Džons Ruskins (1819–1900) — Viktorijas laikmeta mākslas kritiķis un teorētiķis

Džons Ruskins (1819–1900) — vadošais Viktorijas laikmeta mākslas kritiķis un teorētiķis, kas sasaista dabu, arhitektūru un sabiedrību ar ietekmīgām estētikas un sociālām idejām.

Džons Ruskins (1819. gada 8. februāris – 1900. gada 20. janvāris) bija vadošais Viktorijas laikmeta angļu mākslas kritiķis, kurš ietekmēja gan estētiku, gan sociālo domāšanu 19. gadsimta otrajā pusē. Viņš bija arī mākslas mecenāts, zīmētājs, akvarelists, nozīmīgs sabiedriskais domātājs un filantrops. Ruskins uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem kultūras publicistiem, kura idejas par mākslu, amatniecību un sabiedrību spēcīgi ietekmēja gan sava laika intelektuālo dzīvi, gan vēlākos kustības, piemēram, Arts and Crafts.

Biogrāfija un personiskā dzīve

Džons Ruskins piedzima 1819. gadā un bērnību pavadīja ģimenē, kas novērtēja mākslu un ceļojumus. Viņš daudz ceļoja pa Eiropu, īpaši Itāliju un Franciju, kur apkopoja vizuālus novērojumus un materiālus saviem rakstiem. 1848. gadā viņš apprecējās ar Euphemia "Effie" Gray; laulība tika anulēta 1854. gadā. Vēlāk dzīvē Ruskins pārdzīvoja vairākus nervu sabrukumus un garīgās veselības traucējumus, kas ietekmēja viņa rakstīšanas tempu un sociālās aktivitātes.

Darbi, tēmas un estētiskā teorija

Ruskins plaši rakstīja par visdažādākajām tēmām, tostarp ģeoloģiju, arhitektūru, mīti, ornitoloģiju, literatūru, izglītību, botāniku un politisko ekonomiju. Visos rakstos viņš uzsvēra saikni starp dabu, mākslu un sabiedrību, pievēršot uzmanību detaļām, amatniecības prasmēm un morālei.

Plašāku ievērību Ruskins pirmo reizi ieguva ar "Modern Painters" (pirmais sējums 1843. gadā), kurā viņš aizstāvēja J. M. W. Turnera darbu un apgalvoja, ka mākslinieka galvenā loma ir atspoguļot patiesību dabai — detalizētu, taču radošu dabas redzējumu. Vēl citi nozīmīgi darbi ir The Seven Lamps of Architecture (1849) un monumentālā The Stones of Venice (1851–1853), kurās viņš analizēja arhitektūras estētiku un ētiku.

Ruskins arī izstrādāja sociāli ekonomiskas idejas, kas apkopotas, piemēram, eseju sērijā Unto This Last (1860), kur viņš kritizēja augošās industriālās sabiedrības negantību un uzsvēra darbu, amatniecību un sociālo atbildību. Šīs idejas ietekmēja reformu domātājus un radīja saikni ar radošās amatniecības atdzimšanu, ko popularizēja William Morris un citi.

Pedagoģija, institūcijas un prakse

Ruskins neaprobežojās tikai ar teoretiskiem rakstiem — viņš arī praktiski mācīja zīmēšanu un rūpējās par amatniecības izglītību. 1869. gadā Ruskins kļuva par pirmo Slade'a tēlotājmākslas profesoru Oksfordas Universitātē, kur viņš izveidoja Ruskina zīmēšanas skolu (Ruskin School of Drawing and Fine Art). Šī skola un viņa pedagoģiskie principi — acu prasmju trenēšana, dabas novērojumu precizitāte un rokdarbu nozīme — ilgi ietekmēja mākslas izglītību.

1871. gadā viņš nodibināja Svētā Džordža ģildi (Guild of St George) — biedrību ar mērķi atbalstīt labāku dzīves kvalitāti, amatniecību un sabiedrības izglītošanu. Viņš arī krāja un saglabāja priekšmetus, dāvināja kolekcijas un vēsturiski nozīmīgus darbus, kas vēlāk veidoja daļu no viņa mantojuma muzejos un kolekcijās.

Ietekme un mantojums

Ruskina teorijas ietekmēja vairākas jomas:

• mākslas kritika un estētika — viņa ideja par "patiesību dabai" un izcilo tehnisko novērojumu nozīmi kļuva par svarīgu kritikas principu;
• arhitektūra un konservācija — viņš bija viens no agrīnajiem balsotājiem par vēsturisko ēku saglabāšanu, īpaši Venēcijā;
• sociālā domāšana — uzsvēra darba cienījumu un kritizēja bezrūpīgu kapitālistisko ražošanu, ietekmējot sociālos reformatorus;
• Amatniecība un rotājumu māksla — Ruskins iedvesmoja Arts and Crafts kustību un cilvēkus kā William Morris uzsvērt roku darbu un skaistuma nozīmi ikdienā.

Viņa mākslas novērojumi un plašās intereses — ieži un augos un putnos — ne tikai papildināja viņa eseju bagātību, bet arī radīja plašas vizuālās skices un akvareļus, kas saglabājas muzejos un privātajās kolekcijās. Ruskins savu darbinieku un studentu lokā atstāja stipru pedagoģisku un morālu ietekmi.

Vēlīnā dzīve un piemiņa

Vēlākajos gados Ruskins daudz laika pavadīja Brantvudā (Brantwood) Lake District, turpinot rakstīt, zīmēt un kampaņot par kultūras un vides saglabāšanu. Viņš nomira 1900. gada 20. janvārī. Pēc nāves viņa raksti, kolekcijas un institucionālie ieguldījumi — īpaši Oksfordā un Brantvudā — turpināja ietekmēt mākslas izglītību, restaurāciju un publisko domāšanu par kultūras mantojumu.

Ruskina daudzpusīgā darbība — no estētikas un dabas novērojumiem līdz sociālajai kritikai un izglītības iniciatīvām — padara viņu par nozīmīgu figūru Viktorijas laikmeta intelektuālajā vēsturē, kuras idejas joprojām raisa diskusijas par mākslas, darba un sabiedrības savstarpējām attiecībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Džons Ruskins?

J: Par ko rakstīja Ruskins?

J: Ko viņš savos darbos uzsvēra?

J: Kā viņš ieguva plašu ievērību?

J: Kāda loma, viņaprāt, būtu jāuzņemas māksliniekiem?

J: Kādu organizāciju viņš nodibināja?

J: Kur Ruskins kļuva par profesoru?

Meklēt pēc burta