Džozefs Mālords Viljams Tērners (J.M.W. Turner) — angļu ainavu gleznotājs

Dž.M.W. Tērners — britu ainavu virtuozs, kas valdzināja ar gaismas un krāsas spēli; dramatiskas jūras, miglas un saules ainavas, milzīgs akvareļu un eļļas mantojums.

Džozefs Mālords Viljams Tērners (1775. gada 23. aprīlī Koventgārdenā, Londonā – 1851. gada 19. decembrī Čelsijā, Londonā), plašāk pazīstams kā J.M.W. Turner, bija angļu gleznotājs un mākslinieks, kurš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem ainavu un gaismas interpretiem mākslas vēsturē. Viņa darbos izcili redzama gaismas, krāsas un atmosfēras izpēte, kas ietekmēja vēlākās mākslas kustības, tajā skaitā impresionismu.

Biogrāfija un izglītība

Tērnera tēvs strādāja kā parūku darinātājs, bet māte cieta no garīgām slimībām; bērnībā viņš kādu laiku uzturējās pie tēvoča Brentfordā, kur sāka zīmēt un gleznot. 14 gadu vecumā viņš iestājās Londonas Karaliskās mākslas akadēmijas skolā, un jau 1790. gadā viņa akvareļdarbs piedalījās akadēmijas izstādē. 1802. gadā Tērners tika ievēlēts par Karaliskās akadēmijas locekli — tas bija liels pagrieziena punkts viņa karjerā — un vēlāk, 1807. gadā, viņš kļuva par akadēmijas Perspektīvas profesoru.

Ceļojumi un ietekmes

1802. gadā Tērners devās pirmajā lielākajā ceļojumā pa Eiropu, apmeklējot Franciju un Šveici, kā arī Luvru Parīzē. Vēlākos gados viņš vairākkārt ceļoja pa kontinentu, īpaši bieži apmeklējot Venēciju Itālijā, kas būtiski ietekmēja viņa krāsu izjūtu un kompozīciju. Agrīnos gados viņu iedvesmoja klasiskie ainavu mākslinieki, piemēram, Klods Lorēns un Nikolā Puzēns, kas radīja harmooniskas un idealizētas "vēsturiskas" ainavas.

Stils un tematika

Tērnera agrīnie darbi bieži bija precīzi topogrāfiski attēlojumi, taču laika gaitā viņa glezniecība kļuva arvien brīvāka un atmosfēriskāka. Viņš centās ķert gaismas efektus, laikapstākļus un dabas spēku — sauli, vētru, lietu un miglu — kā arī cilvēka un rūpniecības ietekmi uz vidi. Bieža tēma bija jūra un kuģu likteņi, dabas majestātiskums un briesmas (the sublime). Dažas no viņa vēlākajām gleznām ir ļoti vienkāršotas un bieži interpretētas kā priekštecīgas impresionisma idejām; viņa ietekme bija jūtama arī tādu mākslinieku darbos kā Monē.

Viņa radītā vizuālā valoda reizēm šķita provokatīva — krāsu un gaismas izteiksme pārspēja sarežģītu detaļu — un tas izraisīja gan apbrīnu, gan kritiku. Pastāv arī leģendas par viņa aizraušanos ar dabas novērošanu: stāstīts, ka, lai uz vietas izjūtu vētru un ūdens kustību, viņš reiz piesēja sevi pie kuģa masta.

Izcilākie darbi un to nozīme

• "The Fighting Temeraire" (parasti dēvēta par "Kaujinieks Temerairs") — gleznā redzams slavens karakuģis, kuru vada vilciņš uz iznīcināšanas vietu; darbs simbolizē laika gaitas un tehnoloģiju maiņu (1839).
• "Rain, Steam and Speed – The Great Western Railway" ("Lietus, tvaiks un ātrums") — attēlo tvaika vilcienu, kas šķērso tiltu, un izgaismo rūpnieciskās revolūcijas un dabas savstarpējo spriedzi (1844).
• "Snow Storm: Steam-Boat off a Harbour's Mouth..." ("Sniega vētra") — dramatiskas, dinamiskas kompozīcijas piemērs, kas rada stipra vēja un sniega sajūtu; šādas gleznas ilustrē Tērnera interesi par dabas spēku.
• "Slave Ship" (pilns nosaukums bieži tiek dēvēts par "vergi, kas izmet aiz borta mirušos un mirstošos — tuvojas simfoniskais negaiss") — satraucošs, emocionāls darbs, kas kritiski attēlo verdzības nežēlību un vienlaikus demonstrē krāsas un atmosfēras spēku (1840).
• Arī mierīgākos darbos, piemēram, "Crossing the Brook" ("Šķērsojot strautu", 1815) — kas attēlo Tamāras ieleju un upi Kornvolā — redzama viņa spēja apvienot laukiedzīvotāju estētiku ar klusu mieru.

Personīgā dzīve, beigu gadi un mantojums

Tērners nekad nav bijis precējies, bet viņam bija divi bērni ar Sāru Danbiju. Lielāko daļu dzīves viņš dzīvoja kopā ar savu tēvu, kurš palīdzēja darbnīcā līdz savai nāvei 1829. gadā. Ar vecumu viņš kļuva arvien noslēgtāks, reizēm dīvains un pakļauts depresijai. Viņš nomira Čelsijā 1851. gada 19. decembrī un tika apglabāts blakus gleznotājam Džošua Reinoldsam Svētā Pāvila katedrālē.

Miršanas brīdī Tērners britu tautai atstāja ļoti lielu mākslas mantojumu — aptuveni 300 eļļas gleznu un ap 20 000 akvareļu un skiču, daļa no kuriem tagad ir Tate Britain krājumā. Viņa darbi jau viņa dzīves laikā dalīja publiku: daļa viņu apbrīnoja kā ģēniju, citus satrauca viņa vēlākās gleznas, kuras kritiķi dažkārt ironiski salīdzināja ar mopas vilcieniem. Mūsdienās Tērners tiek plaši atzīts par franču impresionisma un mūsdienu ainavas glezniecības priekštecību, un viņa eksperimentālā pieeja gaismai un krāsai tiek augstu vērtēta.

Viņa vārds mūsdienās ir atstājis ietekmi arī populārajā kultūrā — piemēram, Lielbritānijā pastāv nozīmīga mākslas balva, kas nes viņa vārdu (Turner Prize), un viņa darbi joprojām regulāri izstādīti un pētniecības objekts muzejos un kolekcijās visā pasaulē.

Meklēt pēc burta