King Kong (1933) — amerikāņu melnbaltā šausmu filma un kino ikona
King Kong (1933) — melnbaltā kino ikona: Meriana C. Coopera šausmu epops ar Vilisa O'Braiena stop-motion animāciju, kultūrvēsturiska filma, kas iedvesmo vēl šodien.
King Kongs ir 1933. gada melnbaltā amerikāņu šausmu filma. Tās režisori un producenti ir Merian C. Cooper un Ernest B. Schoedsack. Filmas scenārija autori ir Rūta Rouza un Džeimss Ešmors Krīlmans. Viņi scenārija pamatā bija Kūpera un Edgara Vollesa stāsts. Galvenās lomas atveidotāji: Fejs Rejs, Brūss Kabots un Roberts Ārmstrongs. Filmas pirmizrāde Ņujorkā notika 1933. gada 2. martā un izpelnījās labas atsauksmes.
Filma stāsta par milzīgu pērtiķveidīgo radījumu Kongu, kurš mirst, mēģinot iemantot skaistu jaunu sievieti. Kongs ir slavens par Vilisa O'Braiena veidoto stop-motion animāciju. Mūzikas autors ir Makss Šteiners. 1991. gadā Kongresa bibliotēka atzina filmu par "kultūrvēsturiski, vēsturiski un estētiski nozīmīgu" un izvēlējās to saglabāt Nacionālajā filmu reģistrā. Filma ir pārfilmēta divas reizes: 1976. gadā un 2005. gadā.
Sižets īsumā
Stāsts seko kino veidotāju ekspedīcijai, kas meklē eksotiskas vietas un cilvēku interesi piesaistošus sižetus. Ekspedīcijas laikā viņi nonāk uz aizvēsturiska, noslēpumainas salas — Skull Island (Galvaskausa sala), kur sastopas ar milzīgu pērtiķi Kongu. Pēc vairākām sadursmēm ar sala radījumiem un vietējiem iedzīvotājiem, Kongu aiztransportē uz Ņujorku, lai izstādes līdzekļu dēļ parādītu publikai. Filmas kulminācija notiek ikoniski — Kongam uzbrūk lidmašīnas un viņš krīt no augsta debesskrāpja, cenšoties aizsargāt sievieti, kurai jūt simpātijas.
Ražošana un speciālie efekti
King Kongs bija tehniski inovatīva savā laikā. Filmas vizuālo efektu galvenais veidotājs bija Viliss O'Braiens, kurš izmantoja stop-motion animāciju, miniaturas un kombīnēto kadrēšanu, lai sapludinātu dzīvās aktieru ainas ar animētajām radību kustībām. Rezultāts — dzīva, emocionāla radība ar reālistisku kustību — kļuva par efektu mākslas etalonu un iedvesmoja nākamo paaudzi speciālo efektu meistaru.
Aktieri un lomas
- Fejs Rejs — slavenā filmā atveido sievietes lomu, kuras dēļ Kongs kļūst par traģisku varoni.
- Brūss Kabots — vada ekspedīciju un iesaistās konfliktos uz salas.
- Roberts Ārmstrongs — atveido vienu no ekspedīcijas dalībniekiem, kura skatījums un runas palīdz veidot filmas stāstījumu.
Saiņojums, tēmas un ietekme
Filma aplūko vairākas tematiskas līnijas: cilvēku ziņkāri pret nezināmo, dabas un civilizācijas konfliktu, kā arī traģisku, nepareizi saprastu mīlestību starp cilvēku un "monstru". Kino valodā King Kongs nostiprināja monstrfilmas žanru, parādīja, kā izmantot efektus stāsta emocionālai pastiprināšanai, un ietekmēja daudzas vēlākas šausmu un piedzīvojumu filmas.
Saņemšana, atzinība un mantojums
Filma sākotnēji guva labas kritikas un komerciālu ievērību, bet vēl nozīmīgāka kļuva tās ietekme ilgtermiņā — gan populārkultūrā, gan kino tehnoloģiju attīstībā. King Kongs tēls — liels, spēcīgs pērtiķis, kas kāpj uz debesskrāpja — ir viens no kino ikoniskākajiem attēliem. Filma ir iedvesmojusi grāmatas, komiksus, rotaļlietas, teātra uzvedumus un daudzas kino adaptācijas.
Atjaunošana, sērijas un pārfilmēšanas
- 1933. gada filmai sekoja tieša papildfilma Son of Kong (1933).
- 1976. gadā filma tika pārveidota — šo versiju producēja Dino De Laurentiis un režisēja John Guillermin, galvenajās lomās bija Jessica Lange un Jeff Bridges.
- 2005. gadā Peter Jackson veica vēl vienu adaptāciju, kurā galvenās lomas atveidoja Naomi Watts, Jack Black un Adrien Brody; šī versija izcēlās ar modernām CGI tehnoloģijām un plašu mediju uzmanību.
- 1933. gada oriģināls ir regulāri restaurēts un digitalizēts, lai saglabātu vizuālo kvalitāti nākamajām paaudzēm. 1991. gadā filma tika iekļauta ASV Nacionālajā filmu reģistrā kā kultūrvēsturiski nozīmīga.
Kāpēc skatīties šodien
Pat pēc vairākiem gadu desmitiem King Kongs saglabā savu spēku: tā joprojām fascinē ar stāsta emocionālo kodolu, vizuālo meistarību un vēsturisko nozīmi kino attīstībā. Filma ir obligāts materiāls ikvienam, kurš interesējas par speciālo efektu vēsturi, žanru attīstību un agrīno Holivudas kino.

1933. gada afiša
Cast
- Fejs Rejs (Fay Wray) kā Anna Darrova (Ann Darrow)
- Bruce Cabot kā Jack Driscoll
- Roberts Ārmstrongs kā Kārlis Denems
- Frenks Reihers kā kapteinis Englehorns
- James Flavin kā Briggs
- Viktors Vongs kā pavārs Čārlijs
- Sems Hārdijs kā Čārlzs Vestons
Stāsts
Tā ir Lielā depresija. Anna Darrova ir nabadzīga jauna sieviete. Viņa piekrīt doties uz tālu salu, lai kopā ar režisoru Karlu Denhemu uzņemtu filmu. Salā Annu nolaupa vietējie iedzīvotāji un uzdāvina milzīgam gorillai Kongam. Viņš viņu iemīl un aizved uz savu slepeno vietu džungļos. Viņu izglābj Denhems un kuģa apkalpe. Kongs tiek sagūstīts un aizvests uz Ņujorku, lai to izstādītu. Viņš izbēg. Viņš notver Annu un aiznes viņu uz Empire State Building virsotni. Viņu notriec armijas lidmašīnas.
Pieņemšana
Variety uzskatīja, ka filma bija spēcīgs piedzīvojums. The New York Times uzskatīja, ka filma ir aizraujošs piedzīvojums. Nacistiskajā Vācijā filma netika demonstrēta, jo tika uzskatīts, ka tā apdraud ariju sievišķību. Rodžers Eberts 2002. gadā rakstīja, ka specefekti neatbilst mūsdienu standartiem, taču filma joprojām ir viena no tām, "kas kaut kā joprojām darbojas". 2009. gadā, pamatojoties uz 46 atsauksmēm Rotten Tomatoes vietnē, King Kongam bija vidējais 100% "Certified Fresh" vērtējums. Filmas pirmizrādes laikā tā nopelnīja aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Tās pirmizrādes nedēļas nogales kopējais apjoms tika lēsts 90 000 ASV dolāru apmērā. Pēc 1952. gada atkārtotas izrādīšanas Variety lēsa, ka filma tā gada kumulatīvajos iekšzemes nomas ieņēmumos bija nopelnījusi 4 miljonus ASV dolāru.
Meklēt