Kipa (jarmulka) — ebreju galvassega: nozīme, veidi un tradīcijas

Uzzini par kipu (jarmulku) — ebreju galvassegas nozīmi, veidiem un tradīcijām: simbolika, reliģiskās grupas, valkāšanas paražas un mūsdienu tendences.

Autors: Leandro Alegsa

Kipa (ebreju valodā) vai jarmulke (jidišu valodā) ir neliela auduma cepure, ko valkā ebreji. Tradicionāli to nēsāja galvenokārt vīrieši, taču mūsdienā, cenšoties panākt dzimumu līdztiesību jūdaisma praktizēšanā, dažas sievietes sākušas nēsāt jarmulkas. Daži jūdi jarmulku nēsā tikai lūgšanu laikā; citi to nēsā visu dienu, pārliecinoties, ka bez galvassegas nav jāiet tālāk par četriem lauciņiem (apmēram 2 metri, īpaši ārpus telpām). Galvassegas nēsāšanas pamatojums saistīts ar mācībām Talmudā (traktātā Šabats), kur minēts, ka nav pieklājīgi staigāt ar pilnībā nesegtu galvu, jo tā tiek izrādīta necieņa pret Dievu un Viņa klātbūtni.

Nozīme un simbolika

Kipa simbolizē izpratni par Dieva augstumu un cilvēka pazemību Viņa priekšā. Tās nēsāšana ir ārējs uzticības, cieņas un reliģiskās identitātes izpausmes veids. Lai gan pašā Torā nav skaidra pavēle valkāt kipa, tradīcija ir nostiprinājusies gadsimtu gaitā un kļuvusi par svarīgu reliģisko praksi daļā jūdu kopienu.

Vārda izcelsme

Nosaukums kipa (hebr. כיפה) tiešā nozīmē var nozīmēt “kupolu” vai “galvassegu”. Vārds jarmulke (yarmulke) nāk no jidišu valodas, taču tā etimoloģija nav pilnīgi skaidra — pastāv vairākas skaidrojumu teorijas, un precīzs izcelsmes ceļš joprojām tiek apspriests.

Veidi un materiāli

  • Austās / tamborētās (hebr. kipot srugot כיפות סרוגות) — bieži saistītas ar nacionālajiem reliģiskajiem (Religious Zionist) jūdiem; parasti krāsainas un tamborētas.
  • Melnās (hebr. kipot shkhorot כיפות שחורות) — stingrākām Haredi (ortodoksālām) kopienām raksturīgas vienkrāsainas melnas kipas.
  • Samta vai velūra — bieži lietotas pieklājīgākos vai svinīgos pasākumos.
  • Lielas plāksnītes (skullcap) un citi stila varianti — dažkārt valkā zem platmales cepurēm vai kā daļu no tradicionāla tērpa.

Krāsu un stila nozīme

Krasas, materiāli un izmēri var norādīt uz piederību konkrētai kopienai vai reliģiskajai pieejai. Piemēram, melna kipa bieži saistīta ar konservatīvāku ortodoksālismu, savukārt košas tamborētas kipa liecina par nacionāli reliģiskām vai liberālākām grupām. Dažās kopienās izvēle ir arī ģimenes vai personiska garaspēka izteiksme.

Kad un kā nēsā

  • Lūgšanās un reliģiskās studijās kipa ir bieži obligāta, jo tās mērķis ir saglabāt modrību un pietāti.
  • Daudzi ortodoksālie jūdi to nēsā visu dienu, arī ārpus mājas.
  • Pie svinībām — kāzām, cirkā (brit mila), bār micvā un citos rituālos — kipa parasti ir jāvalkā.
  • Daudzas sinagogas un jūdu pasākumi viesiem piedāvā kipa, ja apmeklētājs to nepārvadā līdzi.

Sieviešu kipa nēsāšana

Tradicionāli kipa ir vīriešu valkāšanas priekšmets. Taču vairākās mūsdienu liberālajās un arī dažās ortodoksālajās kopienās sievietes izvēlas nēsāt kipa vai citas galvassegas reliģiskas identitātes demonstrēšanai un vienlīdzības dēļ. Tas joprojām var radīt diskusijas dažādās kopienās.

Etiķete un mūsdienu tendences

Ja apmeklējat sinagogu vai jūdu ceremoniju, ir pieklājīgi uzvilkt kipa, ja tā tiek piedāvāta. Dažkārt cilvēki, kuri nav jūdi, to valkā tikai ceremonijas laikā. Mūsdienās kipa arī kļuvusi par modes elementu un identitātes simbolu — pieejamas dažādas krāsas, raksti un personalizētas versijas.

Kultūras un sabiedriskā loma

Kipa ir ne tikai reliģisks atribūts, bet arī sociāls un kultūras simbols, kas var norādīt uz piederību, pārliecību un vērtībām. Dažkārt tās redzamība var radīt gan pozitīvu kopienas saliedētību, gan — ārpus kopienas — stereotipus vai diskrimināciju. Savukārt citās situācijās kipa tiek nēsāta kā lepnums un identitātes apliecinājums.

Kopsavilkums

Kipa jeb jarmulka ir vienkāršs, bet nozīmīgs religisko un kultūras prakses elements jūdaisma pasaulē. Tā simbolizē cieņu pret Dievu, piederību noteiktai tradīcijai un personisku reliģisko pieeju. Daudzveidība materiālu, krāsu un stilu ziņā atspoguļo dažādas jūdu kopienas un mūsdienu sabiedrības attieksmes.



Jarmulke un menora no Harija S. Trumana kolekcijasZoom
Jarmulke un menora no Harija S. Trumana kolekcijas

Jarmulke.Zoom
Jarmulke.

Jarmulku pārdošana Jeruzalemē, 2004. gada jūnijsZoom
Jarmulku pārdošana Jeruzalemē, 2004. gada jūnijs

Etimoloģija

Vārda jarmulke etimoloģija nav skaidra. Lingvisti (piemēram, Makss Vasmers) uzskata, ka vārds jidiš ir atvasināts (caur krievu vai poļu valodu) no turku valodas yağmurluk, kas nozīmē "lietus mēteli".

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka jarmulke ir radusies no aramiešu valodas frāzes "yarei mei-elokah" (bijībā no Tā Kunga), saskaņā ar principu, ka jarmulkai ir jāatspoguļo cilvēka bailes no debesīm. Vai varbūt "yira malkah" (bailes no karaļa).

 





Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3