"Pulka meita" (franču: La fille du régiment) ir komiska opera divos cēlienos, kas raksturota kā dzīvespriecīga belkanto darbs ar spēcīgu melodisku dabu un izteiktu vokālo virtuozitāti. Franču valodā libretu sarakstīja Žils Anrī Vernoī de Sentžoržs un Žans Fransuā Bajārs. Mūziku komponējis Gaetāno Doniceti. Opera kļuvusi īpaši slavena ar tenora āriju "Ah! mes amis, quel jour de fête!", kurā tenoram jāizpilda vairāki ļoti augsti celi (kopumā līdz deviņiem augstajiem C), tāpēc loma bieži tiek uzskatīta par šī žanra tehniski prasīgu paraugu.
Sižets
Sižets risinās agrīnajā 19. gadsimtā kalnu reģionā un pavada galveno varoni Mariju (Marie), kura kā zīdainis atrasta kaujas laukā un tika uzaudzināta pulkā. Viņas brīvdomīgā un rotaļīgā daba piesaista jaunu ciema puisi Tonjo (Tonio), kurš iestājas pulkā, lai varētu būt kopā ar viņu. Drāma saasinās, kad atklājas, ka Marija ir aristokrātiskas izcelsmes radiniece — tās sekas rada spriedzi starp pulka biedru vienkāršo, sirsnīgo dzīvi un augstmaņu gaidām. Darbs beidzas ar komisku un sirsnīgu iznākumu, kur mīlestība, draudzība un pulka biedru solidaritāte galu galā nosaka laimīgu noslēgumu.
Mūzika, lomas un izpildījuma prasības
Doniceti mūzika apvieno melodisku vieglumu ar operetiskām un komiskām situācijām, savukārt vokālās partijas prasa gan tehnisku manevrētspēju, gan skatuvisku humora izjūtu. Galvenās lomas parasti ir:
- Marie — gaiša, spraiga kolorātūras soprāna partija ar dzīvībaspriecīgu raksturu;
- Tonio — tenora loma, kura slavenākā epizode ir minētā ārija ar virkni augsto C, kas operu padarījusi par tenoru vitrīnu;
- Sulpiss — komiska seržanta loma, ko bieži iedzīvina zemāka tembra balss (bārs vai bass-baritons);
- Markīze/Berkenfīlda — aristokrātiska figūra, kas dramatiski ietekmē Marijas nākotni.
Izrādes tradicionāli iekļauj arī ansambļus, kori un dzīvīgu orķestrāciju, kas uzsver gan militāro gaisotni, gan lauku svētku noskaņu.
Vēsture un izrādes
Pirmizrāde notika 1840. gada 11. februārī Parīzes operā "Opéra-Comique" Burzas zālē (Salle de la Bourse). Kopš tā laika opera regulāri tiek iestudēta Eiropā un citviet pasaulē, un tai bijušas vairākas ievērojamas interpretācijas. Metropolitēna operā tai bijuši iestudējumi 1902. un 2003. gadā. Lomu Marijas reizēm ir populāri attēlojusi Dženija Linda, un darbs kopumā ir saglabājis vietu operu repertuārā kā nereti izpildāms, publiku iepriecinošs gabals.
Opera saglabā pievilcību gan ar viegli saprotamu, sirsnīgu sižetu, gan ar vokālām izaicinājuma epizodēm — īpaši tenoriem, kas vēlas demonstrēt savu augsto reģistru. La fille du régiment bieži tiek izvēlēta gan klasisku iestudējumu programmās, gan festivālu un solistu koncertos kā spilgta belkanto tradīcijas reprezentante.
