garš — apmēram 29,7 stundas, kas starp lielajiem asteroīdiem ir neparasts.

Novērojumi un mērījumi

1987. gada 8. decembrī tika novērota Bamberga okultācija, kuras rezultāti deva diametru aptuveni 228 km, saskaņā ar IRAS termiskajiem datiem. Tādi novērojumi, kā arī fotometrija un infrasarkanie mērījumi, palīdz precizēt tās izmēru, albedu un rotācijas īpašības. Tā kā Bamberga reizēm kļūst salīdzinoši spoža, tā regulāri tiek novērota ar amatieru un profesionālajiem teleskopiem, īpaši labajās opozīcijās.

Sastāvs un nozīme

Kā tumšs C/P tipa asteroīds Bamberga, visticamāk, sastāv galvenokārt no ogļūdeņražiem bagāta materiāla, ar iespējamu seno, daudz neizmainītu vielu klātbūtni. Lieli asteroīdi kā Bamberga ir svarīgi, jo tie sniedz informāciju par agrīnajiem Saules sistēmas veidošanās apstākļiem un par materiālu sadalījumu galvenajā asteroīdu joslā.

Ikvienam interesentam — amatieru novērotājiem un profesionāļiem — Bamberga ir pievilcīgs mērķis, jo tās spožums un relatīvi liels izmērs padara to par vienu no nedaudzajiem lielajiem asteroīdiem, ko var novērot ar nelieliem instrumentiem, it īpaši tuvajās opozīcijās pie perihelija.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir asteroīda nosaukums?

J: Kad tas tika atklāts?

J: Cik liels tas ir salīdzinājumā ar citiem asteroīdiem?

J: Vai tas ir redzams ar binokli?

J: Cik spilgts tas var kļūt retajos tuvu perifēlija pretstatījumos?

J: Cik bieži notiek šādas opozīcijas tuvu perifēlijam?

J: Kurā vietā starp citiem galvenās joslas asteroīdiem pēc spilgtuma?

Meklēt pēc burta