Kinderszenen (Bērnības ainavas), op. 15 — Roberta Šūmaņa 13 klavierdarbi

Atklāj Roberta Šūmaņa Kinderszenen, op.15 — 13 maģiskas bērnības ainavas klavierēm: vēsture, analīze un izpildījumu ieteikumi mūzikas cienītājiem.

Kinderszenen (oriģinālrakstība Kinderscenen, (angļu: Scenes from Childhood), op. 15, ir Roberta Šūmaņa 13 skaņdarbu komplekts klavierēm solo. Tas tika publicēts 1838. gadā. Komponējot šos skaņdarbus, Šūmanis atskatījās uz savu bērnību. Sākotnēji viņš bija sarakstījis 30 daļas "Bērnības ainām". Galīgajam komplektam viņš izvēlējās tikai 13. Neizmantotās daļas pēc vairākiem gadiem tika publicētas Bunte Blätter, op. 99, un Albumblätter (angļu: Album Leaves, op. 124).

Skaņdarbu sākotnējais nosaukums bija Leichte Stücke (angļu: Easy Pieces), un atsevišķu daļu nosaukumi pievienoti tikai pēc mūzikas pabeigšanas. Šūmanis pats par nosaukumiem teica, ka tie ir "nekas vairāk kā smalki norādījumi izpildījumam un interpretācijai", — proti, patiesā nozīme mūzikā paliek spilgta un atklājas caur izpildījumu un klausītāja iztēli. Muzikologs Timotijs Teilors (Timothy Taylor) ir pētījis Šūmaņa nosaukumu izvēli plašākā 19. gadsimta kultūras un ekonomikas kontekstā. Savukārt Ēriks Samss 1974. gadā norādīja, ka nav zināms pilnīgs Kinderszenen manuskripts, kas padara avotu jautājumus un izdevumu vēsturi par nozīmīgu pētījumu lauku.

Par skaņdarbiem un to raksturu

Kinderszenen neveido vienotu stāstu, drīzāk tās ir 13 īsi, atmosfēriskāki rakstura gabali — "ainas" vai īsi mirkļi, kas atsauc atmiņā bērnības izjūtas: brīnumu, rotaļas, vientulību, sapņošanu un miegu. Daļa skaņdarbu ir rotaļīgas, citas — intīmas un nostalģiskas. No visām daļām īpaši populāra ir Nr. 7 „Träumerei”, kas bieži tiek atskaņota patstāvīgi un kļuvusi par vienu no Šūmaņa atpazīstamākajām melodijām.

Sastāvs (Nr., vācu nosaukums un tulkojums)

1. Von fremden Ländern und Menschen — Par svešām zemēm un cilvēkiem
2. Kuriose Geschichte — Kurioza stāstiņa
3. Hasche‑Mann — Spēle "ķeramais"
4. Bittendes Kind — Lūdz bērns
5. Glückes genug — Laimes pietiek
6. Wichtige Begebenheit — Svarīgs notikums
7. Träumerei — Sapņošanās
8. Am Kamin — Pie kamīna
9. Ritter vom Steckenpferd — Kavalieris uz koka zirga (ziķatne)
10. Fast zu ernst — Gandrīz par nopietnu
11. Fürchtenmachen — Piebiedēšana / biedēšana
12. Kind im Einschlummern — Bērns aizmieg
13. Der Dichter spricht — Dzejnieks runā

Izpildījums, laiks un ietekme

Koncertā Kinderszenen parasti aizņem aptuveni 12–15 minūtes, atkarībā no tempa izvēles un interpretācijas. Skaņdarbi ir populāri gan klaviermūzikas repertuārā, gan mūzikas skolās — tie apvieno tehniski pieejamu formu ar bagātu muzikālu izteiksmību, tāpēc bieži tiek mācīti jaunākiem pianistu izpildītājiem. „Träumerei” regulāri parādās ierakstos, filmās un kultūras notikumos, tiek izmantota kā simbols nostalģijai un miera izjūtai.

Vēsturiskais konteksts un komentāri

Roberts Šūmanis 1830. gadu beigās un 1838. gadā atradās intensīvā radošā periodā, kurā viņa darbos bieži parādās literāri un programmatiski elementi. Kinderszenen nav programmatiskas simfoniskas vēstures, tomēr tie atspoguļo Šūmaņa interesi par stāstījumu un noskaņu īsā, koncentrētā formā. Nosaukumu pievienošana pēc kompozīcijas bija vienlaikus stratēģisks un māksliniecisks solis — tie palīdz klausītāja iztēlei, bet pašu mūziku nevērš par striktu stāstu, ļaujot katram izpildītājam un klausītājam radīt savu interpretāciju.

Izdevumi un pētniecība

Daļai no iepriekš minētajiem jautājumiem pievērsti gan laikabiedru komentāri, gan mūsdienu muzikologi. Drīz pēc publicēšanas opuss guva plašu popularitāti; tomēr tekstu un agrāko variantu izpētei ir nozīme, īpaši jo pilnīga manuskripta trūkums padara autoritatīvo izdevumu kritiku nozīmīgu. Pētnieki, piemēram, Timotijs Teilors, analizējuši nosaukumu lomu sociāli-ekonomiskajā kontekstā, bet citi pētnieki pievērsuši uzmanību izpildījumam un interpretācijas vēsturei.

Secinājums: Kinderszenen, op. 15, ir īsu, bet ietekmīgu klavierdarbu cikls, kas apvieno vienkāršību ar dziļu emocionālu nokrāsu. Tas palicis kā būtisks Šūmaņa mantojuma elements — gan mūzikas mācībās, gan koncertprogrammās, gan kultūras atmiņā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Kinderszenen?

J: Cik daļas sākotnēji tika sarakstītas "Bērnības ainām"?

J: Kāds bija sākotnējais skaņdarba nosaukums?

J: Kad tika pievienoti atsevišķu skaņdarbu nosaukumi?

J: Ko Šūmanis raksturoja kā "nekas vairāk kā smalki norādījumi izpildījumam un interpretācijai"?

J: Kādā kontekstā Timotijs Teilors ir aplūkojis Šūmaņa virsrakstu izvēli?

J: Vai ir zināms pilnīgs Kinderszenen manuskripts?

Meklēt pēc burta